Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Zemnieku Saeima: «Kopējās Lauksaimniecības politikas pēc 2013.gada» galējais projekts ir diezgan cerīgs Latvijas lauksaimniekiem 2

Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā apstiprinātajā ziņojumā «Kopējā Lauksaimniecības politika  pēc 2013.gada» ir ļoti daudz analīzes un izvērtējuma, kas norāda uz būtiskām problēmām esošajā politikā un faktu, ka esošā politika nespēj nodrošināt KLP augsto mērķu sasniegšanu, piemēram Eiropas kopējās lauksaimniecības politikas viens no pamatmērķiem ir augsts dzīves līmenis lauksaimniekiem un dzīves kvalitātes līmeņa starp laukiem un pilsētām izlīdzināšana – un ziņojums atzīst, ka esošā politika to nenodrošina un nespēs nodrošināt, kā arī nespēj nodrošināt mērķa par tirgus stabilizāciju realizēšanu.

Ziņojumā ir analizētas un akcentētas divas būtiskākās lietas, kas ir svarīgas Latvijas lauksaimniekiem – taisnīgi maksājumi un uz objektīviem kritērijiem balstīta to aprēķināšanas kārtība.Ziņojumā ir uzsvērts, ka atbalsta maksājumiem no kopējā lauksaimniecības budžeta ir jābūt taisnīgiem starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm, un ka to aprēķināšanā ir jāatsakās no vēsturiskajiem kritērijiem.Nenoliedzami, ka pāragri sapriecāties nedrīkstam, jo ziņojums ir vispārinātā formā, un reforma būs vēl jāievieš. Zemnieku Saeima arī ir pārliecināta, ka vēl «šķēpi tiks lauzti» runājot un diskutējot par taisnīgiem maksājumiem, jo formulējums «taisnīgi» pieļauj plašas interpretācijas iespējas, bet būtiski, ka Eiropas Parlaments ir akcentējis un atzinis, ka maksājumi starp valstīm nav taisnīgi.To viennozīmīgi var uzskatīt par pozitīvu signālu. Tomēr mums jāapzinās, ka izpratne par taisnīgu un progresīvu Eiropas lauksaimniecības politiku būs vēl nākamo desmit gadu lielākais izaicinājums.Tāpat Zemnieku Saeima pozitīvi vērtē, ka ziņojumā arī pausts, ka Eiropas lauksaimniecības politika nedrīkst tikt nacionalizēta – proti, ir jāsaglabā kopēja lauksaimniecības politika Eiropā. Parlaments uzstāj, ka KLP nav jānodod dalībvalstu pārziņā jo vienota politika un kopīgs mērķis darīs stiprāku šo sektoru globālā kontekstā un uzskata, ka lauku saimniecību dzīvotspēja un lauksaimnieku dzīves kvalitāte ir lauksaimnieciskās darbības turpināšanās obligāts priekšnoteikums -  tādēļ visiem ES lauksaimniekiem kā pamatmaksājumus vajadzētu saņemt tiešos platību maksājumus no ES budžeta, tādējādi garantējot Eiropas lauksaimnieciskās ražošanas modeļa sociālo un ekonomisko ilgtspējību ar mērķi panākt, lai Eiropas patērētājiem būtu pamatnodrošinātība ar pārtiku, lauksaimniekiem būtu iespēja konkurētspējīgā veidā ražot augsti kvalitatīvu pārtiku, visā ES tiktu atbalstīta lauksaimnieciskā darbība un darba vietu radīšana lauku apgabalos, kā arī pamatlīmenī nodrošinātas sabiedriskas preces, pildot laba lauksaimniecības un vides stāvokļa savstarpējās atbilstības prasības un ievērojot augstus kvalitātes standartus un dzīvnieku labturības standartus.Ziņojumā arī norādīta būtiska lauksaimnieku un mežsaimnieku loma atjaunojamo energoresursu nozarē, atzīstot, ka lauksaimniecība dod vislielāko pienesumu klimata pārmaiņu un enerģētikas jomās. Tieši ar enerģijas ražošanu  lauksaimniecība un mežsaimniecība kļūs patiesi spēcīgas un ilgtspējīgas.Ir pamats uzskatīt, ka tiks izstrādāti speciāli instrumenti un atbalsta mehānismi, lai stiprinātu lauksaimniecības iesaisti atjaunojamo energoresursu nozarē un enerģijas ražošanā. Ne tikai «Eiropa 2020» stratēģija, arī KLP nākotnē būtisku lomu EP iedala atjaunojamo energoresursu izmantošanai un videi draudzīgas enerģijas ražošanai, tādēļ neizprotami kādēļ Latvijas vadība tā arī nav spējusi nodefinēt Latvijas AER politiku.Būtiski ir EP novērojumi un atzinumi, ka Eiropas lauksaimniecība noveco un nepieciešams lauksaimniecībai piesaistīt jaunus cilvēkus. Un jau nāk ar priekšlikumiem, ka jaunajiem lauksaimniekiem varētu būt speciāli atbalsta instrumenti – atviegloti aizdevumi, speciālas kredītprogrammas u.c. Zemnieku saeima uzskata, ka šī problemātika jārisina arī Latvijā, jāatjauno lauksaimniecības prestižs un jārāda, ka lauksaimniecības bizness šobrīd ir tikpat aizraujošs, moderns uz tehnoloģijām un zināšanām balstīts kā citās nozarēs. Nenoliedzami, ka speciāli atbalsta instrumenti jaunajiem lauksaimniekiem būtu motivējoši jauniem cilvēkiem iesaistīties lauksaimniecības nozarē.Lai arī daudz ir diskutēts par iedzīvotāju koncentrēšanos pilsētās, tomēr līdzšinējā politika, ar atbalstu mazāk labvēlīgajiem apvidiem, nerisināja problemātiku, tādēļ Zemnieku saeima ļoti pozitīvi vērtē EP aicinājumu veidot speciālu lauku attīstības un kohēzijas politiku, kas veicinātu pamesto apgabalu atveseļošanos un tālāku attīstību.Maira Dzelzkalēja,Zemnieku Saeimas priekšsēdētāja vietniece

Pievieno komentāru

Komentāri 2

Guntars Ķirķis

Man ļoti patīk lasīt protams tās gudrās runas un ieteikumus,bet paši no tā visa nemaz daudz nejēdz,tagad tiek runāts ka pacels nekustāmā īpašuma nodokli ,bet nav jau māksla pacelt tikai kas maksā nebūs, pirms ķerties klāt lauksaimniekiem nodokļiem ir jādod ŗisinājums ko šajā zemē audzēt,lai tas miljons aizaugušo platību dotu arī atdevi.Piemēram Zviedrijā daudz lauksaimnieku nodarbojas ar ātraudzīgo kārklu audzēšanu ,tas dotu mums koģenirācijas stacijām ,kuras Latvijā ir maz gan lētāku siltumu ,gan arī elektrību, ir zinātnieki kas šajā jomā strādā tikai atbalsta nekāda,mēs dodam naudu māju siltināšanai tikai tas siltums dārgs,ar siltuma ražotāju ir jāsāk un lētu izejmateriālu, tā varbūt gan šķelda, gan salmi gan arī kūdra ,kuras mums Latvijā netrūkst, bet mēs izcērtam mežus ,kur neviens nevar pateikt ,kas vairs palicis un .sķeldā pārdodam Zviedrijai un viņi tikai par mums muļķīšiem priecājas, ar darba vietām un ražošanu jāsāk un tad ar nodokļiem ,bet par tiem arī jācīnās, jo mēs tur augšā vairs neko neprotam kā nodokļus celt un pēdējo no tā kas cīnās par izdzīvošanu pēdējo noslaukt ,mums ir daudz lauksaimniecībā asociācijas un to vadītāji runā to vārdā tikai to biedru skaitu aizmirst pieminēt un cik biedru nauda jāmaksā.es arī vienā valdē biju tikai durvis tur asociācijā katru reizi tur aizejot ir ciet tad kā vārdā runājam.

pirms 9 gadiem, 2010.07.04 09:07

Ivars Jakovels

"Ziņojumā ir analizētas un akcentētas divas būtiskākās lietas, kas ir svarīgas Latvijas lauksaimniekiem – taisnīgi maksājumi un uz objektīviem kritērijiem balstīta to aprēķināšanas kārtība." -

Līdz šim gan ZZS zemkopības ministri nav spējuši panākt uzlabojumus šajā jomā Latvijas zemniekiem.

pirms 9 gadiem, 2010.07.01 11:49

Lietotāju raksti