Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

No šādiem svētkiem nekad nenogurst!

Vasaras nozīmīgākais un gada svarīgākais notikums Latvijas kultūras dzīvē – XXVI Vispārējie latviešu dziesmu un XVI Deju svētki – ir izskanējis. Jelgavas novadu svētkos pārstāvēja 33 amatiermākslas kolektīvi, tostarp kori, tautas deju kolektīvi, folkloras kopas, amatierteātri, tautas lietišķās mākslas studijas un mazākumtautību kolektīvi – kopumā 676 dalībnieki.

Svētki kopumā šogad pulcēja rekordlielu dalībnieku skaitu – vairāk nekā 43 tūkstošus, kad kopā sadziedāja un sadejoja draugi, radi, kaimiņi, studiju biedri un pat kolēģi. Jelgavā jau 18 gadus veiksmīgi darbojošais uzņēmums “Dinex Latvia” noteikti nebija vienīgais apkaimē, kas ar sajūsmu gaidīja  atpakaļ savus darbiniekus – Dziesmu un deju svētku dalībniekus, lai dzirdētu un dalītos iespaidos. Vēlējāmies šos iespaidus nodot arī lasītājiem. 

“Šis ir ļoti ģimenisks uzņēmums. Neskatoties uz to, ka pašlaik uzņēmums atrodas pašā sezonas karstumā, kad pieprasījums pēc produkcijas ir visaugstākais, uzņēmuma īpašnieki pieņem par pašsaprotamu, ka tā darbinieki iesaistās savas tautas un kultūras mantojuma saglabāšanas svētku pasākumos,” stāsta “Dinex Latvia” Operatīvā vadītāja Laila. “No uzņēmuma kopā mēs bijām 5 dancotāji un 1 dziedātāja, kas pārstāvēja dažādas paaudzes kolektīvus. Un katram mums ir savi, neatkārtojami iespaidi.” 

“Pēc svētkiem spilgtākais, kas palicis atmiņās, ir priecīgi un laipni cilvēki. Visiem, ko satika Daugavas stadionā, bija svētku noskaņojums, pat dienās, kad laiks mūs nelutināja, smaids nebija zudis. Bija lieliska sajūta būt vienam no daudziem, kas veido skaistos rakstus, kopīgi sajūt dejas spēku un priecē skatītājus deju lieluzvedumā “Māras zeme”,” apgalvo Ligita. Ligita pārstāv “Dinex Latvia” Loģistikas nodaļu un ikdienā strādā par piegāžu ķēdes plānotāju, sekojot līdzi produkcijas pieejamībai uzņēmuma māsas kompānijās. Ligita vairākas reizes nedēļā nododas dejotpriekam LLU jauniešu deju kolektīvā “Skalbe”. 

Šie bija jau trešie Dziesmu un deju svētki, kuros Ligita piedalījās. Par dalību Dziesmu un deju svētkos Ligita saka: “Katram dalībniekam svētki dod savas unikālās izjūtas. Kā kolektīvam tā ir iespēja pierādīt sevi starp citiem, kā arī parādīt savu vienotību. Dejās mēs neesam individualitātes, bet visi kopā kā viens vesels.” 

“Izcili labi pavadīts laiks ar draugiem, dienu un nakti dzivojot kopā. Izbaudīt un saprast, kas ir tas, kāpēc mēs vairākus gadus mēģinām, uzstājamies un sadancojamies. Katrs mēģinājums, koncerts un sadancis ir liels prieks, bet Dziesmu un deju svētki stāv tam visam pāri kā galvenā balva,” dalās “Dinex Latvia” Ražošanas vadītājs Lauris. Lauris aktīvi dejo tikai 2 gadus, un šie bija viņa pirmie Dziesmu un deju svētki VDPK “Svirlauka” sastāvā. Kā saka Lauris: “Dejošana nekad īsti nav bijusi mana sirdslieta, bet gan izaicinājums! Uzdodot sev jautājumu, kā padarīt Latvijas simtgadi īpašu, es sapratu, ka vēlos piedalīties Dziesmu un deju svētkos! Ņemot vērā, ka iepriekš nebiju dejojis un ritma izjūtas man nebija vispār, tas patiešām kļuva par lielu izaicinājumu.” Laura neatlaidība un mērķtiecība pierāda, ka arī ar nelielu pieredzi ir iespējams sasniegt augstu līmeni un piedalīties Dziesmu un deju svētkos. 

Vaicāts, vai Lauris izjūt darba devēja atbalstu savām brīvā laika aktivitātēm, Lauris atbild: “Jā, bet tas nav tiešā veidā. Tas drīzāk saistīts ar to, kā uzņēmums attīsta savus darbiniekus. Ja pirms tam man nebija nekādu ārpus darba nodarbošanos, tad tagad aktīvi piedalos dažādos pasākumos. Strādājot šajā uzņēmumā, kopā ar kolēģiem esmu apguvis arī mērķtiecību. Dejot kolektīvā, tas ir lielisks veids, kā mācīties un disciplinēt sevi, lai gūtu panākumus arī ārpus dejas. Skatoties pa TV, redzam skaistas dejas un horeogrāfiju, bet tas, ko jūt, esot uz laukuma, vārdiem nav aprakstāms,” tā Lauris. 

Laura vadītāja Laila piekrīt: “Ir ļoti būtiski, lai darbiniekiem būtu plaša un piepildīta ārpus darba dzīve. Ja tas dara cilvēkus laimīgus, nodarbojoties ar sev sirdij tuvām lietām, to noteikti var just arī ikdienas pienākumu izpildē, radot pozitīvu darba vidi. Katram no mums, neatkarīgi no amata, “Dinex Latvia”, ir izaicinoši pienākumi, kas prasa iniciatīvu, drosmi un attapību. Piemēram, Ražošanas projektu vadītājs Gatis, kas ir ilggadējais TDA “Lielupe” dalībnieks un arī ņēma dalību svētkos (redzams bildē), sarunā nepiedalās, jo sarunas laikā norit viņa tikšanās ar sadarbības partneriem par uzņēmumam būtisku sadarbības līgumu parakstīšanu.”

Arī Lailas slepenais enerģijas lādiņš ir rodams brīvā laika aktivitātēs, dejojot VPDK “Teiksma” jau 19 gadus. Laila ar dejošanu nodarbojas kopš 4 gadu vecuma un Dziesmu un deju svētkos piedalījās jau sesto reizi. Laila saka: “Katru reizi nodomāju, ka šie ir mani pēdējie deju svētki un tāpēc tie ir jāizbauda no visas sirds!” Kopā ar Lailu VPDK “Teiksma” dejo arī Lailas vīrs, brālis, brāļa sieva un vedējmāte. “Citiem ir draugi, bet es dejoju “Teiksmā” – tā smaidot saka Laila. Lailas ģimeniskā tradīcija jau šobrīd turpinās arī nākamajā paaudzē, jo abi viņas bērni ir bērnu deju kolektīva “Teiksmiņa” aktīvi dalībnieki. 

Liene, kas ikdienā vada Iepirkumu nodaļu, no darba brīvajā laikā pati ir divu deju kolektīvu vadītāja – LLU jauniešu deju kolektīvam “Skalbe” un VPDK “Svirlauka”. “Ne tikai man, bet arī kolektīviem bija milzīgs prieks un gandarījums būt daļiņai no kā tik liela un grandioza kā “Māras zemes” uzvedums. Tā kā šāda veida uzvedums bija pirmo reizi svētkos, tad tas bija vēl atbildīgāk un pacilājošāk – jo tas ieies vēsturē. Visīpašākās emocijas dalībniekiem notekti bija uzveduma finālā, kad kopā ar 18 tūkstošiem dalībnieku dejojām vienā ritmā, vienā solī, vienā elpā. Un man kā vadītājai gandarījums, ka 2 gadu laikā ieguldītais darbs nav bijis velts, bet beigās devis tik plašu emociju gammu ne tikai man, bet arī maniem dejotājiem.” 

Ārpus kadra ir palikusi Elīna no Ražošanas plānošanas nodaļas, kura pārstāvēja dziedātāju saimi. Elīna dzied jau kopš bērnības, un šie bija viņas piektie Dziesmu un deju svētki. Šobrīd Elīna dzied kamerkorī “Mītava” un pirmo reizi Dziesmu un deju svētkos viņa pārstāvēja Jelgavas novadu.

“Šie bija īpaši un ļoti pacilājoši dziesmu svētki,” saka Elīna. Nogurums pēc svētkiem sāka atkāpties tikai pēc vairākām dienām, jo mūsu kolektīvs godam izturēja sadziedāšanos līdz pat pirmdienas rītam. Gūtās emocijas nekur nav zudušas un dod enerģiju darboties uz priekšu gan darbā, gan ārpus darba aktivitātēs. Joprojām spilgti atmiņā ir palikuši momenti no mēģinājumiem, kad strādāja virsdiriģenti Māris Sirmais un Ints Teterovskis. Māris Sirmais uzlādēja ar iedvesmojošajiem vārdiem un Teterovskis ar savu enerģiju, gan diriģējot kori, gan aizvietojot kāda deju kolektīva dalībnieku”. 

“Dziedot koncertā, tirpiņas skrēja ne vien tikai pie “Saule, Pērkons, Daugava’’, bet arī pie daudzām citām dziesmām. It sevišķi dzirdot Jāņa Petera vārdus pirms dziesmas “Manai Dzimtenei’’, kas tika īpaši sarakstīti pēc Māra Sirmā lūguma, lai aizvietotu frāzi “Nāk vīri pelēkos vadmalas svārkos..’’. Šī dziesma kļuva īpaša arī tādēļ, ka viss kopkoris, proti 130 000 dalībnieku, sadevās rokās, elpoja vienā ritmā un dziedāja vienu dziesmu.” 

Un Elīna vēl piebilst: “Ikvieni dziesmu svētki liek sevī apzināties savu latvietību un ar paceltu galvu lepoties ar to. Šie nebija izņēmums, un esmu pārliecināta, ka atkal pārskatīšu video ierakstus Youtube, lai smeltos tās pašas emocijas un sajūtas, ko var iegūt tikai dziesmu svētkos.”

Sarunu noslēdz Laila: “Esmu lepna, ka mūsu uzņēmumā ir tik daudz šādu iedvesmas stāstu! Teiciens, ka “tā nogurt var tikai no svētkiem” ir vietā, bet esam atpakaļ visi darbos jau ar pirmo dienu pēc svētkiem, un tomēr emociju un adrenalīna kokteilis  ļauj droši apgalvot – no šādiem svētkiem nekad nenogurst!”

Reklāmraksti