Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Katram var būt savs viedoklis, bet ne savs fakts

Lai spētu labāk orientēties blīvajā un pretrunīgajā informācijas plūsmā, pagājušajā nedēļā Bauskā pulcējās gan vietējā, gan Jēkabpils, Tukuma, Dobeles, Aizkraukles, kā arī “Zemgales Ziņu” pārstāvji, kas piedalījās ar ASV vēstniecības atbalstu Latvijas Žurnālistu asociācijas rīkotā seminārā. Viena no galvenajām runātājām seminārā bija mediju eksperte agrākā “Zemgales Ziņu” redaktore Evita Puriņa, kas pēdējā laikā darbojusies projektā “Pilna doma”, kas saistīts ar jauniešu medijpratību. Kā atšķirt īstu žurnālistiku no reklāmas vai propagandas? Vai sociālie tīkli arī ir mediji? Vai tie ar mums manipulē? Kā neuzķerties uz viltus ziņām? Kāpēc ir svarīgi būt gudram mediju lietotājam un satura radītājam?

Žurnālistiem jāiet pie skolēniem 
“Neatkarīgo Tukuma Ziņu” galvenā redaktore un Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Ivonna Plaude šajā saistībā aktualizēja: “No nākamā mācību gada skolās būs jāmāca medijpratība. Taču kas to mācīs? Skolās trūkst pedagogu, kas izprot problēmas aktualitāti. Daudzi sēž pašizveidotos sociālo tīklu informatīvajos burbuļos un nesaprot, kas īsti notiek.” Viņa aicināja žurnālistus kā ekspertus caur viņas vadīto asociāciju iesaistīties šajā apmācības procesā.

Kā vienu no satraucošākajām mūsdienu dzīves parādībām E.Puriņa aktualizēja to, ka mediju vidē tiek apzināti izplatīti meli. Tie sabiedrībā izraisa neuzticību un speciāli mērķtiecīgi tiek producēti un ar robotu palīdzību elektroniskajā vidē izplatīti. “Piemēram, par NATO klātbūtni Latvijā vidēji dienā tiek saražoti septiņi melīgi apgalvojumi,” atzīmēja E.Puriņa. Viņa aicināja interneta lietotājus pievērst uzmanību sabiedrisko mediju portāla lsm.lv sadaļai “Melu detektors”, kā arī reģionālajiem žurnālistiem pievērsties tam, ko sola un ko patiesībā dara ietekmīgas personas. 

Meliem garas kājas
Laikraksts “Bauskas Dzīve” bija centies atklāt melus, ko par brīvu izplatītā izdevumā īsi pirms vēlēšanu dienas tiražēja Zaļo un zemnieku savienība. Tajā, piemēram, bija minēts, ka ar deputāta kandidāta Viktora Valaiņa pūliņiem Skaistkalnē uzbūvēta sen gaidītā sporta halle. Patiesībā tur tādas nemaz nav. “Lai arī ZZS vēlēšanās nesasniedza cerēto, Valainis Saeimā tika,” piebilda E.Puriņa. Viņa arī citēja izvilkumus no tagadējās premjera kandidāta partijas “KPV LV” biedru izteikumiem pirmsvēlēšanu laikā. Tie ir ievērojamā pretstatā ar to, ko “KPV LV” pauž pēc vēlēšanām. Proti, vēl 12. Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš no tribīnes kaunināja “komunistu” Reiru, prasot viņa demisiju: “Kamēr Latvijā valdīs bijušie komunisti, kamēr valdībā sēdēs tādi jāņi reiri (..), nekas šeit nemainīsies.” Tagad “KPV LV” Reiru aicina savā valdībā par ekonomikas ministru,” pasmaida E.Puriņa. Viņa minēja piemērus no citu partiju paustajām puspatiesībām vai pat meliem. Starp kolēģiem nebija vienprātības par vēja ģeneratoru parku izbūvi Zemgalē, kur konfrontējas gan idejas pretinieku, gan attīstītāju viedokļi. “Demokrātiskā sabiedrībā katram ir tiesības uz savu viedokli, taču nevienam nav tiesību uz saviem sagrozītiem faktiem,” vienkāršo patiesību atgādināja E.Puriņa.

Arī “Zemgales Ziņām” nereti nākas sastapties ar apmelojumiem un gadījumiem, kad melos pieķertie tomēr cenšas nostāties uz patiesības ceļa. Tāds spilgts gadījums bija arī E.Puriņas vadītajās “Zemgales Ziņās”. 2011. gada ziemā, braucot ar sniega motociklu, turklāt ar pielādētu medību ieroci ārpus medību laukiem, pieķertais Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune noliedza, ka būtu kaut ko pārkāpis. Taču pēc tam atvainojās par meliem un tika atkārtoti ievēlēts amatā.


Foto: Ivara Bogdanovs, “Bauskas Dzīve”


Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.


Pievieno komentāru

Projekts “Redzi apslēpto”