Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

VUGD: Laikus sakopsim apkārtni savai un citu drošībai

Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina zemes īpašniekus un pašvaldību vadītājus rūpēties par sev piederošajām teritorijām, lai pavasarī mazinātu kūlas ugunsgrēku draudus. Šajā ugunsbīstamajā periodā Latvijā ne tikai deg zeme un ēkas, bet arī cilvēki gūst apdegumus vai pat zaudē dzīvību.

Šogad VUGD ir dzēsis mazāku kūlas ugunsgrēku skaitu nekā pagājušajā gadā. Aizvadītajā gadā reģistrēti 2054 ugunsgrēki, bet šogad – 1695 ugunsgrēki. Ugunsgrēkos, kuru iemesls bija kūlas dedzināšana, šogad nopostītas 32 ēkas, bet 2009.gadā – 109 ēkas. Kūlas ugunsgrēkos bojā gājušo nav. Pēc VUGD statistikas šajos ugunsgrēkos cieta trīs cilvēki, taču faktiskais skaits varētu būt lielāks. Ir tādi gadījumi, kuros iedzīvotāji dedzina kūlu un pašu spēkiem tos nodzēš. Taču pēc tam viņi griezušies medicīnas iestādēs pēc palīdzības, jo gūti nopietni apdegumi.Lielākais kūlas ugunsgrēku skaits bija Rīgā – 175, Liepājā – 76, Daugavpilī – 49, Jūrmalā – 41. Platības šajās pilsētās ir mazākas nekā laukos, taču apbūve ir daudz blīvāka un līdz ar to paaugstinās ugunsbīstamība, kā arī tās bieži netiek savlaicīgi sakoptas. Laukos kūlas problēma rodas, ja zemes īpašnieki iegādājas zemi, bet paši to neapstrādā un neizīrē citiem. Bieži ugunsgrēku gadījumos saimnieks nav atrodams, piemēram, zeme atrodas Latgalē, bet tās īpašnieks – Rīgā vai pat ārzemēs. Par katru no iegādātajām zemes platībām ir jāuzņemas atbildība.Atbilstoši 2008.gada 29.jūlija «Rīcības plānam kūlas dedzināšanas apkarošanai 2008.– 2010.gadam», tika veikti vairāki pasākumi. Sadarbībā ar Valsts un pašvaldības policiju tika organizēti kopēji ugunsgrēku profilakses reidi. Par kūlas dedzināšanu sastādīti administratīvo pārkāpumu protokoli un uzlikti naudas sodi fiziskajām un juridiskajām personām, Latgales reģionā – 24, Zemgales reģionā – 14, Kurzemes reģionā – 10, Vidzemes reģionā – 10.Latvijas iedzīvotāji sāk apzināties, ka šis nav īstais veids, kā atbrīvoties no pērnā gada zāles. Aizvien vairāk darbam tiek izmantoti līdzekļi, kas nenodara kaitējumu ne mājām, ne mežiem.Šobrīd ir grūti prognozēt, kādi laikapstākļi sagaidāmi pavasarī, cik ilga būs «kūlas degšanas sezona», un kādas būs VUGD iespējas izbraukt un dzēst visus kūlas ugunsgrēkus.VUGD aicina zemes īpašniekus un pašvaldību vadītājus jau laicīgi domāt un rīkoties, lai sakārtotu sev piederošās teritorijas, tādējādi pavasarī samazinot kūlas ugunsgrēku skaitu.Marita Masule,VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti