Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Katrai grāmatai savs lasītājs 1

Lai arī bibliotēka ir jebkuras lielākas vai mazākas apdzīvotas vietas gaismas pils, kurā bez lasīšanas iespējamas vēl citas nodarbes, Ozolnieku novada Centrālās bibliotēkas vadītāja Ingrīda Krieķe tomēr par tās galveno vērtību sauc grāmatu.  


Rindā pat gadu
“Bibliotēkā ir apmēram 17 tūkstoši vienību (ieskaitot periodiskos izdevumus), no tām apmēram 16 tūkstoši – grāmatu. Mūsu bibliotēka ir lielākā novadā, šogad desmit mēnešos bijuši 873 aktīvi lasītāji – datubāzē ir pāri tūkstotim. Uzskatām, ka mums tas ir diezgan labs rādītājs, lasītāju skaits nekrītas kā daudz kur laukos. Lasītāju vidū ir daudzas jaunas ģimenes,” stāsta I.Krieķe.
Šovasar bibliotēku apmeklējis rekordskaits skolēnu, kuriem bija uzdots lasīt bērnu žūrijas grāmatas. Četras piecas klases vienlaikus pieprasīja to pašu lasāmvielu. Tad nu pēc grāmatām lūgts pārējām novada bibliotēkām, bet vienalga dažbrīd uz vienu eksemplāru gaidījuši pat 10–12 bērnu. Ikdienā bibliotēkā iegriežas 800–900 lasītāju mēnesī, bet šovasar jūlijā sasniegts tūkstotis. Rinda vasarā izveidojusies pat uz simt dažādām grāmatām, ikdienā tie ir 30–40 nosaukumi.
Bibliotēkas krājums tiek papildināts pēc vajadzības, skaidro vecākā bibliotekāre Inga Buholca. Plauktos nonāk praktiski visi jaunākie romāni – pēc daiļliteratūras, arī populārzinātniskās literatūras ir lielākais pieprasījums. Daudz lasītgribētāju bijis grāmatai par Mārtiņu Freimani. Atsevišķas grāmatas ir tik pieprasītas, ka uz tām var nākties gaidīt pat gadu. Visu jaunāko bērnu literatūru gan bibliotēka neiepērk, jo izdevumu klāsts ir bagāts.

Izceļ oriģinālliteratūru
“Tā kā Ozolnieku bibliotēkā ir liels lasītāju skaits, katrai grāmatai lasītājs atrodas. Mūsu mazajām bibliotēkām ir vairāk jāizvērtē un jābalansē starp to, kas ir augstvērtīga literatūra, bet ko lasīs varbūt ne pārāk daudz cilvēku, un mīlas vai spriedzes romāniem, kas būs pieprasīti. Tagad uzsvaru liekam uz latviešu oriģinālliteratūru. Pieprasīta bija 20. gadsimta vēstures romānu sērija. Šajos laikos izdot grāmatu ir iespēja katram, un varbūt tā nav nekas sevišķs. Tāpēc nevar teikt, ka pilnīgi visu no latviešu oriģinālliteratūras vajadzētu katrā bibliotēkā,” spriež I.Krieķe. Jaunumu plaukts bibliotēkā gan ātri tukšojas. “Jo vairāk ir jauno grāmatu, jo vairāk lasītāju var piesaistīt,” viņa novērojusi.
Ozolnieku bibliotēka ir centrālā bibliotēka novadā. Vēl darbojas Ānes bibliotēka, kurā ir ap 300 lasītāju, Vainu un Garozas bibliotēka (katrā virs diviem simtiem lasītāju). Savukārt Jaunpēternieku bibliotēka, kas šogad pārveidota par ārējās apkalpošanas punktu, telpu nepiemērotības dēļ slēgta. To plānots pārcelt uz Salgales pagasta pārvaldes ēku Emburgā.
Ar pārējām novada bibliotēkām Ozolnieku bibliotēka cieši sadarbojas. Informācijas sistēmā “Alise” jebkurā bibliotēkā iespējams pasūtīt citās novada bibliotēkās esošās grāmatas. Tāpat kopīgi norit jauno grāmatu iepirkums, kaut tās pašas lemj, kādu veidot savu krājumu. “Katra bibliotēka ir patstāvīga, bet tāpat tās tiek pieskatītas, padomi netiek liegti,” teic I.Krieķe. 

Lasa un saprot vērtības
Pēc padomju režīma iestāšanās no apdzīvotas vietas Cenu ciemā Ozolnieki sāka veidoties par melio­ratoru un strādnieku ciematu. Attīstoties meliorācijas uzņēmumam, attīstījās arī izglītība, kultūra un sports. Darbojās melioratoru vīru koris, sieviešu ansamblis, dramatiskais kolektīvs, orķestris, senioru deju kolektīvs. Meliorācijas un apkārtējo kolhozu darbinieki aktīvi piedalījās nacionālās atmodas kustībā.
Pirmās ziņas par bibliotēku Ozolniekos atrodamas jau 1914. gadā, bet par Ozolnieku bibliotēkas priekšteci uzskatāma 1921. gadā izveidotā Ozolnieku Sadraudzības biedrības bibliotēka, liecina pašvaldības informācija. Sākumā šī bibliotēka atradās pamatskolā – trijos grāmatu skapjos glabājās 591 sējums. Bibliotēku izmantoja 83 lasītāji. 1939. gadā atklāja jaunuzcelto pagastnamu, uz kuru pārcēla arī bibliotēku. Pēc desmit gadiem pagasta partorgs Torkačs pie bibliotēkas sadedzināja vērtīgākos sējumus – pārsvarā latviešu literatūras klasikas darbus. Līdz ar izmaiņām pagasta teritorijā mainījies bibliotēkas nosaukums: Cenu ciema 2. bibliotēka, Ozolnieku ciemata bibliotēka, Ozolnieku pagasta bibliotēka, kopš 2004. gada – Ozolnieku novada Centrālā bibliotēka.
Uz pašreizējām mājām kādreizējās Remontu mehāniskās rūpnīcas administrācijas ēkā Iecavas krastā bibliotēka pārcēlās 1987. gadā, kad uzņēmums savām administrācijas vajadzībām uzbūvēja ēku, kurā pašlaik atrodas Baltijas Starptautiskā akadēmija. “Ļoti priecājāmies, kad varējām pārnākt uz šīm telpām. Sākumā bija divas telpas – bērniem un pieaugušajiem –, bet 2005. gadā bibliotēka pārbūvēta. Nu jau ik pa trim gadiem prasītos ielikt jaunu plauktu rindu – mums kļūst arvien šaurāk. Gribētos savu mazo gaismas pili, jo Ozolnieku iedzīvotāji lasa un saprot vērtības. Lai veidotu inteliģenci, ir vajadzīga piemērota vide. Vajadzīgs plašums, lai cilvēks saprastu, ka pastāv arī estētiskās vērtības, nevis tikai atskrietu paņemt grāmatas. Piemērotu telpu trūkumu sevišķi izjūtam darbā ar maziem bērniem,” teic I.Krieķe. Bibliotēka atrodas vienā ēkā ar jauniešu centru un novada vēstures ekspozīciju, kas izvietoti otrajā stāvā, bibliotēka – trešajā. Kāpiens ir apgrūtinošs senioriem, faktiski neiespējams mammām ar bērnu ratiņiem. Pēc ārsta prakses pārcelšanās atbrīvojies ēkas pirmais stāvs, tomēr arī tas īsti neatbilst redzējumam par Ozolnieku bibliotēku.

“Aklie randiņi” un “pūcēni”
Bērniem bibliotēka rīko dažādas aktivitātes. Vismaz reizi mēnesī turp ceļu mēro vecākie bērndārznieki. Kopā tiek lasītas grāmatas, un pēc tam mazie nododas radošām darbībām – piemēram, uz valsts svētkiem tika krāsota Latvijas karte, Ziemassvētku laikā gatavoti dekori, šogad iepazīti arī Margaritas Stārastes Zīļuka piedzīvojumi. Visas novada bibliotēkas piedalījušās Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ilgtermiņa lasīšanas veicināšanas programmā “Grāmatu starts”, šogad pavasarī organizējot Pūcēnu skoliņas. Divas sestdienas ģimenes ar četrus piecus gadus veciem “pūcēniem” nāca uz bibliotēku, kopā lasīja grāmatas, veidoja grāmatzīmes. “Visi bērni bibliotēkās kopā ar vecākiem nav atgriezušies, bet kāda daļa nāk un lasa,” priecājas I.Krieķe. Viņa bērnus bibliotēkā uzņēmusi arī Sniega mātes un Bokas jaunkundzes no stāsta par Karlsonu lomā. “Lasīšana attīsta bērnus, viņu valodu. Mūsu uzdevums dažādos veidos viņus noturēt pie tās,” saka I.Krieķe.
Savukārt Dzejas dienās sadarbībā ar Ozolnieku Tautas namu bibliotēka šogad piedāvāja darbnīcu, kurā gan lieli, gan mazi aizrautīgi iesaistījās dzejoļa salikšanā. No LNB rīkotā Ideju gadatirgus mājās pārvesta ideja par “aklo randiņu” ar grāmatu – interesentiem par simbolisku samaksu bija iespēja iegādāties iesaiņotu grāmatu, par kuras saturu vēsta vien citāts. “Cilvēkiem ļoti patika. Kāds teica, ka šī grāmata bijusi tieši tas, kas viņam tobrīd vajadzīgs,” atminas I.Krieķe. Savukārt aprīlī Tautas namā norisinājās Mazie grāmatu svētki, kuros piedalījās grāmatu autori Vilis Seleckis un Guntars Račs.

Viss mūžs vienā darbavietā
Ozolnieku bibliotēkas vadītāja tajā strādā kopš Latvijas Universitātes absolvēšanas 1985. gadā. Tolaik, beidzot augst­skolu, spēkā bijusi valsts sadale. Skrundeniece Ingrīda savu darbavietu jau bija izvēlējusies, bet tad universitātē ieradās enerģiskā Jelgavas rajona Centrālās bibliotēkas direktore Irēna Auziņa. Viņa savām bibliotēkām Jelgavas pusē meklēja darbiniekus ar augstāko speciālo izglītību. Ingrīda piekrita piedāvājumam un uzsāka darbu Ozolniekos. 
Gadu gaitā darbavietā iepazīti vietējie iedzīvotāji. “Vienu dienu kāda lasītāja jautāja otrai, kā tas var būt, ka viņa pati nemaz neizvēlas mammai grāmatas, bet viņai visu pienes klāt. Inga, kura apkalpo lasītājus, bibliotēkā strādā gandrīz 30 gadu – mēs jau pazīstam savus lasītājus un zinām, ko katram var piedāvāt. Mana komanda – brīnišķīgās, profesionālās kolēģes Inga Buholca un Gunta Vidiņa – ir mūsu bibliotēkas stabilitātes atslēga,” tā I.Krieķe.
Darbā Ozolniekos jauno speciālisti ievadīja priekšzīmīgā un pedantiskā Skaidrīte Zvaigzne, kura bibliotēkā sāka strādāt 1958. gadā un tai veltījusi 35 mūža gadus. Viņas piemiņai iekārtots īpašs stūrītis. “Skaidrītes perfektais, precīzais darbs bibliotēkā izveidoja to par pirmrindas pieredzes skolu darbā ar katalogiem un kartotēkām, tādēļ Ozolnieku ciemata bibliotēkas vārds 80. gadu vidū bija labi zināms bibliotekārajā sabiedrībā. Savas zināšanas un pieredzi bibliotēkas darbā Skaidrīte nodeva mums, Ingrīdai un Ingai. Mēs turpinām pirms vairāk nekā pusgadsimta iesākto un cenšamies saglabāt viņas iedibināto perfektas bibliotēkas tēlu,” “Ziņu” arhīvā atrodami I.Krieķes vārdi, 2014. gada pavasarī sveicot darbaudzinātāju 90 gadu jubilejā.
Pašreizējā vadītāja, 1993. gadā pēc bērnu piedzimšanas atgriežoties darbā, atminas, ka tas bibliotēkā bija grūts laiks. “Visā pagastā dzīve bija trūcīga. Atceros, kā abas ar Ingu devāmies pārliecināt pagasta vadītāju Māri Aināru, ka bibliotēkas budžeta prioritāte ir grāmatas un periodika. Viņš saprata un mums piekrita,” teic I.Krieķe, piebilstot, ka prioritāšu ziņā nekas nav mainījies.
Novadpētniecībā, kas ir viena no bibliotēkas darbības jomām, Ozolnieku bibliotēka sadarbojas ar novada vēstures ekspozīcijas krājuma glabātāju Aigaru Stilleru. Novērtējot  devumu, pirms valsts svētkiem netika aizmirsti nedz gados cienījamie, nedz jau aizsaulē aizgājušie novada patrioti.

Foto: Roberts Ķesteris

Materiāls sagatavots ar Valsts kultūrkapitāla fonda un “Latvijas valsts mežu” finansētās Zemgales kultūras programmas 2018 atbalstu

Pievieno komentāru

Komentāri 1

hipii

kaukads fufels cilveki vispar nau taja biblioteke tik vieni pensionari palika :D

pirms 6 mēnešiem, 2018.12.02 00:04

Projekti