Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ānē kultūras dzīve rit roku rokā ar izglītību un sportu (FOTO)

“Ānes Kultūras nams nav tikai kultūras nams – drīzāk gan Ozolnieku novada pašvaldības pārstāvniecība Ānes ciemā. Ēkā strādā bibliotēka, pašvaldības policija, kā arī Cenu pagasta pārvaldniece. Blakus esošā ēka arī ir pašvaldības pārziņā, tajā darbojas sociālais dienests, ambulance un jauniešu iniciatīvu centrs,” stāsta Ānes Kultūras nama direktors Raivis Zigmunds. 

Spēcīga komanda
Ozolnieku novada Cenu pagasta Ānes ciems, kurā ir ap 1400 iedzīvotāju, veidojies ap Ānes muižu, vēlāk tas kļuvis par vienu no Latvijas ķieģeļrūpniecības centriem. Kultūras nama ēka celta padomju gados kā ķieģeļu rūpnīcas klubs. 2008. gada nogalē atjaunota, un jau devīto gadu Ānes Kultūras namu vada novada iedzīvotājs Raivis Zigmunds. Viņš atminas, ka pagājis gandrīz gads, kamēr pēc remonta nams pamazām iekārtots un apdzīvots.

Sākumā, attīstot ciema kultūras dzīvi, daudz eksperimentēts. “Organizējot pasākumus, joprojām ir jautājums, kad to darīt – piektdien, sestdien vai svētdien. Viss ir izmēģināts, un grūti saprast, kāpēc vienu sestdienu cilvēki nāk, bet otru nenāk. Varbūt reizēm patraucē Jelgavas tuvums, ja tur notiek kāds lielāks pasākums. Ānē ir daudz krievvalodīgo. Šogad kā nevienu gadu rīkojām daudz koncertu un teātra izrāžu krievu valodā, diemžēl apmeklējums – niecīgs. Un nav nozīmes, vai pasākums ir maksas vai bezmaksas. Tāpēc strādājam ar jaunatni cerībā, ka jaunā paaudze sajutīs nepieciešamību pēc kultūras,” stāsta direktors.
Pēdējos gados Ānes ciemā vērojamas pozitīvas pārmaiņas. “Laikam jau veiksmes un panākumu atslēga meklējama tajā apstāklī, ka ir izveidojusies lieliska komanda – ar to es domāju Ānes sporta kompleksa “Mālzeme” direktoru Rimantu Štopi un Jauniešu iniciatīvu centra vadītāju Mārīti Vaseli,” saka Raivis Zigmunds. “Kultūra, sports un izglītība ir cieši saistītas sfēras, un, ieguldot jaunatnē, mēs veidojam nākotni. Nekad nešķirojam pasākumus, veidojam tos kopīgi, piedāvājot katrs savas idejas un resursus.” 

No autobusu pieturas līdz pilnai zālei
Mārīte Vasele Ānē trīs gadus vada arī jauniešu teātra pulciņu. “Jau no mazām dienām man patīk teātris, esmu gribējusi būt aktrise un spēlējusi dažādos kolektīvos. Tad radās iespēja vadīt pulciņu Ānē,” stāsta Mārīte, kura pati arī darbojas Ozolnieku amatierteātrī. Kultūras nama vadītājs gan uzreiz brīdinājis, ka viegli nebūs un atsaucība būs maza. Tā arī bijis. Uz pirmo nodarbību neviens nav atnācis. Tad Mārīte sadzirdējusi autobusu pieturā runājam jauniešus. Aizgājusi, paaicinājusi meitenes uz zāli, un sākušas iestudēt nelielas izrādītes pusstundas garumā.Pirmā bija pavisam neliela, nākamā – jau nedaudz nopietnāka, ar trešo aizbraukuši uz kaimiņu skolu. Taču, kad atdeve un izaugsme nebija gaidītajā līmenī, pulciņa vadītāja un jaunieši draudzīgi šķīrušies. Tomēr teātris Ānē nav apsīcis. Mārīte savulaik Garozas pamatskolā vadījusi skolēnu pašpārvaldi, tāpēc jaunais teātra sastāvs tika izveidots no tās. Tad arī sācies nopietnāks darbs.

Pirmā lielā izrāde, kurā kultūras nama vadītājs Raivis Zigmunds debitējis kā scenogrāfs, tika veidota pēc lugas “Sprīdītis” motīviem mūsdienu versijā, un tas ir stāsts par vērtībām. Izrādē Sprīdītis ar stopiem dodas uz Angliju meklēt laimi. “Viss tapa tepat uz vietas, pārveidojām mūziku, pasūtījām lielformāta izdrukas. Strādājām no sirds, un tas arī atmaksājās. Ne finansiāli, jo teātra izrādes bērniem un jauniešiem ir bez maksas. Pie mums brauca vietējās skolas un pat skolas no Jelgavas, skolēni pēc tam rakstīja atstāstījumus,” gandarīta par izdošanos ir Mārīte.

Nākamā izrāde “Kāpēc es?” ir stāsts par attiecībām klasē, apcelšanu, pārdzīvojumiem un pat domām par pašnāvību. Arī uz šo izrādi braukuši skolēnu autobusi. “Vecāki, kuru bērni spēlēja, katru reizi raudāja. Ir smagi redzēt, kā par tavu bērnu ņirgājas. Bet tajā brīdī šķita, ka tieši tādu izrādi vajag. Vienmēr pirms izrādes skatītājiem teicu – jums būs iespēja paskatīties uz sevi. Nav teikts, kurā lomā jūs esat. Varat būt novērotājs, tas, ko apceļ, vai pats apcēlājs. Padomājiet, ko darīt, lai tā nenotiktu,” stāsta Mārīte.

Pozitīvisms maina pasauli
Kad vecākās meitenes pabeidza devīto klasi un katra dzīvē devās uz savu pusi, kolektīvs nomainījās. Šobrīd teātra pulciņā darbojas piecas meitenes un divi puiši vecumā no 13 līdz 16 gadiem. Daži ir tepat no Ānes, daži brauc no Garozas. Top arī jauns iestudējums – viegla komēdija “Padomi pirmajam randiņam”.

Strādājot ar teātri, Mārītei izteikts piedāvājums uzņemties jauniešu centra vadību. Sākums nepavisam nebija viegls, pirms Mārītes savus spēkus izmēģinājuši vairāki vadītāji. Latvijas un Šveices sadarbības programmas rezultātā izveidotais centrs jauniešu protestu dēļ daudz cietis, bet Mārīte spējusi situāciju mainīt. “Tas noteikti ir mans skatījums uz dzīvi, jo patiešām visur redzu labo. Ja jaunietis rīkojas agresīvi, meklēju izskaidrojumu, kāpēc tas notiek. Roku dziļāk, nevis – tu esi slikts, prom no acīm, un vienkārši izsaucu policiju.” “Mārīte ir piemērs, ka ar pozitīvismu cilvēks var mainīt pasauli,” nepārspīlējot kolēģi slavē Raivis Zigmunds. Vai nav bijusi doma arī par teātri pieaugušajiem? Mārīte gribētu arī tādu, taču visam pietrūkst laika.

Iedzīvina balles un meklē deju pasniedzēju
Bez jauniešu teātra kultūras namā tikpat ilgu laiku darbojas arī Eiropas deju kolektīvs “Čaukstenes”, kuru vada Lauma Zeltiņa. “Dāmas ir ļoti aktīvas un saliedētas, piedalās koncertos visā Latvijā, protams, arī mūsu pašu organizētajās ballēs, novada svētkos un citos svinīgos pasākumos,” stāsta direktors.

Daudzus gadus Ānē notika arī sporta deju kursi, taču to vadītāja ir pieņēmusi izaicinājumu un “Erasmus+” programmā dodas uz ārzemēm. Vieta tukša palikt nevar, un ir doma iedzīvotājiem piedāvāt ko jaunu, piemēram, zumbu, austrumu dejas vai vēderdejas, tāpēc Raivis Zigmunds aicina atsaukties šo deju pasniedzējus, ar kuriem varētu izvērsties sadarbība.

Jūtot sabiedrības vēlmi kopīgi pavadīt laiku, kopš šī pavasara Ānē atkal tiek rīkotas balles. Sieviešu dienas balli apmeklēja ne vien vietējie, bet sabrauca no malu malām. Biļetes tika izpirktas pilnībā. “Sapratām, ka cilvēki ir noilgojušies pēc ballēm. Viņiem patīk, un nevis tā vienkārši, bet jābūt tematikai – ar scenāriju, konkursiem, teātra elementiem, fotostūrīti. Lai sagatavotu kvalitatīvu un apmeklētājiem interesantu atpūtas vakaru, ir jāiegulda liels darbs. Cenšamies, lai katra balle būtu unikāla un paliktu atmiņā. Ja redzi, ka cilvēkiem patīk, ir apmeklējums, tas, protams, spārno, un pašiem arī prieks darīt,” teic direktors. Un kur tad balles bez muzikantiem!

“Nedrīkst aizmirst Juri Kaufeldu un viņa vadīto grupu “Reprīze”, kas kultūras nama telpas daudzus gadus izmanto saviem mēģinājumiem. Grupa labprāt muzicē mūsu organizētajos pasākumos. Es pat teiktu, ka bez Jura dzīves pieredzes un lieliskās humora izjūtas balles nebūtu balles.” 

Pašiem savi Uģis un Lāsma
Kultūras namā darbojas arī ciema bibliotēka. Tā kā Ānē ir daudz krievvalodīgo iedzīvotāju, lielu daļu bibliotēkas krājuma veido literatūra krievu valodā. Ar bibliotēkas vadītāju Jevgēniju Noreiko pa reizei sanāk sadarboties arī Mārītei. Rudenī kopā tiks organizētas Dzejas dienas.

Ik gadu labi apmeklēts ir 18. novembra svētku koncerts, kas sākas pulksten 18, lai tie, kas vēlas, paspētu uz Jelgavas uguņošanu. Tāpat labi apmeklētas ir profesionālo un amatierteātru izrādes, bērnu eglītes. Tradicionāla un iecienīta ir pensionāru balle decembrī, tāpat Lieldienu pasākums. Iepriekš rīkotās zaļumballes šovasar tika nolemts aizstāt ar trim citiem pasākumiem – ielīgošanu kopā ar Vilces amatierteātri, āra kino, kurā tika demonstrēta filma “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, un vainagu pīšanas darbnīcu jauniešu centrā. Uz “Limuzīna” seansu ar motociklu “Jawa” negaidot bija ieradušies arī “Uģis un Lāsma”, radot īpašu atmosfēru. Brīvdabas kino demonstrēšana sadarbībā ar jauniešu centru uzsākta šīs vasaras sezonā, un tam lieliski noder kultūras nama gala siena bez logiem. Savukārt skolas sākums Ānē tiek svinēts ar jautru pasākumu bērniem – cirka vai teātra izrādi.

Sapnis par tramvaju
Ānes Kultūras namā tiek rīkotas arī izstādes. Pirms mēneša bija skatāma paša direktora fotoizstāde ar kadriem no Vācijas, Austrijas, Jūrmalas un Dziesmu svētkiem. “Sanācis, ka no katra atvaļinājuma atgriežos ar fotoizstādi. Man ir savs redzējums – bildēju to, kam cits varbūt paietu garām,” atklāj Raivis Zigmunds.

Radošums viņu pavada jau kopš skolas gadiem. Tepat LLU izmācījies par mājturības skolotāju, seši gadi nostrādāti Svētes pamatskolā, kur mājturība pasniegta zēniem, vadīts kokapstrādes pulciņš. Skolas gados Jelgavā apmeklējis kinoamatieru studiju “Laisma”, kur uzņēmis filmiņas. “Klasesbiedri Kaspars Roga un Renārs Kaupers bija mani galvenie aktieri. Tur tas radošais redzējums filmējot un montējot izveidojās. Pirms tam skolā gāju modernajās dejās, un mums Jūrmalā notika nometne. Deju skolotājam bija kinokamera. Kā to ieraudzīju, dejas mani vairs neinteresēja,” atminas Raivis Zigmunds, kura kino darbi tolaik virzīti arī uz skatēm ārzemēs.

Divreiz kultūras namā bijušas skatāmas Mārtiņa Mašala izstādes. M.Mašals strādā Teteles un Garozas pamatskolā par mājturības skolotāju un pirms diviem gadiem sācis gleznot. Ānes Kultūras nama foajē sienu rotā viņa darbs, kurā redzama Raivja Zigmunda puspajokam izsapņotā vīzija par kultūras nama attīstību. Tajā ir ne vien vijolniece un strūklaka, bet arī tramvajs. Lai gan Raivis Zigmunds ir noslēpumains un savus lielākos plānus neatklāj, glezna ļauj noprast, ka tie nav no pieticīgākajiem. “Visi kopā strādājam pie Ānes ciema attīstības kultūras, izglītības un sporta jomā. Plāni mums ir, visam savs laiks,” viņš rezumē, par atbalstu sakot paldies sadarbības partneriem, Ozolnieku novada pašvaldībai un aicinot ciemos uz tuvākajiem pasākumiem.


Foto: Raitis Puriņš


Materiāls sagatavots ar Valsts kultūrkapitāla fonda un “Latvijas valsts mežu” finansētās Zemgales kultūras programmas 2018 atbalstu

Pievieno komentāru

Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”