Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Arī internetā pēc principa: “Nedari otram to, ko negribi, lai kāds dara tev” 1

Mūsdienu interneta laikmetā satura veidotāji nereti izvēlas iet vieglāko ceļu un sociālajos tīklos publicēt internetā atrodamu saturu, tādējādi pārkāpjot autortiesības. Arī saziņa digitālajā vidē ir salīdzinoši jauna, un visbiežāk nepastāv vienotas uzvedības normas, katrs veido saziņu atbilstoši savai izpratnei par to, kas ir vai nav pieklājīgi.

“Jaunieši digitālajā vidē ir iestrēguši izklaides sfērā. Tehnoloģiski jaunieši ir gana zinoši, taču mācību un praktisku sadzīves uzdevumu risināšana internetā nav viņu prioritāte”, uzskata “Samsung Skola nākotnei” programmas vadītāja Baltijā Egle Tamelīte.


“Apvienojoties digitālās un izglītības jomas ekspertiem, tapusi tiešsaistes programma “Skolēna digitālais IQ”, kuras mērķis ir paplašināt jauniešu zināšanas un atklāt, kā izmantot jau esošās digitālas iemaņas sadzīves un akadēmisko uzdevumu veikšanai. Izveidojām platformu skolanakotnei.lv, kurā skolēni vecumā no 14 līdz 18 gadiem un citi interesenti tiešsaistē var apgūt īpaši izstrādātu programmu digitālo prasmju pilnveidošanai un tehnoloģiju jēgpilnai izmantošanai. Bezmaksas digitālo mācību platforma ikvienam interesentam ir pieejama arī šogad,” stāsta E.Tamelīte.


Programmā “Skolēna digitālais IQ” iekļauti pieci kursi, no kuriem katrs veltīts noteiktai tematikai. Tie rosina jauniešus kļūt par kvalitatīva satura radītājiem, aicina aizdomāties par saziņas drošību, savu digitālo identitāti, kā arī trenē spēju novērtēt informācijas ticamību un kvalitāti un sniedz ļoti noderīgus padomus informācijas meklēšanai. 
“Šogad, papildinot mācību platformu, kopā ar digitālās jomas eks­pertiem esam izveidojuši arī videolekcijas, kas jo īpaši noderīgas varētu būt skolotājiem,” uzsver programmas vadītāja Baltijā. 


Programmas partneri ir Latvijas Drošāka interneta centrs, kustība “Iespējama misija”, Valsts izglītības satura centrs, Kultūras ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, “Cert.lv”, Eiropas Parlamenta Informācijas birojs, Rīgas Skolēnu dome un digitālo risinājumu aģentūra “Cube”.

Pēta autortiesību ievērošanu un jauniešu digitālās prasmes


“Pērn veicām aptauju, kas ļāva secināt, ka tikai mazliet vairāk nekā puse jauniešu uzskata, ka viņu darbošanās digitālajā vidē ir jēgpilna. Aptaujā respondenti atzina, ka viņiem noderētu papildu zināšanas programmēšanā (88 procenti), mākoņpakalpojumu (71 procents) un “MS Excel” lietošanā (66 procenti), informācijas vērtēšanā (64 procenti), taustiņu kombināciju izmantošanā datorā (60 procentu), “MS Word” (50 procenti) un “MS PowerPoint” lietošanā (45 procenti), kā arī padomi informācijas meklēšanā (40 procenti). 


Tāpat dati liecina, ka jauniešiem ir pietiekamas zināšanas, kā teorētiski sevi pasargāt digitālajā vidē, bet pietrūkst prasmes zināšanas pārnest uz ikdienas situācijām. Piemēram, 85 procenti aizsargā savu mobilo tālruni ar paroli, tajā pašā laikā 42 procenti ir sūtījuši privātā sarakstē kādam savu foto vai video, kura nonākšana sociālajos tīklos viņiem liktos apkaunojoša,” skaidro E.Tamelīte. 


“Šogad spērām soli tālāk un vēlējāmies noskaidrot, kā jauniešu uzvedība tiešsaistē atšķiras no viņu paradumiem bezsaistē. Aptaujājot 520 respondentu vecumā no 14 līdz 18 gadiem, secinājām, ka lielākā daļa Latvijas jauniešu tiešsaistē un bezsaistē uzvedas atšķirīgi,“ secina E.Tamelīte. 


Aptaujā 73 procenti Latvijas jauniešu atzina, ka viņu rīcība digitālajā vidē atšķiras no uzvedības klātienē. Tiešsaistē ievērojami lielāks skaits patērē nelicencētu saturu, neaicināti izpēta citu privāto telpu, izmanto izdomātu identitāti, bezsaistē to darot ievērojami retāk. Bet mirkļsaziņas rīkos “Whats­App” un “Facebook Messanger” gandrīz puse jauniešu bieži raksta ziņas naktīs un sūta liela izmēra failus. Katrs trešais saziņā nedomā par gramatiku un pareizrakstību. Savukārt 67 procenti atzina, ka regulāri izmanto internetu stundu laikā, bet ne mācību vajadzībām. 


“Šie ir iemesli, kāpēc “Samsung Skola nākotnei” šogad runā par pieklājību, atbildību un atbalstu digitālajā saziņā, citiem vārdiem, – netiķeti (no angļu valodas “net” – tīkls un “etiquette” – etiķete) jeb pārdomātu rīcību digitālajā vidē. Lai stiprinātu pieklājīgu uzvedību tiešsaistē, esam izsludinājuši projektu konkursu 9.–12. klašu skolēniem “Latvijas jauniešu netiķete”.

Konkursā jaunieši ir aicināti veidot paši savu redzējumu par to, kādi uzvedības un attieksmes pamatprincipi jāievēro digitālajā komunikācijā. Savukārt skolotājiem tiek piedāvātas videolekcijas un darba lapas, ko iespējams izmantot mācību stundās, lai runātu par dažādiem netiķetes tematiem  – autortiesību ievērošanu, medijpratību, drošu un ētisku saziņu internetā,” “Samsung Skola nākotnei” pro­grammas vadītāja Baltijā raksturo šā brīža aktualitātes. 

Programma dodas uz skolām 


Vai paralēli digitālajām mācībām tiek rīkotas arī klātienes mācības skolās? “Aptaujājot pedagogus, uzzinājām, ka skolēni bieži digitālajos kanālos raksta pēc darba laika beigām, un katrs desmitais atzina, ka saziņa ar skolēniem digitālajos kanālos rada emocionālo spriedzi. Tāpēc šoruden devāmies uz vairākām Latvijas skolām, kur kopā ar Latvijas Drošāka interneta centra izglītības eksperti Lieni Valdmani gan stāstījām jauniešiem par dažādiem netiķetes tematiem, gan aicinājām kopīgiem spēkiem veidot savas skolas e-saziņas netiķeti,” atklāj E.Tamelīte. 


Viņa aicina skolotājus pašus veidot lekcijas un diskusijas ar skolēniem par pieklājīgu un atbildīgu uzvedību, izmantojot jau iepriekš minētās videolekcijas un darba lapas, kas atrodamas platformā skolanakotnei.lv. 


“Esam lepni, ka līdzšinējos “Samsung” digitālās izglītības projektos darbā ar mūsdienu tehnoloģijām apmācīti vairāk nekā 235 skolotāji, un tas palīdzējis uzlabot ikdienu vairāk nekā 50 000 skolēnu. Pērn platformā skolanakotnei.lv reģistrējās vairāk nekā 4000 lietotāju, un vairāk nekā 1000 skolēnu ir pabeiguši visus piecus kursus, pārstāvot 83 skolas visā Latvijā. Šī gada klātienes lekcijās skolās piedalījušies aptuveni 1000 skolēnu,” programmas vadītāja lepojas ar paveikto.  


Runājot par nākotnes iecerēm, E.Tamelīte atzīst, ka jāturpina runāt par to, kā jauniešiem uzvesties internetā, lai nesagādātu rūgtus brīžus ne sev, ne citiem. Tāpat “Samsung Skola nākotnei” veiktā aptauja liecina, ka, redzot naidīgu vai vardarbīgu saturu, lielākā daļa jauniešu neiejaucas, vairāk nekā puse nevienam neziņo un katrs ceturtais pat mēdz iesaistīties un ar savu viedokli vēl vairāk saasināt situāciju. Turklāt 37 procenti aptaujāto īpaši neizvērtē saturu, ar kuru dalās tiešsaistē, un tikpat liels skaits nespēj ar pārliecību teikt, ka viņi nekad nepublicētu saturu, kas varētu ietekmēt kāda cita drošību vai reputāciju. 


“Lai tehnoloģiju lietošana nesagādātu nepatīkamus pārdzīvojumus ne tikai pusaudžiem, bet arī pieaugušajiem, ir jābūt informētiem par ētisku un atbildīgu uzvedību virtuālajā vidē. Tāpat ir svarīgi runāt par to, kā interneta vidē sevi un savus tuvākos pasargāt no kibermobinga un tā veicējiem  – kibertroļļiem. Mums ir jāatceras, ka tehnoloģijas ir radītas, lai atvieglotu saziņu un palīdzētu mūsu ikdienas dzīvē. Arī internetā jādzīvo pēc principa “Nedari otram to, ko negribi, lai kāds dara tev,”atgādina E.Tamelīte.

Internetā neviens nepaliek nepamanīts


“Iespēja kopēt un ielīmēt saturu no vienas lapas otrā interneta laikmetā ir tik vienkārša, ka cilvēki dzīvo pārliecībā, ka internetā un sociālajos tīklos pieejamais publiskais saturs nevienam nepieder, to var brīvi izmantot, pārveidot un uzdot par savu. 


Tomēr ikviena fotogrāfija, video un mūzikas kompozīcija ir kāda radīta, un no brīža, kad tā izveidota, gan saturu, gan tās autoru aizsargā autortiesības. Tās ļauj autoram noteikt, vai, kādā veidā un bez maksas vai par atlīdzību citi var izmantot viņa darbu. Visbiežāk autortiesības tiek pārkāptas, pārpublicējot darbu un nenorādot tā autoru,” uzsver Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska. 


“Par laimi, piesavināties cita radītu autordarbu neviena nepamanītam kļūst arvien grūtāk. Pat ja autoram otrā pasaules malā nebūs ne mazākās jausmas, ka kāds viņa darbu uzdod par savu, sociālo tīklu vietnes ik dienu turpina pilnveidot autortiesību pārkāpumu noteikšanas sistēmas.

Piemēram, video koplietošanas vietne “Youtube” izmanto sarežģītus algoritmus, kas skenē katru augšupielādēto materiālu, analizējot izmantoto mūziku, video un attēlus. Pateicoties satura pārpilnībai internetā, arī “Google” var kļūt par vienkāršu, bet efektīvu plaģiātu atpazīšanas rīku. Ja pārkāpēju izdodas pieķert, var ne tikai krist kaunā, bet arī šķirties no palielas naudas summas,” brīdina M.Katkovska. 

Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Foto: publicitātes

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Reinis

Tad jau manam bezdienam arī ir autortiesības?

pirms 5 mēnešiem, 2018.12.25 20:17

Projekti