Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vai dzirdi vētras zvanu?

Marta trešā nedēļa ir klāt – ar pavasara sākšanās datumu, kūstošiem sniegiem, vēl aukstām naktīm, spožu, siltu sauli dienā un ilgām pēc sniegpulksteņiem. Bet ir vēl kāda burvība šai nedēļai – mūsu novadnieces, izcilās dzejnieces, neparasti trauksmainās sievietes Aspazijas 145.jubileja.

Kā es – šobrīd no skolas dzīves malā stāvoša – to iedomājos? Man liekas, ka visi literatūras skolotāji šonedēļ iet uz skolu mazliet satraukušies, ar domu, ka šis ir tas brīdis, kad jāparunā par Aspaziju, visiem kopā, vienu stundu ziedojot, jāpalasa viņas dzeja, jāpadomā par lugu «Sidraba šķidrauts» ar tās atziņām par to, ko nozīmē teikt patiesību, ar savu dzīvību stāvēt par taisnību un mīlestībā nezaudēt pašlepnumu. Vai gan tieši skolotāja, caur analizējamiem literatūras darbiem gadu desmitiem mācīdama uzdrošināšanos, godīgumu, ticību saviem mērķiem un sapņiem, nav Aspazijas lugas varonei māsa, sevi stiprinot ar vārdiem:«No durvīm ej uz durvīm – ej un klauvē!Kaut sastingst pirkstiņi, arvien vēl klauvē;Un, ja tie tevi atgrūž, projām raida,Ak, neizmisies, tici viņiem, tici:Ikkatrā stiepjas sīka stīdziņa No sidrabšķidrauta!...»Vienā no pēdējiem raidījumiem «100 gramu kultūras» literatūras zinātniece Ausma Cimdiņa izteica nožēlu, ka nevienā citā pilsētā, izņemot Rīgu, nav Aspazijas bulvāra vai ielas. Nav taisnība! Jelgavā ir iela, kas nosaukta Aspazijas vārdā, bet cik daudz šīs ielas iedzīvotāju zina  - kas viņa tāda? Ir tik daudz pārsteidzošu jautājumu par šo personību, jau ar viņas pseidonīma izrunas un rakstības atšķirību sākot – rakstām bez garumzīmes, bet izrunājam visi Aspāzija...Gadiem skolā mācījāmies, ka viņas īstais vārds un uzvārds ir Elza Rozenberga, tad uzzinām, ka baznīcas grāmatā ir pavisam citāds ieraksts – Johanna Emilija Lizete Rozenberga! Vai tā ir viņa vai varbūt māsa,un viņa šai grāmatā nemaz nav ierakstīta? Sekojot Aspazijas dzīves stāstam, lasām, ka viņa 10 gadus mācījusies Jelgavas Trīsvienības sieviešu ģimnāzijā. Gribas zināt, vai tai ir saistība ar mūsu skaisto atjaunojamo torni pie Driksas? Un vai tiešām jaunās dzejnieces pirmais vīrs gribēja viņu pārdot verdzībā?Desmitiem saistošu faktu, ar kuriem iesākt ceļu uz dzejnieci, kas saka: «Es vētras zvanis esmu un zvanu negaisu! Šo drusku labu, ļaunu līdz nāvei ienīstu!»Ja Tu esi jelgavnieks, Tev arī kopā ar Aspaziju ir mazliet svētki. Viņa ir Tava novadniece, Tavs lepnums, Tev lasāma un pētāma. Viņa vienmēr ir pār mums kā «zila debess zelta mākoņos», kā vētras zvans, kas sauc ārā no ikdienības.Tas ir dzejnieces un sievietes mūžs starp diviem gadu skaitļiem... 16.03.1865. – 05.11.1943.

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti