Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Krišjānis Kariņš ievēlēts par lielākās EP frakcijas enerģētikas un rūpniecības politikas virzītāju 1

Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš («Vienotība») kļuvis par lielākās un ietekmīgākās EP politiskās frakcijas ETP (Eiropas Tautas partijas) koordinatoru spēcīgajā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā. Komitejas koordinators vada frakcijas darbu attiecīgajā jomā, nosakot prioritātes, izstrādājot kopējo pozīciju un pārstāvot frakciju šajos jautājumos.

Uz lielākās politiskās frakcijas ETP rūpniecības un pētniecības politikas koordinatora amatu kandidēja arī Vācijas un Austrijas pārstāvji, tomēr ar nozīmīgu balsu pārsvaru amatā tika ievēlēts Latvijas pārstāvis Krišjānis Kariņš. 

K.Kariņš Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā strādāja arī iepriekšējā Eiropas Parlamenta sasaukumā. K.Kariņa paveiktais šajā komitejā tika atzinīgi novērtēts gan no kolēģu, gan nozares ekspertu puses. Viņš virzīja, kā arī panāca likuma pieņemšanu, kas ierobežo Gazprom monopolu un sper pirmo soli vienotas ES enerģētikas ārpolitikas virzienā. Tāpat K. Kariņš aktīvi strādājis pie ES enerģētikas infrastruktūras attīstības prioritātēm, panākot, ka viena no galvenajām prioritātēm ir Baltijas valstu enerģētiskās izolētības izbeigšana līdz 2020.gadam. 

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja ir atbildīga par ES rūpniecības politika un jaunu tehnoloģiju ieviešanu, ieskaitot pasākumus saistībā ar maziem un vidējiem uzņēmumiem. Komiteja atbild par ES pētniecības politiku un enerģētikas politiku, enerģijas piegādes drošību un energoresursu efektivitāti, ieskaitot Eiropas komunikāciju tīkla izveidi un attīstību enerģētikas infrastruktūras nozarē. Tāpat tās atbildībā ir informācijas sabiedrības un informācijas tehnoloģiju, ieskaitot Eiropas komunikāciju tīklu izveidi un attīstību telekomunikāciju infrastruktūras nozarē.

Latvijas politiķiem ir jācenšas panākt, lai Eiropas Savienības (ES) valstis vienotos par vienotu enerģētikas politiku, šādu viedokli Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš paudis intervijā aģentūrai LETA.

"Ukrainas konteksts attiecas uz visu ES ekonomiku. Tā ir mācība, kas pierāda, ka nepieciešama vienota ekonomikas politika, it īpaši Latvijai. Jāatceras, ka esam 100% atkarīgi no Krievijas gāzes piegādēm. Ko Krievija dara Ukrainā ar gāzes piegādēm? Cenas dubulto, tad trīskāršo, tad vispār aptur piegādes, ko izmanto kā reālu ieroci pret Ukrainu, lai panāktu, ka Ukraina dara to, ko vēlas Krievija," sacīja politiķis.

"Šobrīd ar Latviju Krievija to nedara, taču mēs saprotam, ka tas būtu iespējams. Mums no tā ir jātiek vaļā, bet vienai mazai valstij tas ir ļoti grūti un ļoti dārgi. Apvienojot visus ES resursus, to ir iespējams panākt. Pie tā es turpināšu strādāt. Mums visiem ir jāspiež uz vienoto Eiropas enerģētikas politiku, kas pasargātu mūs nākotnē. EK prezidenta amata kandidāts Junkers, par kuru balsosim nākamnedēļ, ir izteicies par nepieciešamību veidot šādu politiku. No mūsu, centra labējās ģimenes, ir ļoti liels spiediens un atbalsts šādai domai. Vēl jāpanāk, lai visa EP tā domā, lai dalībvalstis tam piekrīt," piebilda Kariņš.

Kariņš atzīmēja, ka tiek strādāts arī pie gāzes tīklu starpsavienojumu jautājuma. "Mēs pie šī jautājuma jau strādājam - lai būtu iespējams piegādāt gāzi gan no Krievijas uz Eiropu, gan pretējā virzienā. Ja Krievija Ukrainai aptur piegādes, jau tagad daļēji var piegādāt gāzi no pārējās Eiropas, jo šie savienojumi ir izveidoti."

Politiķis atzīmēja, ka svarīgi būtu arī tas, lai enerģētikas komisārs sāktu sarunas ES dalībvalstu vārdā par piegādes noteikumiem - cenām un noteikumiem. "Mums kopā būtu milzu spēks. Cik mēs esam atkarīgi no Krievijas energopiegādēm, tikpat Krievija ir atkarīga no mūsu naudas. Jo spēcīgāka un vienotāka būs Eiropa, jo spēcīgāka būs Latvija."

"Apziņa politiskā līmenī, ka šāda iniciatīva nāks par labu visiem, pastāv. Problēma ir ar praktiskajiem soļiem. Mums Latvijā ir jābūvē vai nu sašķidrinātās gāzes terminālis, vai jārealizē Polijas-Lietuvas starpsavienojums, kas uz Inčukalna gāzes krātuvi varētu piegādāt gāzi. Grūtības šajos jautājumos nav no Eiropas puses, tās ir Baltijā - likumdošana ir pieņemta, nauda ir rezervēta, tā ir jāpaņem," atzīmēja EP deputāts.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

???

Jauki, ka Kariņš Briselē, bet par Grigules nevēlēšanos strādāt zemniecības jautājumu risināšnā gan nav nekāda prieka! Kāpēc Jelgavas vadība tā par viņu iestājās un aicināja ievēlēt? Kas aiz tā visa slēpjas, ja tā apmuļķoja lauciniekus?

pirms 4 gadiem, 2014.07.04 18:42

Citas ziņas