«Iespējams, iedzīvotāji baidās, ka tagad ieradīsies ārzemju uzņēmēji, kuri sāks viņus ekspluatēt. Tāpat viņiem nav ticības, ka pašvaldības lēmumi ir visas sabiedrības interesēs. Nepatīkamas pieredzes dēļ latvieši bieži izvairās no inovācijām un labāk dzīvo esošajā situācijā ar domu, ka nav ideāli, tomēr iztikt var,» pēdējā laika skaļo protestu iemeslu skaidro sociālantropologs.

«Latvijas uzņēmēji saražo tikai 60-65% no visa cūkgaļas pieprasījuma, tādēļ jaunas fermas būtu lietderīgas. No otras puses, prece, kas ienāk no Eiropas Savienības, samazina cūkgaļas vidējo cenu,» Diena.lv teica Latvijas cūku audzētāju asociācijas direktors Varis Sīmanis.

Par iedzīvotāju sūdzībās visbiežāk minēto protesta iemeslu - kūtsmēslu smaku - viņš saka: «Ja ir ļoti bagāti uzņēmēji, tad smaku ar dažādām tehnoloģijām var maksimāli novērst. Visvairāk tā izdalās, vedot šķidros kūtsmēslus uz lauka. Tomēr tas ir koks ar diviem galiem, jo zemei ir vajadzīgs mēslojums.»

Cūku fermu Sesavā iecerējis celt dāņiem piederošais uzņēmums SIA Latargo. Gadā fermā plānots izaudzēt līdz 54 000 cūku. «Fermas izveide iedzīvotājiem radītu vairāk nekā 10 darba vietu. Turklāt uzņēmumā uzstādīs divus ar salmiem kurināmus apkures katlus. Salmus iepirktu no vietējiem lauksaimniekiem,» stāsta Jelgavas novada sabiedrisko attiecību speciālists Edgars Sauka.

Jau ziņots, ka Jelgavas novada dome iedzīvotāju protestus negrasās ņemt vērā. Cūkkopības kompleksa būvniecība ir akceptēta pērngada 26.augustā.

Jāatgādina, ka Kuldīgas novada dome februāra beigās pieņēma lēmumu neatbalstīt cūku kompleksa būvniecību Gudenieku pagastā. Toreiz Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa teica, ka tie labumi, ko sola šī kompleksa attīstītāji, esot pārāk mazi iepretim kaitējumam videi, kas varētu tikt nodarīti. Arī Gudeniekos dāņi solīja izveidot aptuveni 10 darba vietas un iepirkt graudus no Latvijas zemniekiem. Vēl pirms suitu protestiem «sacēlās» Lažas pagasta iedzīvotāji, kuri protestēja pret spēcīgo kūtsmēslu.