Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pūcēnu skoliņa, leļļu teātris un piparkūku mēnesis – Lielvircavas bibliotēka vienmēr gaida apmeklētājus (FOTO)

“Kad iepriekšējā bibliotekāre Rita Indrikova pēc nostrādāta 21 gada devās pensijā, viņa man sacīja – Māra, tagad tev jānostrādā tikpat. Būs jau 22 gadi, kopš esmu bibliotēkā, bet tā diena šķiet kā vakar. Laiks aizskrējis,” teic Lielvircavas bibliotēkas vadītāja Māra Ziemele.

Pusgadu jaunās telpās
Jelgavas apriņķa Lielvircavas pagasta Darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas dokumentos – sēžu protokolos no 1944. gada 7. novembra līdz 1949. gadam ieskaitot – nav ziņu par Lielvircavas pagasta bibliotēkas dibināšanu, taču 1944. gada 27. decembra sēdes protokolā redzams, ka tiek pieņemta darbā bibliotēkas vadītāja, liecina Valsts arhīva materiāli. Par “Sarkanā stūrīša” bibliotēkas vadītāju tiek iecelta Frīda Dzenis, un šis datums arī tiek uzskatīts par Lielvircavas bibliotēkas dzimšanas dienu.

Bibliotēkas pirmās mājas bija ciema kluba ēkā “Kazāki”. Vietējo gaismas pili vadīja Valdis Bruzinskis, vēlāk kluba darbu un bibliotēkas vadīšanu apvienojis Jānis Edgars Blūms, tad vadības grožus pārņēmusi Biruta Livdāne. Bibliotēka pārcelta uz klubam blakus esošo ēku “Kazāki 2”. Četrus gadus bibliotēkas vadītājas amatā bija Valentīna Peizuma, pēc viņas to vadījušas arī Tamāra Mitrofanova, Gunta Gierta, Lūcija Pumpiša.

1975. gadā darbu sāka ilggadējā bibliotēkas vadītāja R.Indrikova, un 1977. gadā bibliotēka pārcēlās uz “Pastniekiem”. R.Indrikova aizsāka novadpētniecisko darbu, materiālu vākšanu un sistematizēšanu, kā arī apkopoja kolhoza “Sarkanā zvaigzne” vēsturi. Bibliotēkas vadītājas amatā nostrādāts 21 gads. 1996. gada 19. decembrī, kad R.Indrikova nolēma vairāk laika veltīt mazbērniem, rokdarbiem un citiem vaļaspriekiem, bibliotēkas atslēgas tika nodotas M.Ziemelei, kura turpina iesākto. Līdz šī gada martam bibliotēka atradās ciema kultūras namā, bet nu jau būs apritējis pusgads, kopš bibliotēka pēc skolas pārcelšanas uz Platoni izvietota Lielvircavas muižas piebūves divās savienotās telpās.

Draudzējas ar bērndārzniekiem
Bibliotēkas vadītāja M.Ziemele, izrādot bibliotēku, stāsta, ka tagad ir vairāk vietas – iepriekšējo 36 kvadrātmetru vietā nu platība ir divreiz lielāka. “Brīžiem vienā mazā istabiņā sanāca pat 15 bērnu, un tad tur gāja ņigu ņegu,” viņa atminas. 72 kvadrātmetros izvietota vadītājas darba vieta, darba galdi un datori, grāmatu plaukti, bērnu stūrītis.

“Strādājam vairāk ar bērniem. Ļoti laba sadarbība izveidojusies ar bērnudārzu,” par 40 “zelta gabaliņiem”, ar kuriem bibliotēka mīt zem viena jumta, saka M.Ziemele. Mazie ķipari vienmēr sveicina un samīļo Māras tanti. Bibliotēkas vadītāja arī izrāda, cik skaistus radošos darbus bērni viņai veltījuši. “Mēs viņus arī reģistrējam kā lasītājus. Bērns atnāk ar lielo mugursomu, piereģistrējas, viņam tiek izsniegta lasītāja karte, un tad viņš ļoti lepns dodas uz bērnu stūrīti un izvēlas sev grāmatas, vecāki neiejaucas,” stāsta bibliotēkas vadītāja.

Taču esot arī tādi vecāki, kas ielaiž bērnu tikai paspēlēties un neļauj iet pie grāmatām, baidās, ka saplēsīs. Sak, ies skolā, tad dabūs. “Bet tagad ir grāmatas jau no dažu mēnešu vecuma! Nu nelasīs bērns skolas vecumā vairs grāmatas, pie tām jāradina jau no pirmajiem mēnešiem. Es savam trīsgadīgajam mazbērnam grāmatas nesu jau no maza vecuma, un pirmais, ko viņš tagad dara, kad aizeju pie viņa, skrien pretī – ome, nāc lasīsim!” stāsta M.Ziemele.

Bibliotēkai un bērnudārzam ir kopīga priekštelpa. Lai lielie lasītāji, slapjā laikā nākot uz bibliotēku, nepiebradātu grīdu, pa kuru dzīvojas arī mazie ķipari, bibliotēkai iecerēta atsevišķa ieeja un to norobežojoša stikla siena.

Pietrūkst skolēnu
Lai arī ar mazajiem lasītājiem jau sadraudzējusies, M.Ziemelei sāp sirds, ka līdz ar skolas un pirmo piecu klašu vecuma bērnu pārcelšanu no Lielvircavas uz Platoni viņi bibliotēkā iegriežas retāk – paņem obligāto literatūru un dodas prom. “Bērni puspiecos atbrauc ar autobusu, bet bibliotēka strādā līdz pieciem, ceturtdienās stundu ilgāk. Agrāk viņi nāca ar visām skolas somām, mēs turpat mācījāmies, mums bija radošās darbnīcas. Lai bērnus piesaistītu, salasāmies sestdienās vai svētdienās un strādājam radošajās darbnīcās. Vēl nesen kopā ar lielajiem uzrakstījām pasaku, viņi paši arī iestudēja leļļu teātri, sasaucām bērndārzniekus un rādījām izrādi,” stāsta bibliotēkas vadītāja. Tā bija pasaka ar laimīgām beigām par zvēru karali lauvu un zvēru dresētāju cirkā. Bērni jau iecerējuši rakstīt nākamo pasaku.

Lielvircavas bibliotēka ir viena no septiņām Jelgavas novada bibliotēkām, kuras pērn pirmo reizi iesaistījās Latvijas Nacionālās bibliotēkas bērnu lasīšanas veicināšanas programmā “Grāmatu starts”. Programmā paši mazākie bērni kopā ar vecākiem aicināti uz Pūcēnu skolu iepazīt bibliotēku, grāmatas. Tikšanās noslēgumā katrs bērns saņem savu komplektu: mugursomu, lasāmgrāmatiņu un rotaļlietu – projekta simbolu pūcīti –, kā arī brošūru vecākiem par kopā lasīšanu un bērnu lasītprieka veicināšanu. Pērn Lielvircavā projektā piedalījās seši, bet šogad novembrī skoliņu varēs apmeklēt jau desmit ķipari.

Lasa vēsturi un pašu autorus
Lielvircavā darbojas arī starpbibliotēku abonements, kad tajā iespējams saņemt grāmatu no jebkuras citas novada vai pilsētas bibliotēkas. Atliek tikai pasūtīt. M.Ziemele uzteic šādu iniciatīvu, jo līdzekļu visu kāroto grāmatu iegādei nepietiek.

Kādas grāmatas vislabprātāk lasa Lielvircavas bibliotēkas apmeklētāji? “Ļoti iecienījuši vēsturi un oriģinālliteratūru. Cepuri nost Latvijas simtgades vēstures grāmatām! Liels pieprasījums bija pēc grāmatām par Noru Bumbieri, Viktoru Lapčenoku, lasa Daci Judinu. Uz lubenēm vairs nav krituši,” tā M.Ziemele. Bibliotēkā ir arī plašs žurnālu klāsts. Sevišķi iecienīti dažādie “Ievas” žurnāli, “Dārza Pasaule” (kā nāk pavasaris, tas ir uz izķeršanu), “Padomu Avīze”, arī “Ilustrētā Vēsture”, “Ilustrētā Zinātne”, “Leģendas”. Šobrīd bibliotēkā ir pieejami divi bērnu žurnāli – “Pūcīte” un “Avenīte” –, taču gribētos vēl. M.Ziemele pati iecienījusi psiholoģisko literatūru un uzziņu literatūru kopumā. Tāpat latviešu autorus, tai skaitā Ingu Ābeli, Ingunu Baueri, nolūkota grāmata par Mārtiņu Freimani. 

Maksā rēķinus un pieved grāmatas
Šobrīd bibliotēkā ir ap 200 lasītāju, bet pagājušais gads noslēgts ar 252. Taču bibliotēkas vadītāja spriež, ka līdz gada beigām lasītāju skaits varētu sasniegt pērnā gada rādītājus. “Tas, kurš nāk uz bibliotēku, arī turpinās nākt. Centrā bija vairāk garāmgājēju, kas atnāk, izlasa žurnālus un iet tālāk. Šeit tādu garāmgājēju nav. Viss atkarīgs no ģimenes. Ja ģimenē lasa, arī bērni lasīs. Ja ģimenē nelasa, arī bērns nekad nelasīs.” M.Ziemele novērojusi – beidzies arī tas posms, kad jaunieši uz bibliotēku nāca sēdēt pie datora. Tāpēc arī ir doma datoru skaitu bibliotēkā samazināt un to vietā sagādāt dīvānu, kur jauniešiem sasēst.

Pieaugušie bibliotēkas apmeklētāji internetu parasti izmanto maksājumu veikšanai. M.Ziemele bieži pati senioru vietā samaksā rēķinus elektroniski. Viņa arī tiem, kas netiek uz bibliotēku, pieved grāmatas mājās. Tad arī gadās uzklausīt visu, kas uz sirds. Savukārt mazā kaimiņu Emīlija, kas apmeklē bērnudārzu pilsētā, zina, ka Māras tante viņai atvedīs maisu ar grāmatām un atstās uz durvju kliņķa. Bet, kad tās būs izlasītas, atkal var droši atstāt pie kaimiņienes durvīm.

M.Ziemelei bērni rūp – ne jau velti viņa izmācījusies par bērnudārza audzinātāju. “Man patīk mans darbs, man patīk bibliotēka. Kad Rita gāja pensijā, uzreiz pieteicos un tiku viņas vietā. Esmu ļoti apmierināta. Sākumā biju izbijusies, jo Rita bija ļoti punktuāla. Jūnijā arī veiksmīgi izgājām akreditāciju. Paldies mūsu Dzintriņai (Dzintra Punga, Jelgavas novada bibliotēku metodiskā darba vadītāja – red.), ļoti laba sadarbība izveidojusies arī ar novada Kultūras pārvaldi,” tā M.Ziemele. 

Rūpējas par novadpētniecību
Lielvircavas bibliotēkā var ne tikai lasīt grāmatas, bet arī iesaistīties aktivitātēs. Pozitīvas atsauksmes no bērniem dzirdētas par sadraudzības vakaru ar Jēkabnieku bibliotēku, kad tika siets siers, notika konkursi. Plašāks sadraudzības vakars nupat notika Miķeļdienas noskaņās, kad Lielvircavā viesojās Jēkabnieku, Platones un Lielplatones bibliotēkas. Bērni arī iesaistās Bērnu žūrijā, vismaz reizi mēnesī tiek rīkotas radošās darbnīcas. Bibliotēka piedalās arī Baltā galdauta svētkos, un sevišķi iecienīts ir piparkūku mēnesis pirms Ziemassvētkiem, kad piparkūkas cep visi, sākot no pašiem mazākajiem līdz pat senioriem.

Pieaugušajiem vairāk tiek rīkotas izstādes – fotogrāfiju, rokdarbu, leļļu. Šobrīd bibliotēkā ir apskatāmas Staļģenes bibliotēkas vadītājas Lienas Blūmas fotogrāfijas. Pieaugušos gribētu vairāk iesaistīt bibliotēkas dzīvē, teic M.Ziemele.

Bibliotēkas vadītājas krājumos ir daudz novadpētniecības materiālu. Tie pārmantoti no skolas muzeja. Materiālus apkopojis vēstures skolotājs un kādreizējais Lielvircavas bibliotēkas vadītājs Jānis Edgars Blūms. Tagad M.Ziemelei ir doma materiālus digitalizēt, lai varenais veikums neaizietu postā.



Foto: Raitis Puriņš

Materiāls sagatavots ar Valsts kultūrkapitāla fonda un “Latvijas valsts mežu” finansētās Zemgales kultūras programmas 2018 atbalstu

Pievieno komentāru

Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”