Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ozolnieku bibliotēkā atklāta cimdu izstāde (FOTO) 3

“Izstāde ir mūsu veltījums Latvijas simtgadei un projektam “Cimdotā Latvija”,” Ozolnieku novada Centrālajā bibliotēkā atklājot cimdu izstādi, teic bibliotēkas vadītāja Ingrīda Krieķe.

Izstādē skatāmi ap 20 pāriem gan valkātu, gan arī rūpīgi glabātu adītu un pat viens pāris tamborētu cimdu, ko sagādājuši bibliotēkas lasītāji. “Latviešu cimdi ir pārlaicīga vērtība. Dažādos laikos tajos ir ieadīts viss, ko vien var ieadīt, – cimdu raksti ir latvieša kods. Kāds 18. gadsimta pasaules apceļotājs teicis, ka nekur nav redzējis tik daudz cimdu izmantošanas veidu – gan sadzīvē, gan tautastērpā. Cimdi bijuši liecinieki kā darbam, tā svētkiem. Tie ir dāvināti gan kāzās, gan bērēs, un jācer, ka tiks izmantoti arī uz priekšdienām. Tā ir daļa mūsu identitātes,” stāsta I.Krieķe.

Ozolnieku iedzīvotāji ir nākuši no dažādām Latvijas vietām, tāpēc arī cimdi ne vien tapuši pašos Ozolniekos un tuvākajā apkārtnē, bet izstādē nokļuvuši no vairākiem novadiem. “Esam šeit ienākuši un ar savām saknēm gribam šeit arī palikt,” tā bibliotēkas vadītāja.
Katram cimdu pārim ir savs stāsts. Piemēram, Anna Lece izstādē nodevusi divus pārus vīra mammas māsas lubānietes Ārijas Karavaičikas adīto cimdu, kas tapuši pirms gadiem 35 vai pat visiem 40. “Vīra mammai bija vairākas māsas, bet Ārija bija vislielākā adītāja un, kad atbraucām ciemos, vienmēr mūs apdāvināja ar cimdiem. Viņa bija vienkārša lauku sieviņa, kopa savu saimniecību, strādāja kolhozā, bet bija arī cītīga adītāja un ļoti labestīgs un sirsnīgs cilvēks. Cimdi nav valkāti, tie stāvēja lādē kā piemiņa no tantes,” stāsta A.Lece.

Savukārt Ruta Šulca atnesusi pirms gadiem 30 tamborētus cimdus. Viņa pavisam notamborējusi kādus piecus pārus, savukārt noadījusi – divus. R.Šulca atzīst, ka cimdu tapšanā jāiegulda liels darbs. Salīdzinot viņa teic, ka tamborēt tomēr ir vieglāk – jo rakstainākus cimdus ada, jo vairāk kamolīšu un sarežģītāk.

Izstādē skatāmi arī Ilzes Lindenbaumas mammas aucenieces Mirdzas Gailes dūrainīši. Lai gan valkāti, tie labi ir saglabājušies. Ilze stāsta, ka mamma cimdus arī tamborējusi.

Tāpat cimdu kokā aplūkojami divi ap simt gadu veci pāri. Tos izstādei sarūpējusi bibliotēkas vecākā bibliotekāre Inga Buholca, taču adītājs nav zināms. Inga stāsta, ka vecāsmātes brāļa ģimenē bērnu nav bijis. Kad pāris devās citā saulē, viss mantojums, tostarp tamborētas segas un adīti cimdi, nonācis pie viņas vecmāmiņas. Pati vecmāmiņas brāļa sieva neesot adījusi, taču adītāja bijusi viņas mamma. Pieļaujot, ka viņa arī ir cimdu autore, tie varētu būt ap simt gadu veci. Inga izstādei nodevusi arī pašas adītus cimdus un omītes džūkstenieces Annas Buholcas pirms 30 gadiem adītus dūraiņus šūnu rakstā un medus krāsās – Ingas opis bijis bitenieks.
Tāpat izstādē skatāmi Gunas Krieķes skolā adītie cimdi, savukārt Lūcijas Turkas, kura nāk no Kursīšiem, cimdi adīti 60. un 70. gados. Bet Edgars Dreimanis savus cimdus pirms 26 gadiem saņēmis dāvanā dēla kāzās.

Izstāde, kuru papildina arī grāmatas un publikācijas par cimdiem, Ozolnieku  bibliotēkā skatāma līdz mēneša beigām.

Foto: Roberts Ķesteris


Materiāls sagatavots ar Valsts kultūrkapitāla fonda un “Latvijas valsts mežu” finansētās Zemgales kultūras programmas 2018 atbalstu

Pievieno komentāru

Komentāri 3

.

Nu ja, tur trūkst izteicējs. Bet pasākums ar labu domu.

pirms 4 mēnešiem, 2018.11.23 00:35

Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”