Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ekspertu ieteikumi, kurus šosezon ņemt vērā graudkopībā

Šis gads Latvijas lauksaimniekiem jau atkal būs izaicinājumu pilns – aukstais pavasaris ir “nodrošinājis” neprognozējamu graudu novākšanu, un ražas līmenis, iespējams, būs zemāks nekā pagājušajā gadā. Tas savukārt zemniekiem var radīt būtisku ienākumu samazinājumu. Tādēļ lauksaimniekiem ir jo īpaši svarīgi saprast, kā šosezon gatavoties ražas novākšanai un lauku apsēšanai, vienlaikus esot gataviem papildu finanšu līdzekļu piesaistei.

Kādas ir jaunākās šīs sezonas prognozes graudkopībā un kur zemniekiem nepieciešamības gadījumā rast papildu finanšu nodrošinājumu – šo informāciju ir apkopojuši Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC), kā arī DNB bankas speciālisti.

Prognozes un izaicinājumi

Kā pēc lauku apskatēm secinājuši LLKC speciālisti, šī gada graudu ražas līmenis visticamāk nebūs tik augsts kā pērn, taču vienlaikus tas sniegs iespēju izaudzēt augstākas kvalitātes graudus. Aplēses liecina, ka pērn rudenī valstī ar ziemāju graudaugiem bija apsēti 353,3 tūkstoši hektāru zemes, kas ir aptuveni par 24 tūkstošiem hektāru mazāk nekā 2015. gada rudenī.

„Neskatoties uz sējumu platībām, pats lielākais izaicinājums ir ražu laikus novākt, lai nezūd tās kvalitāte. Tā kā veģetācija šī gada vēsā aprīļa un maija sākuma dēļ ir iekavējusies aptuveni par 7 līdz 10 dienām, jācer, ka ražas novākšana tomēr neiekavēsies. Attiecīgi aizkavēšanās varētu negatīvi ietekmēt sējas laikus ziemājiem, īpaši ziemas rapsim, kam audzēšanas procesā savlaicīga iesēšana ir ļoti būtiska,” komentē Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs.

Kā ik gadu arī šogad lauksaimniekiem vēl viens izaicinājums būs nepieciešamo kulšanas jaudu nodrošināšana. Nereti graudu novākšanai ir ļoti īss laika periods, pretējā gadījumā ražas kvalitāte mazinās vai arī graudi iet bojā. Nepietiekamas kulšanas jaudas bieži ir saistītas arī ar pēcāk nepieciešamo graudu kaltēšanu. Vidēji no graudaugu kultūrām bruto ienesīgums veido 200 līdz 300 EUR/ha. Diemžēl jau pērn daudziem lauksaimniekiem liela daļa no šīs summas bija jānovirza tieši graudu kaltēšanai.

„Pēdējo gadu rekordaugstās ražas ne vien Latvijā, bet arī pasaulē radījušas apjomīgus krājumus, kas graudu cenas notur salīdzinoši zemā līmenī. Līdz ar to būtisks izaicinājums lauksaimniekiem ir arī iegūt maksimālo iespējamo ražu no katra apsētā hektāra, tādējādi palielinot ienesīgumu. Vienlaikus resursu pieejamība nosaka, vai raža tiks novākta īstajā brīdī – tajās nedaudzajās un neprognozējamās Latvijas vasaras dienās, kad graudi ir pilnbriedā ar maksimālo kvalitāti, zemāko mitrumu un mazāko biruma procentu. Tādēļ par nepieciešamo tehnisko nodrošinājumu, darbaspēka pieejamību, izejmateriāliem un arī finansējumu šīm un citām vajadzībām ir vērts parūpēties savlaicīgi, lai ražas laiks ir mierīgāks,” stāsta Mareks Gurauskas, DNB bankas Vidējo uzņēmumu pārvaldes vadītājs.

Prognozējamais ražīgums un laikapstākļi ir būtisks aspekts, kas ik gadu nodarbina zemnieku prātus. Taču, lai lauksaimnieks spētu attīstīties, svarīga nozīme ir arī zemes pieejamībai. Kā liecina LLKC informācija - pieaugot saimniecību lielumam, konkurence zemes tirgū turpina pastiprināties. Atkarībā no reģiona lauksaimniecības zemes pieejamība ir ļoti atšķirīga. Ir novērots, ka Latvijā lielākas iespējas ir tām saimniecībām, kas atrodas ārpus Zemgales.

Kur operatīvi iegūt apgrozāmos līdzekļus

„Ieguldījumiem šī gada ražas nodrošināšanai lauksaimnieki lielākoties ir izmantojuši izejvielu pārdevēju piedāvāto mehānismu – izejvielas pavasarī pret graudiem rudenī. Tomēr pašlaik pastāv ļoti daudz finansēšanas veidu – daļēja nākotnes rudens ražas pārdošana („nākotnes darījums”), savs uzkrātais finansējums, bankas kredītlīnija, aizņēmums no specializētas sezonas finansējuma devēja vai kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības,” skaidro Dzintars Vaivods, LLKC finansists.

Lauksaimniecībā bieži vien visu izsaka ātrums – spēja nekavējoties reaģēt. Tādēļ gadījumos, kad graudkopjiem nepieciešams ātrs un vienkāršs finansiāls atbalsts – apgrozāmie līdzekļi, īpaši piemērots ir DNB bankas piedāvājums lauksaimniekiem. Tas ir īpaši pielāgots kredīts, kas palīdzēs iepirkt izejvielas sezonas darbiem un savlaicīgi paveikt visus nepieciešamos darbus. DNB piedāvā līdzekļu pieejamību tieši tad, kad tie ir nepieciešami visvairāk. Kredīta summa ir atkarīga no saimniecības finanšu un saimnieciskās darbības rezultātiem - līdz pat 50 000 eiro bez nodrošinājuma un līdz pat 100 000 eiro ar papildu nodrošinājumu. Savukārt tā atmaksa ir noteikta gada laikā, kad iegūtā raža ir pārdota.

„Ar lauksaimniekiem strādājam jau vairāk nekā 10 gadus, un šajā laikā kopā ar saviem klientiem esam gana iepazinuši graudkopju ikdienas „garoziņu”. Tāpēc kredīts lauksaimniekiem ir radīts, no pavasara līdz rudenim sekojot līdzi, kas tad ir tās nepieciešamības, ar kurām regulāri sastopas lauksaimnieki – vai tie būtu līdzekļi minerālmēsliem, sēklai, degvielai vai graudu kalšu pakalpojumiem. Vēl būtiski – par savu prioritāti esam noteikuši arī šī kredīta operatīvu izskatīšanu un izsniegšanu, jo graudkopībā viena saulaina vai lietaina diena var būtiski ietekmēt visu ražu,” stāsta Mareks Gurauskas, DNB bankas Vidējo uzņēmumu pārvaldes vadītājs.

Jau tagad lauksaimnieki noskaidrot savas iespējas saņemt kredītu var šajā kalkulatorā, savukārt pieteikties kredītam var šeit vai DNB mājas lapā www.dnb.lv

Reklāmraksti