Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

“Tā ir viņu dzīve, viņiem tas ir interesanti” – Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijā skolēni apgūst medijpratību

“Sākumā mums 7. klasē bija bibliotekārā stunda, kur katram bērnam, kurš atnāca pie mums uz ģimnāziju, mācījām, kas ir bibliotēka un kā atrast informāciju. Tad pienāca laiks, kad informāciju var iegūt digitāli, un jaunieši eksistē šajā “paralēlajā pasaulē”, bet, ja pedagogs par to neko nezina, viņš nevar saprast, par ko bērns domā. Pirms diviem gadiem iesaistījāmies “Samsung” projektā, lai saprastu, sāktu apzināties, ka ir nepieciešams bērnam palīdzēt orientēties šajā pasaulē. Turklāt katru gadu man nācās saskarties ar situāciju, kas saistīta ar skolēnu kļūdainu rīcību sociālajos tīklos, un tad bija jāiet iekšā klasē un jārunā par to,” atceras Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas direktore Ilze Vilkārse.

“Tagad mums mazajās klasēs ir informācijpratības kurss, kur skolotāja Lita Vēvere bibliotekārajās stundās runā par sociālo tīklu veidošanos un par to, kā tajos komunicēt. Skolotāja šo programmu pati arī izstrādājusi,” turpina direktore. Notiek arī sadarbība ar citu mācību priekšmetu skolotājiem, piemēram, ģeogrāfijā un vēsturē, izpildot šo skolotāju “pasūtījumu”, sameklējot informāciju grāmatā, rakstītajā avotā un citur.

2018.gada janvārī skola, izturot lielu konkurenci, iesaistījusies Izglītības attīstības centra (IAC) projektā “Atbalsts Latvijas jauniešu medijpratībai”, kurā piedalās 16 Latvijas skolas, bet no Zemgales tikai divas – Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzija un Tukuma 2. vidusskola. Projektu finansiāli atbalsta ASV vēstniecība un IAC. Direktore un vēl trīs skolotājas mācījušās semināros un saņēmušas jau gatavus materiālus ar piemēriem dažādu medijpratības tēmu apguvei.

“Mana izpratne mainījās, jo arī mums, skolotājiem, daudz kas bija jaunums. Uzzinājām, kas ir medijs, kas sabiedriskais medijs, kas uzticams medijs, kas ir žurnālista gods, vai ir žurnālisti, kas nekalpo darba devējam, bet savai sirdsapziņai, kā arī to, ka Latvijā ir uzticami mediji ar augstu žurnālistu ētiku. Mācījāmies atšķirt dzelteno presi, reklāmu un par samaksu veiktus darbus, uzzinājām, kā attīstās mediji, kā mainās mediju vide u.c.,” stāsta I.Vilkārse.

Pedagoģes arī uzzinājušas par jauniešu informācijas patēriņa paradumiem – impulsīvu, saraustītu uztveri, vēlmi nekavējoties reaģēt, paralēlu informācijas apstrādi no vairākiem avotiem u.c.

Direktore pati medijpratības elementus ieviesusi savās kulturoloģijas stundās vidusskolā, skolēniem apgūstot tematu par ziņu veidošanu, kas ir kvalitatīva, bet kas – viltus ziņa. I.Vilkārse ziņu veidošanu apvienoja ar renesanses laikmetu un uzdeva skolēniem izveidot kvalitatīvu un viltus ziņu no renesanses laikmeta, secinot, kādu reakciju tās izraisa. Skolēni iesūtīja interesantus darbus. Piemēram, viena no viltus ziņām skan: “Mārtiņam Luteram piespriests nāvessods”, bet cita: “'Mārtiņa Lutera Bībele melo!”

Savukārt kāds cits uzdevums liek vairāku mediju vidū atpazīt, kurš no tiem ir sabiedriskais medijs. Izrādās, arī skolotāji sākumā to nezināja. Stundās bērniem tiek stāstīts arī par viltus ziņu pazīmēm un kā tās izpaužas, piemēram, uzdodot izvērtēt, vai atbilst patiesībai ziņa par mīnus 39 grādiem ziemā Latvijā un 27 centimetrus augstām sniega kupenām. Vēl kāds uzdevuma piemērs: no 2019. gada skolā būs jāiet arī sestdienās. Skolēniem tiek uzdots izpētīt, kāda ir mūsu reakcija, kādas ir emocijas, vai mainās mūsu viedokļi par valsti un izglītības sistēmu un kam tas vajadzīgs.

Tāpat stundās ar skolēniem tiek runāts par attēla spēku un tā ietekmi uz cilvēkiem, un jau renesanses laikmetā var rast atbildes, kā manipulēt ar cilvēkiem. Attēls darbojas pēc optikas likumiem, svarīgi ir redzēt arī kopainu, zināt, kas ir perspektīva, jo arī ar perspektīvu iespējams manipulēt, stāsta I.Vilkārse, piebilstot, ka mākslinieks var manipulēt ar lineāro, krāsu un gaisa perspektīvu.

Fotogrāfijas montētas jau Abrahama Linkolna un Ļeņina valdīšanas laikā, tās var būt maldinošas, tāpēc jauniešiem nevajadzētu “laikot “visu, kas ienāk prātā. Direktore rāda darba lapas ar dažādām līnijām, kur skolēniem tiek uzdots papildināt zīmējumu, lai attēlotu kādu reālu vietu. Visbiežāk skolēni zīmējot ainavu. Bet devītajām klasēm sagatavotas darba lapas, kurās jāmeklē viltotas, montētas fotogrāfijas pazīmes, jāanalizē fotogrāfijas konteksts.

Savukārt skolotāja Gunita Smiltēna politikas stundās māca savu izveidotu programmu “Medijpratība un demokrātija”. “Tā ir viņu dzīve, viņiem tas ir interesanti, ne tikai runāt, bet arī uzdevumi šķiet interesanti, jo skolēni redz saistību, redz jēgu, saikni ar ikdienas dzīvi. Tas ir daudz vairāk vērts nekā runāt par cēlām idejām kādā daiļdarbā, kuru viņš varbūt nemaz nav izlasījis,” pamatojot, kāpēc skolēniem būtu jāmāca medijpratība, uzsver I.Vilkārse.


Foto: Eva Pričiņa

Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Pievieno komentāru

Projekts “Redzi apslēpto”