Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Teniss kā dzīvesveids

«Varētu būt, ka tas ir pirmais gadījums, kad Latvijas tenisisti uzvar pirmā līmeņa turnīrā,» trīspadsmitgadīgo dvīņubrāļu Mārtiņa un Jāņa Podžu iegūto augstāko godalgu Kremļa kausa dubultspēlēs par lielisku panākumu atzīst viņu šābrīža treneris Aivars Dekmeijers.

Latvijas U-14 grupas līderis Mārtiņš Podžus Eiropas reitingā pašlaik ir trīspadsmitajā pozīcijā, bet šāgada valsts čempionāta sestās vietas ieguvējs Jānis atrodams ceturtajā desmitā. Gada pēdējās korekcijas šajā sarakstā izdarīs vēl viens pirmā līmeņa turnīrs Francijā, kur puiši plāno piedalīties decembrī. Bet patlaban jau pāris mēnešus viņiem radusies izdevība ieklausīties lielā tenisa gudrībās, ja tā var teikt, nepastarpināti.Ar profesionāļa aci«Talantīgi puikas,» saka treneris Dekmeijers un atzīst, ka abi esot viņam iepatikušies jau pēc pirmajām divām tikšanās reizēm Jelgavas Tenisa centrā. Esot redzams, ka kopā ar tēti un mammu tenisā jau daudz izdarīts, bet Dekmeijers, izmantojot patlaban iegadījušos atvaļinājumu, piekritis palīdzēt.«Kopā labi esam pastrādājuši,» viņš secina pēc turnīra Maskavā, kur arī pašam bijis interesanti vērot, kādā līmenī patlaban spēlē labākie šās vecuma grupas tenisisti.«Kas zina, varbūt mums izveidojas ilgstošāka sadarbība,» ar klusu cerību bilst turpat līdzās sastaptais dvīņubrāļu tētis Alvis Podžus.Visus šos gadus gan viņš, gan mamma Anta ir bijuši ne vien dēlu sporta gaitu rosinātāji un atbalstītāji, bet lielā mērā arī treneri. Taču, zēnu meistarībai augot, jūtams, ka līdzās vecāku mīlestībai un amatiertenisa iemaņām prasās vairāk profesionālu zināšanu.

Bērnu ratiņos pie kortaAlvim teniss paticis kopš jaunības. Mācoties profesionāli tehniskajā skolā Jelgavā, viņš meklējis pēc treniņu iespējām, taču tolaik pie mums tādu nav bijis.«Brīvā cīņa, kaut kāds futbols, pēc armijas svaru zāle,» tā viņš raksturo savas sportista gaitas.Anta skolas laikā gan nodarbojusies Latvijas mērogiem visai labā līmenī ar vieglatlētikas daudzcīņu, tomēr arī viņai tālākais brauciens, kur vajadzēja «vīzu», bija padomju militāristu slēgtā Roja. Toties teniss nu viņus kopā ar dēliem vedis uz sacensībām Igaunijā, Lietuvā, Zviedrijā, Itālijā, Čehijā... Tagad arī Maskavā būts, bet priekšā ceļš uz Franciju.«Tas ir dzīvesveids,» teic nelielas Bauskas rajona zemnieku saimniecības īpašnieks Alvis.«Karte rokā, un uz priekšu!» bilst Anta, nu jau trīspadsmito gadu mājsaimniece. Viņa bieži ir pie automašīnas stūres, ja vien nav izdevīgāk attālumus pārvarēt ar lidmašīnu.Teniss savā ziņā ir bijis «savedējs», jo tā nopietni abi saskatījušies Bauskas stadionā, kur gan Alvim, gan Antai paticis nodarboties jaunizveidotajā kortā. Vēlāk ceļš līdz turienei mērots jau ar bērnu ratiņiem....

Plašāk par Podžus ģimenes dzīves un sporta gaitām lasiet sestdienas, 24.novembra, «Zemgales Ziņās».

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti