Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Tūrisma produkti Jelgavas apkaimē 11

Iepriekš jau rakstīju par cirku, klaunādi un smiekliem caur asarām, kas caurstrāvoja ne vienu vien klātesošo Jelgavas domes 26. augusta sēdē, kad par jaunizveidotā Jelgavas Reģionālā tūrisma centra vadītāju apstiprināja personu, kurai, kā pati atzina, nav pārāk liela priekšstata par šo nozari un tās produktiem mūsu pilsētas apkārtnē. Ceru, ka zemāk minētie tūrisma industrijas potenciālie produkti ļaus jaunajai tūristu piesaistes institūcijai izkļūt no esošā bezideju stāvokļa un uzsākt sekmīgu darbību, neļaujot lielisku ideju – centra izveidi – pārvērst farsā.

Pirmkārt, Jelgavas apkārtne ir notikumiem bagātākā vieta 1. pasaules kara vēsturē Latvijā, kur savas nozīmīgākās kaujas izcīnījuši latviešu strēlnieki. Šie vēsturiskie notikumi paver lieliskas iespējas attīstīt militāro tūrismu Jelgavas apkārtnē, gan izstrādājot maršrutus individuālajiem tūristiem, gan sagatavojot atbilstošus gidus. Kā centrālā šā tūrisma veida apskates objekts jāmin Ziemassvētku kauju muzejs.Otrkārt, pilsētā un tās apkārtnē iespējams veiksmīgi attīstīt ekotūrismu. Proti, Jelgava ir vienīgā pilsēta Eiropā, kuras centrā atrodas ornitoloģiskais dabas liegums un viena no retajām vietām Latvijā, kur dzīvo savvaļas zirgi. Savukārt Jelgavas novadā – Svētes upes lejtecē – atrodas viena no lielākajām gājputnu migrācijas atpūtas vietām valstī, kur ik pavasari var vērot tūkstošiem putnu. Šo informāciju nepieciešams popularizēt Latvijas medijos.Treškārt, Jelgavā ir salīdzinoši attīstīta sporta infrastruktūra – divas ledus halles, jaunais, gandrīz jau uzceltais Zemgales Olimpiskais centrs, Jelgavas sporta halle – kam var piesaistīt profesionālo sportistu treniņnometnes no Skandināvijas un Krievijas, ļaujot šo valstu sportistiem ietaupīt komandu budžetu līdzekļus un piedāvāt treniņus lielākās un skaistākās Ziemeļeiropas pilsētas – Rīgas – tiešā tuvumā.Ceturtkārt, neskatoties uz pašvaldības vadības pretdarbību, Jelgavā joprojām ir saglabājies lidlauks, kur aviācijas entuziasti sniedz tādus interesantus pakalpojumus, kā izpletņlēkšana, vizināšana ar nelielām lidmašīnām, motorizētiem planieriem un deltaplāniem virs upēm bagātās Jelgavas apkārtnes. Cik daudz cilvēku par šādām iespējām Latvijā un kaimiņos esošajā Lietuvā ir informēti?Piektkārt, Jelgava ir saldūdeņiem bagātākā pilsēta Latvijā caur kuru tek piecas upes – Lielupe, Driksa, Svēte, Platone un Iecava. Lai arī Jelgavā upju ir daudz, pirmā pludmale vēl tikai top. Arī ūdens atrakciju, salīdzinot ar Ventspili, nav daudz. Kā viens no tūrisma centra darbības virzieniem varētu būt uzņēmēju ieinteresēšana atvērt atklāta veida akvaparku Lielupes krastā, kas varētu piesaistīt ne vien jelgavniekus, bet arī viesus no apkārtējām pilsētām, t.sk., no Rīgas. Par godu daudzajām pilsētas upēm būtu lieliski arī rīkot upes svētkus, kā ietvaros uz un ap ūdeni būtu iespējams organizēt dažādas aktivitātes, ieskaitot Latvijas jahtu parādi Lielupē un Driksā, vienkopus pulcējot jahtu mīļotājus gan no Jelgavas, gan Rīgas un Jūrmalas, gan Ventspils un Liepājas, kā arī piesaistot skatītājus no visas Latvijas.Sestkārt, Reģionālais tūrisma centrs varētu sniegt savu artavu pilsētā notiekošo svētku un festivālu projektu attīstīšanā. Jau pašlaik kā veiksmīgi projekti jāatzīst ikgadējie Ledus skulptūru festivāls, Smilšu skulptūru festivāls, Stādu dienas, Piena, maizes un medus svētki. Jau iepriekš minēti iespējamie Upes svētki, taču iespēju vēl ir daudz. Tā, piemēram, Jelgavā ir vienīgais Latvijas džeza bigbends, bet lielākie džeza festivāli notiek Rīgā un Saulkrastos. Kāpēc ne Jelgavā?Septītkārt, Jelgava ir Latvijas studentu galvaspilsēta. Diemžēl vienīgais, kas par to atgādina, ir valsts trešā lielākā augstskola, bet nekā cita nav. Liekot studentiem Jelgavā justies īpaši, mēs varam panākt, ka modīgākie studentu dzīves notikumi un nedēļas nogales ballītes notiek tieši Jelgavā, kas kopā ar jaunu studentu plūsmu varētu radīt jaunas darbavietas un nodokļu ieņēmumus. Proti, mēs varētu ņemt piemēru no Tartu un uzstādīt studentu skulptūru, ņemt piemēru no Odesas un izveidot mīlestības sienu, kur studenti varētu rakstīt mīlestības dzeju saviem sirdsāķīšiem. Galu galā, kāpēc neviens no Jelgavas skvēriem nav nosaukts Studentu vārdā (piemēram, skvērs aiz Jelgavas kultūras nama), kur būtu iespējams izveidot „skūpstu aleju”? Galu galā būtisku atpūsties gribošu studentu pieplūdumu pilsētai varētu nodrošināt, panākot īpašas cenas un atlaides lielākajā daļā vietējo pakalpojumu sniegšanas iestāžu tieši studentu auditorijai. To, pašvaldība varētu panākt, gan izskaidrojot uzņēmējiem priekšrocības, sniedzot studentiem atlaides, gan stimulējot šādu rīcību, iepriekš saskaņotiem atlaižu sniedzējiem studentiem piedāvājot nekustamā īpašuma nodokļu atlaides. Tie visi ir mārketinga pasākumi, kuriem vajadzīgs konkrēts virzītājs un lobētājs pašvaldībā un pilsētā.Astotkārt, Jelgava ir tipiska padomju arhitektūras pilsēta un tas ir pluss, nevis mīnuss. Ja vēlamies, lai Jelgavu iekļautu ārvalstu tūristu apmeklējuma maršrutos, ar Rastrelli projektēto Jelgavas pili un „Academia Petrina” var izrādīties nedaudz par maz. Jelgavā ar atbilstoši apmācītu gidu un izstrādātu maršrutu palīdzību Rietumvalstu tūristiem būtu iespējams piedāvāt ekskursiju ar nosaukumu „Atpakaļ padomju realitātē!”, kuras ietvaros viesi tiktu iepazīstināti ar padomju arhitektūras „pērlēm” sākot ar 20. gadsimta 40-tajiem gadiem un beidzot ar 80-to gadu nogales arhitektūru. Ekskursijas laikā viesus varētu iepazīstināt gan ar sadzīves apstākļiem Hruščova laikmeta namos, gan ar pilsētplānošanas īpatnībām un padomju gadu sadzīves īpatnībām, kas Padomju Savienībā nedzīvojušajiem ir īsta eksotika.Devītkārt, pilsētas vadība, šķiet, joprojām nav novērtējusi iespējas, kādas atklāj Pārlielupes cietuma slēgšana un tā nodošana pašvaldībai. Saglabājot vienu vai divus vecā cietuma korpusus, iespējams, atvērt muzeju, kas būtu veltīts padomju cietuma vēsturei, sadzīvei un leģendām. Ja neskaita Karostas cietumu Liepājā, kas patiesībā kalpoja kā armijas virssardze, Pārlielupes cietuma muzejs varētu kļūt par vienīgo tāda veida muzeju Baltijas valstīs un pievilināt kā vietējos, tā arī ārvalstu tūristus.Desmitkārt, Jelgavai ir visas iespējas kļūt par biznesa tūrisma pilsētu. Proti, jau pašlaik Rīgā ir dārgas viesnīcas un viesu nami, kas ekonomiski labvēlīgos gados ir aizņemti ilgu laiku uz priekšu. Situācija varētu saasināties pēc vairākiem gadiem, kad, paredzams būtisks nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums un Rīgas piedāvājums kļūs vēl dārgāks un konkurēt mazspējīgāks. Šādos apstākļos ir būtiski pārliecināt potenciālos investorus par budžeta klases viesnīcu būvēšanas izdevīgumu Jelgavas pilsētā. Vēlāk tas sniegs iespēju piedāvāt naktsmītnes par pieņemamām cenām tūristu grupām galvaspilsētas tuvumā, kā arī uzņemt biznesa tūristus no tuvākās apkārtnes, kam Jelgavā būtu lētāk organizēt biznesa seminārus un konferences nekā Rīgā. Naktsmītnes vajadzīgas arī lai uzņemtu sporta treniņnometnes.Vienpadsmitkārt, Jelgavu iespējams arī definēt kā trīs prezidentu pilsētu. Proti, ar Jelgavu saistās Latvijas Republikas pirmo trīs prezidentu – Jāņa Čakstes, Gustava Zemgala un Alberta Kvieša – vārdi. Ja Jāņa Čakstes piemiņa tiek turēta godā – mums ir politiķa vārdā nosaukts bulvāris, ko plānots rekonstruēt, un piemineklis – tad pārējie divi prezidenti ir piemirsti. Būtu laiks par to atgādināt jelgavniekiem un pilsētas viesiem.Augstāk minētās ir tikai dažas no iespējām, kādā virzienā iespējams attīstīt tūrismu Jelgavas pilsētā un tuvākajā apkārtnē. Ceru, ka Jelgavas Reģionālā tūrisma centra pārstāvji, būs spējīgi jau tuvākajā laikā ne vien apjaust, kādi potenciālie tūrisma produkti atrodas mūsu pilsētā un tuvākajā apkārtnē, bet arī veiksmīgi pozicionēt tos, noteikt atbilstošu mērķauditoriju, tās sasniegšanas kanālus, realizēt daudz jauku projektu, kā rezultātā piesaistīs Jelgavai daudz tūristu, vienlaicīgi veicinot mūsu pilsētā uzņēmējdarbību un nodarbinātību.Ivars Jakovelspolitikas zinātnes maģistrs

Pievieno komentāru

Komentāri 11

Jelgavas atbrīvošanas vietas

Par spīti neveiksmēm, fon der Golcs nevēlējās pamest Latviju. Viņš slepeni noslēdza līgumu ar avantūristu Pāvelu Bermontu, kurš vēlāk pats sevi pasludināja par kņazu Avalovu, kuras rezultātā fon der Golca komandētais vācu karaspēks kļuva par “Krievu Rietumu armijas” kodolu. Tai bija paredzēts cīnīties ar boļševikiem krievu ģenerāļa Nikolaja Judeniča vadībā, kura spēki atradās pie Narvas, Ziemeļigaunijā. Tomēr Bermonts nepakļāvās Judeniča pavēlēm.

Golca un Bermonta rīcībā tagad bija pāri par 30 000 vīru liela labi apbruņota armija, no kuriem tikai 6000 bija krievi. Tā kā šīs armijas uzdevums it kā bija cīnīties pret boļševikiem, nedz Antante, nedz Latvijas valdība paredzēja, ka tā varētu uzbrukt Rīgai. Latvijas armijas galvenie spēki tobrīd bija koncentrēti austrumu frontē cīņai pret boļševikiem.

Tomēr 8. oktobrī bermontiešu karaspēks sāka uzbrukumu Rīgai. Pret labi apbruņotajiem vāciešiem valdība spēja savākt tikai aptuveni 11 500 vīrus, no kuriem vien 5000 bija kaujas gatavībā. Bermontieši ātri vien ielauzās Rīgā un ieņēma visu Pārdaugavu. Frontes līnija nostiprinājās pa Daugavu.

Antante uzskatīja, ka fon der Golca rīcība neatbilst rietumvalstu politikas interesēm un tādēļ piesķīra Latvijai ieročus un pirmās nepieciešamības preces. Lai apsteigtu Golcu, Latvijas armija 3. novembrī sāka pretuzbrukumu. Ar sabiedroto flotes artilērijas atbalstu latviešu spēki sāka uzbrukumu vāciešiem no ziemeļiem. Pēc niknām un smagām kaujām 1919. gada 11. novembrī bermontieši tika padzīti no Rīgas.

Lai nedotu iespēju vāciešiem pārgrupēties, Latvijas armija turpināja pretinieka vajāšanu arī Kurzemē. Tika atbrīvota Jelgava, un vācieši dedzinādami un laupīdami atkāpās. Golcs saprata, ka kampaņa ir zaudēta un mēģināja vēlreiz novilcināt laiku. Vācijas valdība paziņoja, ka tā ir ņēmusi Bermonta armiju savā aizsardzībā un ka ir jāpārtrauc kaujas operācijas pret to. Atbildot uz to Latvija pieteica karu Vācijai un turpināja kaujas darbības Kurzemē, līdz Bermonta spēki tika padzīti no Latvijas, kur tos tālāk sakāva Lietuvas karaspēks, līdz to atliekas paglābās Austrumprūsijā. 1. decembrī Latvija bija pilnībā atbrīvota no vācu karaspēka.

pirms 9 gadiem, 2010.09.04 12:39

IvarsJakovels

to Q:
Redz, tūristi, kam nepieciešami gidu pakalpojumi, kā snobiski izsakās "mili", ir "objektsskolēniem un veciem vācu pensionāriem", nevis militārās vēstures eksperti. Līdzīgi kā Parīzes vai, teiksim, Vīnes arhitektūru pārsvarā ierodas aplūkot arhitektūras nespeciālisti. Vēsturnieki, var palīdzēt definēt konkrētus tūrisma produktus un atklāt to 'odziņas'.

pirms 9 gadiem, 2010.09.03 20:10

Q

To Jakovels:
Tad tie Latvijas vēsturnieki būs tie, kas Jelgavu apskatīs? Vai reāli tūristi?

pirms 9 gadiem, 2010.09.03 18:08

IvarsJakovels

to mili
Latvijas vēsturniekiem ir atšķirīgs viedoklis. Arī par 1. pasaules kara kaujām un to norisi: viedoklis ir par labu Jelgavas apkaimei, nevis Kurzemes jūrmalai.

pirms 9 gadiem, 2010.09.02 23:20

mili

Tu vispār jēdz, kas ir militārais tūrisms??
Ziemassvētku kauju muzejs labākajā gadījumā ir apskatres objektsskolēniem un veciem vācu pensionāriem (uztver ironiju, ja proti).
Neko no visa, kas ir šeit, nevar salīdzināt ar Kurzemes jūrmalu, kur pat pussabrukušā veidā ir daudz vairāk ko apskatīt. Saku to, jo pats esmu runājis ar cilvēkiem, kam šāda veida tūrisms ir sirdslieta. Latvijā vispār esot tikai ko redzēt pāris izbraucieniem (ja nemaldos, 10). Viss pārējais ir zudis, slēgtā militārā zona vai bezjēdzīgs.

pirms 9 gadiem, 2010.09.02 22:54

Q

Divpadsmitkārt, unikāla iespēja pavakariņot ar deputāta kandidātu ar plašu redzesloku, Ivaru Jakovelu (turpmāk tekstā DKIJ). Pieļauju, ka Hruščova laika arhitektūras un Svētes upes loku baudītājiem prasīsies arī kas intelektuāls, pie kam DKIJ spēj runāt par visām tēmām, sākor ar okulāru ietvariem, līdz sociāldemokrātijas idejām.
Protams iespēja vakariņot ar DKIJ tiks izsolīta labdarības izsolēs, kur nauda tiks ziedota sociāldemokrātijas mērķiem.

pirms 9 gadiem, 2010.09.02 13:51

Naivā

Vai Jakovels no Saskaņas Centra tagad strādā Zemgales Ziņās ?

pirms 9 gadiem, 2010.09.01 10:24

IvarsJakovels

to Mikus:
Vai vari paskaidrot savu domu precīzāk? Kurš no piedāvājumiem un kāpēc tev liekas "Ļoti tukša un nepārliecinoša "vāvuļošana""? Vai spēj izskaidrot savu izteicienu: "nepareizs politisks redzējums par Jelgavas vēsturi"?

pirms 9 gadiem, 2010.09.01 00:00

Mikus

Ļoti tukša un nepārliecinoša "vāvuļošana" no saskanieša, kam ir vājas zināšanas un nepareizs politisks redzējums par Jelgavas vēsturi.

pirms 9 gadiem, 2010.08.31 19:33

Marta

Vismaz reāli piedāvājumi, nevis tikai vēlme vadīt tūrisma centru bez nevienas idejas par to, ko tūristiem darīt Jelgavā.

pirms 9 gadiem, 2010.08.31 12:51

Lietotāju raksti