Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vītiņos tautas nams ir kā ģimene (FOTO)

Lai iepazītu kultūras dzīvi laukos, atkal devāmies uz Lietuvas pierobežu, kur 11 kilometru attālumā no kaimiņvalsts robežas Auces novada Vītiņu pagastā tautas namu jau 23 gadus vada Raisa Adamaite. 
“Te esmu dzimusi, izaugusi, skolā gājusi. Te dzīvo mani vecāki un senči. Pēc laimes meklēšanas citur es atnācu atpakaļ uz savām bērnības mājām. Šeit, kur kādreiz dejoju, spēlēju teātri,” savu stāstu sāk Raisa. “Te nav nekādi lauki, te ir piepilsēta. Tepat ir Auce un Jaunakmene Lietuvā,” viņa precizē mūsu atrašanās vietu.

No ekonomistes par režisori
Savulaik Raisa mācījusies par šuvēju, tad studējusi ekonomiku Latvijas Lauksaimniecības universitātē Jelgavā, taču mīlestība un bērni bijuši pirmajā vietā, un studijas pamestas. Atgriezusies dzimtajā pusē, Raisa sākusi strādāt dispečeros, bet tad toreizējā kultūras darbiniece gājusi pensijā un viņai sacījusi: “Tu esi te uzaugusi. Vai negribi nākt manā vietā?”
“Pirmie gadi bija grūti, likās, ka esmu nokļuvusi nesaprotamā vietā,” viņa atminas. Prom aizgājusi režisore, un Raisai Adamaitei nācies uzņemties amatierteātra vadību. Tas arī bijis kas jauns. Jaunā sieviete mulsusi, kad teātrī viņas priekšā stāvējuši onkuļi. Bet tajā pašā laikā arī domājusi: ja jau mani šeit ielika, tātad esmu tā vērta. Sākumā par amatierteātra vadīšanu nekas nav maksāts, jo uzskatīts, ka vadīt kādu pašdarbības kolektīvu jau piederas pie kultūras nama vadītāja darba.
Vītiņos amatierteātris darbojas kopš 1949. gada. Bet baltajā divstāvu ēkā, kur atrodas tautas nams, bibliotēka un dienas centrs, kādreiz bijis bērnudārzs, hospitālis, skola. Tagad Vītiņu tautas namā darbojas astoņi pašdarbības kolektīvi, kas jebkuram pagastam ir liels skaits. “Šogad mums pēc vecāku iniciatīvas izveidojās mazo bērnu deju kolektīvs, kurā dejo 26 bērni,” lepojas Raisa. 
Režisores amatu viņa apguvusi, mācoties dažāda garuma kursos, tostarp arī divus gadus Latvijas Kultūras akadēmijā profesionālās pilnveides programmā. Iegūtas arī pasākumu vadīšanas iemaņas. “Man visu laiku kaut kā pietrūka,” teic kultūras dzīves vadītāja. Tad atkal dzimuši bērni, vajadzējis rūpēties par viņiem, un tepat tautas namā četri bērni arī izauguši, aizvadīti dzīvē. Dēls vēl tagad jautājot, kāpēc mamma viņam izrādēs vienmēr likusi spēlēt ēzelīti. Tāpēc, ka neviens cits negribēja, atceras Raisa.
Pašlaik Vītiņu amatierteātrī spēlē 13 aktieri. “Nesen 93 gadu vecumā mūžībā aizgāja mūsu vecākā aktrise Vilma Lindermane, kādreizējā kluba vadītāja, kuras darbu es pārņēmu. Tikai pēdējā savas dzīves gadā viņa vairs nespēlēja,” turpina tagadējā tautas nama vadītāja un režisore. Savukārt pagasta jaunieši teātri spēlēt nav jāmudina, viņi paši nāk un saka, ka grib spēlēt, un tad es viņus “lobu” ārā, viņa smej.

Pasākumi visām paaudzēm
“Tā es cīnos. Darbs nav viegls, un, kā jau pie katra darba, ir jāpierod. Par visu ir jādomā – par kolektīviem, to vadītājiem, tērpiem,” atzīst Raisa, uzslavējot savus vidējās paaudzes un jauniešu deju kolektīvus, kuri šovasar piedalījās Dziesmu un deju svētkos. Auces novada pašvaldība kolektīvus atbalstījusi, apģērbusi.
Vītiņu tautas namā darbojas četri deju kolektīvi: vidējās paaudzes “Robežnieki”, jauniešu “Virpulis”, mazo bērnu (no piecu gadu vecuma līdz 2. klasei) “Virpulītis”, ritma grupa, kā arī bērnu vokālais ansamblis, amatierteātris “Mežrozīte” un jauniešu un bērnu dramatiskais kolektīvs.
“Tie bērni, kuri nāk un iesaistās pašdarbībā, aug savādāki, dzīvi uztver citādi. Viņi no bērnības iemācās, ka ir jādara, jābūt atbildīgiem,” uzskata tautas nama vadītāja, par savu mērķi izvirzot uz skolēnu dziesmu un deju svētkiem sagatavot trīs kolektīvus.
Vītiņu tautas namā notiek dzejas pēcpusdienas, rudens velšu izstāde, tiek svinēti visi lielie svētki. “Bijām aizrāvušies ar diskotēkām, bet tad kāds diskotēkas laikā brīvdabas estrādei izsita durvis. Tagad no tām laikam būs jāatsakās,” atzīst Raisa Adamaite. 
Latvijas simtgadei veltītais 17. novembra pasākums bijis izcili labi apmeklēts – zāle pilna, skatītāji sēdējuši vienā pusē, vēl 40 krēsli salikti uz skatuves, bet dejotāji dejojuši zāles vidū. Vītiņu pagastā kādreiz dzīvojuši vairāk nekā 1200 iedzīvotāju, tagad – 1050. Pašdarbnieku ir 136, bet 17. novembra koncertā uzstājās tieši 100, Raisa ir lepna par savējiem.
Viņa piebilst, ka cenšas rīkot pasākumus visām paaudzēm. Pagasta seniori ir ļoti aktīvi – pasākumi notiek katru mēnesi. Ja uz kādu balli atnāk maz vidējās paaudzes cilvēku, tātad viņiem to nevajag un jārīko kaut kas cits, spriež Raisa. Savukārt bērniem pēc uzstāšanās parasti notiek disenītes, un viņi tās ļoti gaida.
Vecāki bērnus dziedāt un dejot uz Vītiņiem ved no Auces un blakus pagastiem, bet teātra spēlētāji un dejotāji brauc arī no Penkules un Rubas. Tautas nama vadītāja cenšas uzņemt visus gribētājus, lai kolektīvi būtu pilni. Arī pašdarbības kolektīvu vadītāji brauc no Dobeles, Bēnes, Rubas. 
“Daudziem pēc dziesmu svētkiem kolektīvi likvidējas, manējie – nē. Pati arī dejoju. Nākamā gada aprīlī būs jau 11 gadu, kopš esmu vidējās paaudzes deju kolektīvā “Robežnieki”, turpina Raisa Adamaite. Jaunieši paši atrod dalībniekus savam kolektīvam, un tajā dejo desmit pāri. Tāpat jaunieši un bērni paši organizē, dekorē un vada pasākumus, piemēram, popielu Valentīndienā vai Pīļu dienu Mārtiņdienas vietā. Tautas nama vadītāja gan strikti noteikusi, ka nekādas plikas balles vai tusiņi nebūs – pasākumiem jābūt tematikai un jēgai, piemēram, balle 80. gadu stilā vai Rūķu pēcpusdiena.
Vasarā pirms diviem gadiem sarīkojuši deju koncertu ar vieskolektīvu piedalīšanos. Cilvēkiem paticis. Šogad koncerts nav noticis, jo bija Dziesmu un deju svētki. Aucē tiek rīkoti pilsētas svētki, un svētki notiek arī katrā pagastā. Bet nākamgad augusta otrajā sestdienā jau 19. gadu Vītiņos būs amatierteātru festivāls, kas vienmēr ir labi apmeklēts, jo tiek spēlētas labas izrādes, kuras vērtē profesionāļu žūrija: Jānis Kaijaks, Dace Vilne, Dace Liepniece, Valdis Lūriņš.

Birokrātija un nākotnes plāni
Lai arī Vītiņu tautas nama vadītāja ne par ko nesūdzas, ir kāda lieta, kas kultūras darbā viņai nepatīk. Tas ir lielais papīru darbs. Nereti pusi dienas nākas nosēdēt pie kāda akta, aprakstīt, kādi ir kolektīvi, kad tiem notiek mēģinājumi un kāds ir repertuārs. Labi, ka vēl neliek pasākumu scenārijus nodot!
Tautas nama vadītāja gan ir nedaudz  nobažījusies, vai Latvijā atkal nenotiks jauna novadu un pagastu apvienošana. “Lai vienojas, bet lai ļauj mums dzīvot, strādāt un pilnveidoties, lai mēs varētu uz Saeimu aizlaist kārtīgus cilvēkus,” viņa saka, atceroties, ka birokrātija uzblīdusi tad, kad izveidoti novadi.
Tiklīdz kļūst siltāks, Vītiņu tautas nams iet ārā un pasākumi notiek mazajā estrādītē, kas slejas parka vidū, simtgadīgu koku ie­skauta. Tad laukā tiek iznesti papildu krēsli, un viss notiek. Raisai ir iecere nākampavasar ap estrādi iestādīt dzīvžogu, lai to daļēji norobežotu, jo īsta žoga nav.
Tāpat tautas nama zālei nepieciešams remonts. Projekts ir gatavs, bet aizķeršanos rada divi ķirmju saēsti baļķi, kas jānomaina. Tā kā visiem pašdarbības kolektīviem mēģinājumi notiek zālē, tiem, visticamāk, uz remonta laiku nāksies pārcelties uz sporta zāli. Mēģinājumi ir katru vakaru, arī sestdienās un svētdienās. Tautas nama vadītāja cenšas būt klāt katra kolektīva mēģinājumā, vērot un noskaidrot, kas tam ir vajadzīgs. Vēl tautas namam ir laba apkopēja, kas vajadzības gadījumā atslēdz durvis un ielaiž mēģināt gribētājus.

Savs darbs ir jāmīl
“Ja tu to darbu nemīlēsi, tu vari darīt no rīta līdz vakaram, – nekas nesanāks. Tam ir jābūt tev pie sirds. Pašdarbnieki ir jāmīl, jo viņi visi ir personības. Ar katru jārunā savādāk, citādi viņš uzliks galvā cepuri un būs prom. Ja nemīli savu darbu, ņem pildspalvu un portfeli un ej mājās. Tavs kultūras nams būs auksts, un neviens nenāks,” savu pārliecību pauž R.Adamaite.
Pirms daudziem gadiem Vītiņu pagasta pašdarbniekiem izveidojusies sadarbība ar Lietuvu, turp viņi dodas dziedāt, dejot, spēlēt teātri. Savukārt lietuviešiem ir labas kapelas, kas Jāņos brauc spēlēt uz Latviju. Nesen pabūts Baltkrievijā, kur rīkotas Auces novada dienas, bet pērn Aucē notikušas Baltkrievijas dienas.
Par saviem draugiem Raisa Adamaite dēvē pašdarbības kolektīvus no Ozolniekiem, Vircavas, Lielvircavas, režisori Lūciju Ņefedovu, pie kuras mācījusies, režisori Dzintru Zimaišu, mūziķi un dzejnieci Ingūnu Pētersoni ar bērniem, Saldus amatierteātri “Strops”, Pāvilostas amatierteātri, jelgavniekus Artūru Jankovski un Artūru Ediju Zīli un vēl daudzus citus.
Par neatņemamu kultūras darbinieka ikdienas daļu tagad ir kļuvusi projektu rakstīšana. “Kad izveidojās vidējās paaudzes deju kolektīvs, uzrakstīju divus projektus, un kolektīvam uzšuva tērpus,” turpina Raisa. Viņa ir pārliecināta, ka jārīko tikai tādi pasākumi, kas cilvēkiem ir vajadzīgi, un nauda nav jāizšķiež nelietderīgi. “Labāk tad es kolektīviem tērpus nopērku vai vadītāju aizsūtu uz kursiem, lai viņš pēc tam māca bērnus,” saka tautas nama vadītāja.
Pēc piecu gadu cīņas viņa izcīnījusi krāsu printeri, bet pārējā tehnika esot – mūzikas centri, gaismas, skaņu aparatūra, mikrofonu komplekti. Ir arī darbinieks – skaņotājs un gaismotājs. Vēl tikai vajadzētu otras digitālās klavieres, ko ielikt sporta zālē. Bet “Virpulīša” bērniem nākamgad prasītos uzšūt jaunus tērpus, jo no vecajiem bērni izauguši. “Mēs visi esam kā viena ģimene,” noslēgumā secina Raisa Adamaite.


Foto: Eva Pričiņa

Materiāls sagatavots ar Valsts kultūrkapitāla fonda un “Latvijas valsts mežu” finansētās Zemgales kultūras programmas 2018 atbalstu.

 

Pievieno komentāru

Projekti