Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ziemassvētku kaujas atceroties 4

Pagājuši 63 dažādu pārmaiņu un notikumu pārbagāti gadi kopš dienas, kad 1944.gada 23.decembrī pulksten 9 sākās vēl nepieredzēta, divu stundu ilga viesuļuguns pār Latviešu leģiona 19. un vācu Gaisa spēku 21.divīziju, kam bija piekomandēts 106.latviešu grenadieru pulks, kājnieku ierakumiem.

Lielais uguns vilnis sagatavoja uzbrukumam paredzēto frontes sektoru 20 km platumā, noslēpjot patieso uzbrukuma centru. Aizmugures štābus un apgādes ceļu artilērijas pozīcijas centās iznīcināt ap 500 lidmašīnu uzlidojumi. Kurzemes zeme, ietīdamās melnos dūmos, dega granātu, mīnu, aviācijas bumbu un torpēdu ugunīs.Saulainais ziemas rīts ietinās puskrēslā. Tā sākās otrās Ziemassvētkus kaujas Latvijas teritorijā, kas ilga līdz 31.janvārim. Tās bija traģiskākās dienas un naktis, kad divu ļaunvaru nodevības dēļ lielākās uzvaras un zaudējumus piedzīvoja latviešu karavīri, kas cīnījās abu, pretējo armiju formas tērpos. Jau pirmajā dienā, pateicoties lielam tanku atbalstam, 43.gvardes divīzijas latviešu strēlnieki pēc otrreizējās viesuļuguns pārrāva vācu «lidmašīnu smērētāju» pozīcijas 7 km dziļumā. 106.pulka grenadieri, neskatoties uz lielajiem zaudējumiem, savas pozīcijas noturēja. Vēlos atzīmēt, ka viņu rindās bija arī jelgavnieks Imants Kapsis, kuru smagi ievainoja un par varonību apbalvoja ar 2.šķiras Dzelzs Krustu. Turpmāko kauju gaitā leģionāri, vācu tanku un karavīru atbalstīti, plaši iecerēto uzbrukumu, kura uzdevums bija likvidēt Kurzemes cietoksni, apturēja.Lai godinātu kritušo karavīru piemiņu un vēl dzīvo varonību, 1989.gada 23.decembrī izpostītās Džūkstes baznīcas mūros dievkalpojumā un pēc tam pie svētku egles Tautas namā satikās vēl dzīvie bijušie abu armiju karavīri. Tas bija neaizmirstams brīdis, kad asarām acis, dziedot «Klusa nakts, svēta nakts», apskāvās bargā likteņa skartie latviešu karavīri, kam nebija lemts kopīgi cīnīties zem Latvijas karogiem. Iespējams, ka kādam nepatika mūsu vienotība, jo nākamajā gadā svecītes eglē iededzināja tikai bijušie leģionāri.Šogad jau astoņpadsmito reiz tikāmies pie Kurzemes cietokšņa aizstāvju pieminekļa «Rumbās», dalījāmies atmiņās. Uzklausījām daudzos runātājus, kuru vidū bija viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots, kontradmirālis no ASV Andrejs Mežmalis un Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis. Pa seno kara ceļu devāmies uz Lesteni, kur daļēji atjaunotajā baznīcā dievkalpojumu vadīja mācītājs Kaspars Kovaļovs, dziedāja Tukuma Raiņa ģimnāzijas koris «Savējie» un Latvijas Nacionālās karavīru biedrības koris «Tēvija».Džūkstē atceres brīdī latviešu leģionāru apbedījuma vietā godinājām kritušo piemiņu. 1991.gada 5.decembrī vienlaicīgi ar trim pieminekļiem uz kritušo latviešu karavīru kapiem Morē, Codē un Jaunpilī vēl līdz šim nenoskaidroti ļaundari iznīcināja un apgānīja arī pieminekli Džūkstē. Bet mēs ticam uz taisnības augšāmcelšanos, kas reiz sauks pie atbildības arī otrus Latvijai naidīgos spēkus, kas paslēpās uzvaras saulē!Džūkstes Tautas namā kā vienmēr mūs gaidīja koši greznota zāle ar svētku egli. Pēc LNKB priekšsēdētāja Edgara Skreijas uzrunas nodziedājām «Kluso nakti», kopīgi dalījāmies atmiņās, pieminējām zudušos draugus un ļoti daudz dziedājām, jo mums dziesmās vienoties palīdzēja kara veterāni no kora «Tēvija» un daži dziedātāji no vīru kopas «Vilki».

Pievieno komentāru

Komentāri 4

juta

Latviešu leģionāri bija drosmīgi. Žēl ka viņus vairs tikpatkā neatceras. Nesaprotu kā daži var tik nievājoši izteikties!

pirms 9 gadiem, 2010.10.17 15:15

Autors

Toreiz mums bija jānoņem bruņu cepures siksniņa, lai torpēdu sprādzieni nenorautu galvas. Kā pārbedītājs esmu atradis karavīrus bez galvām, ko tikai tie, kas to piedzīvoja, spēj izskaidrot. Žel, ka mūsu tautas vēsturi skolās nemāca tā, lai visi zinātu, kas toereiz notika. Ik pa 3 m viens stobrs. Tie, kas bija Volhovā, tādu elli nebija pieredzējuši. Mūsu baterejas priekšējais novērotājs pazaudēja prātu.

pirms 12 gadiem, 2007.12.28 22:15

Eu:

Lauķim: ja Tu būtu lauķis, Tu nebūtu tik dumjš un bezkaunīgs. Vai Tev ir kaut nojauta, ko nozīmē Hartmaņa kunga aprakstītā viesuļuguns? Esi dzirdējis kaut ko par torpēdām un dziļumbumbām? Nu, baigais gudrinieks!

pirms 12 gadiem, 2007.12.28 17:50

lauķis

autors: ...Kurzemes zeme, ietīdamās melnos dūmos, dega granātu, mīnu, aviācijas bumbu un torpēdu ugunīs...

Lauķis; Torpēdu!? Hi Hi!!!

Dziļumbumbas netika mestas?!

pirms 12 gadiem, 2007.12.28 16:16

Lietotāju raksti