Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Tu atbildi par saņemtajām iespējām 4

Jau otro mēnesi svētdienas vakaros LNT piedāvā dzīvot līdzi dziedošajiem jauniešiem «O-kartes akadēmijā». Diemžēl saviļņojošais pacēlums naktī pēc koncerta beidzās ar vairāku dalībnieku disciplīnas pārkāpumu – alkohola lietošanu un smēķēšanu. Četriem vainīgajiem pienācās sods – četras dienas neatļaut piedalīties nodarbībās. Par to apvainojušies, arī pārējie akadēmijas dalībnieki nolēma nodarbības boikotēt. Tajā brīdi es rakstīju vēstuli mūsu jelgavniekam Ivaram Galiņam – tās svētdienas uzvarētājam.

Esi sveicināts! Gan Tu, gan citi dalībnieki lūdz, lai skatītāji raksta un atbalsta jūs. Es paskatījos jūs visus, gribēju rakstīt vienam vai kādam citam, bet tad tomēr izvēlējos Tevi.Patiesībā kaut kādā ziņā caur šo vai to, bet esmu saistīta ar jums visiem. Mareks ir mana mazdēla kursa biedrs, policists - jaukais zēns Nikolajs - mani interesē arī savas profesijas dēļ, jo mans tēvs bija pirmā Latvijas laika policists. Jā, es esmu tik «sena»...Ar Annu mūs saista brūnās acis un dienvidnieciskie senči, es viņā redzu daļu no savas jaunības. Eviju sen klausos un vēroju, līdzās viņas tēvam Mārim Slokam dziedot un spēlējot. Domāju par to, cik grūtas ir šīs negulētās naktis, kas jāsavieno ar mācībām. Arī mana jaunākā meita Dace ar flautu rokā uz skatuves nonāca 14 gadu vecumā. Tāpat kā Evijai viņai līdzās uz skatuves (pie bungām) bija tēvs ar savu vērīgo skatu un stingrajām prasībām. Viņas tālākais ceļš Dacei gan veda uz režisora darbu un rakstīšanu, bet dzīves skola tā bija. Neapšaubāmi tuvs man ir Saipo - kā filologs. Es labvēlīgi apskaužu viņa valodas zināšanas un mierinu sevi, ka, iegūstot vēl papildinājumu mūzikā, joprojām viņš varēs arī tulkot, runāt spāniski. Tomēr nez kāpēc mani neatstāj sajūta, ka tam viņš ir piemērots vairāk nekā «šoviem».Valdzina ne tikai viņa Rēzijas apjūsmotais smaids, tas, ka viņš ir mazās Žužū tētis, bet pievilcīga ir viņa inteliģence, franciskais smalkums, kam it kā neatbilst mūsu sabiedrībā kultivētā šovu dzīve. Kā man nepatīk šis vārds, ko tik vienkārši var aizstāt - izrāde, uzstāšanās, priekšnesums, utt. Un tā – kāpēc izvēlējos Tevi? Pirmkārt, Tu esi mana bijušā skolnieka diriģenta Gunta Galiņa dēls, un pēc visa, ko es Tevī vēroju līdz šim, es biju lepna, ka viņš, pats būdams prātā paliekošs ar savu inteliģenci, mieru un harmoniju, ir izaudzinājis tādu cilvēku. Otrkārt, visi iepriekšējie 16 gadi man pagāja bērnu jauniešu centrā «Junda», mēs ar Tevi tikai darbojāmies katrs savā mājā. Tāpēc es Tev rakstu arī kā jundietim. Divās pēdējās svētdienās Tu biji lielisks, Jelgava ar Tevi lepojās.Ko es gribu tagad teikt? Ko es darītu atbildīgo personu vietā? Esmu ātras dabas ,un es , neskatoties ne uz ko, aizsūtītu mājā kādu.IR JĀAPZINĀS, PAR KO KATRS PARAKSTĀS UN KĀDAS SAISTĪBAS UZŅEMAS.Vai atceraties savu lozungu - ja viņi varēs, arī Latvija varēs. Tātad - nevarēs? Pārkāpums ir ļoti smags, tas skar ne tikai jūs, bet tūkstošiem cilvēku - jūs esat nozaguši , iznīcinājuši cerību. Cilvēkus nevar apmānīt, jo viņi intuitīvi jūt, kas būs un kas aiz kura slēpjas. Man ir milzīga pieredze, strādājot ar jauniešiem, un jau tad, kad pilnām šampanieša somām ieradās Laima, kad tāpat to darīja Kristaps, es zināju, ka šāds brīdis pienāks.Kristaps nav tas, kuram jānāk atpakaļ, un arī tas ir skaidrs, ka Mārtiņš būs viens no pirmajiem, kuram būs jāaiziet. Samanta izteica izbrīnu, nonākusi uz izbalsošanas svītras - kāpēc žūrija viņu vērtē augstu, bet klausītāji novelk zemē. Tāpēc, ka viņi redz, ka Samantas balss ir jau smēķēšanas netikuma pabojāta: var tēlot , kā gribi, patiesais tēls spīd cauri. Kāpēc Evija raud? Es tiešām nedomāju, ka viņā ir tik daudz muļķīgas bērnišķības, un viņas vietā es negribētu būt. Ja jūs daudzi domājat, ko šobrīd jūt jūsu vecāki, tad Evijai ir jādomā par sava tēva grupu, par vīriem, kam viņa ir bijusi lepnums un cerība. Kā jūs domājat - kā cilvēki uz jums skatīsies svētdienas koncertā? Es biju jūs visus biju iemīlējusi līdz pēdējam, ar savu vīru, ar draudzenēm un radiem par jums strīdēdamās. Es nezinu, ko es jutīšu , redzot jūsu uzstāšanos.Un vēl - ir jau labs tas princips - visi par vienu utt,bet tajā pēdējā cīņā par izglītības turpināšanu Tev viegli pārkāps pāri tas , kura dēļ tagad Tu zaudē minūtes. Un arī Nikolajam, arī Annai, arī Saipo, ja vien uzvarētājs būs kāds no viņiem, no tiem, kuri parakstoties bija gatavi uz visām grūtībām, bet acumirklīgas slavas brīdī to aizmirsa.Nu ko? Ģimene... Jūsu īstā jeb šī īslaicīgā? Par kuru jūs šodien ar atbildību domāsiet vairāk?

Pievieno komentāru

Komentāri 4

koks

Par Ivaru Micānei gan kaut kas ir sajucis. Pirms kaut ko raksti, pārbaudi, vai tā ir patiesība, citādi kaut kā dumji sanāk.

pirms 9 gadiem, 2010.04.29 08:23

es xxx

Ļoti patiess un interesants raksts ! Paldies cien. Micānīt !

pirms 9 gadiem, 2010.04.10 19:20

Lietotāju raksti