Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Palīdziet nabaga Artūram viņa grūtajā cīņā!

Labdien, mani sauc Gita. Es esmu Artūra mamma. Gribu pastāstīt Jums mana bērna smago dzīves stāstu. Pastāstīt un lūgt palīdzību. Mans dēls Artūrs ir smagi slims. Viņam ir bērnu cerebrālā trieka, multisistēmiskā deģenerācija, izteikta tetraparēze un simptomātiska epilepsija. Jebkurā brīdī manam puikam var notikt epilepsijas lēkme, savukārt pārvietoties viņš var tikai invalīdu ratiņos. Viņš visu laiku klepo, un plaušās krājas gļotas, kas ir kaitīgas veselībai. Iedomājieties, cik grūti klājas manam mazulim! Un cik smagi ir man – noskatīties, kā cieš mans bērns. Lai mans bērniņš dzīvotu, viņam ir regulāri nepieciešama specializētā pārtika, kas maksā pārāk lielu naudu manam maciņam. Turklāt Artūram ir vajadzīga specializētā pretizgulējumu gulta ar matraci un speciālie vasaras invalīdu ratiņi. Tas viss maksā 7811,08 EUR. Tāpēc es vēršos pie Jums ar palīdzības lūgumu – nepametiet mūs vienus nelaimē! 

Viss sākās ar mazuļa piedzimšanu. Pirmos sešus mēnešus mans puika gulēja nekustīgs. Man kā mātei bija neizturami smagi uz to noskatīties un pārciest. Tikai pēc sešiem mēnešiem mūsu ģimenes ārsts nosūtīja mūs pie neirologa, no kurienes mēs jau devāmies uz Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu Rīgā. Pēc divām izmeklējumu nedēļām tur, izgājuši dažādas analīzes, mēs uzzinājām, ka manam dēlam ir epilepsija. Mēs nekavējoties bijām uzsākuši cīņu ar šo slimību: sākām lietot medikamentus un veikt regulāras elektroencefalogrammas, lai sekotu līdzi mana dēla stāvoklim. Ņemot vērā, ka lēkmes var notikt ne tikai dienas laikā, bet arī miegā, mēs izgājām arī EEG seansus miegā. Pēc izmeklējumu rezultātiem nācās palielināt medikamentu devas manam mazulim. Es biju apņēmības pilna nekad nepadoties un cīnīties ar šo slimību, līdz mans dēls būs vesels un no epilepsijas nebūs ne miņas! Kad ar lēkmēm tikām galā un tās vairs neparādījās divu gadu laikā, šķita, ka var uzelpot mierīgi. Bet nē. 2014. gada februārī Artūrs saslima ar plaušu karsoni. Manu dēlu nogādāja uz Cēsu slimnīcu, no kurienes viņš tika izrakstīts pēc 3 nedēļām. Bet tas nebija vienīgais gadījums, un atkārtots plaušu karsonis notika jau rudenī. Tad jau slimība bija daudz smagāka – bija spēcīgs klepus un temperatūra. Es biju ļoti satraukusies visu laiku! Mēs devāmies uz Valmieras slimnīcu, no kurienes atgriezāmies pēc 8 dienām. Šķita, ka Arturs tagad ir vesels, bet tomēr vēl nē.

Septembra vidū viņam atkal pacēlās ļoti augsta temperatūra – pie 39 grādiem, un mans dēliņš bija viss karsts! Turklāt viņam visu laiku bija mitrs klepus. Un mēs atkal devāmies uz Cēsu slimnīcu. Tur mans dēliņš bija pieslēgts sistēmai un ārsti uzsāka cīņu ar augsto temperatūru. Klepus drīz vien palika sauss, bet citu izmaiņu nebija. Klepus nebija mazinājies, un tepmeratūra turējās pie 38-39 grādiem. Kad klepus vēl pastiprinājās, manam mazajam palika pavisam slikti. Un viņu nosūtīja uz reanimāciju. Pēc dažām dienām no Cēsīm viņu pārveda uz Rīgas slimnīcas reanimācijas nodaļu. Vēl pēc piecām dienām viņam veica operāciju – gļotas, kuras bija krājušās viņa plaušās, sāka strutot. Man nebija miera. Par ko mans dēls ir pelnījis tādas mokas!? Desmit dienas, ko Artūrs bija reanimācijā, viņu baroja ar speciālo pārtiku Nutrison, kuru ievadīja caur zondi. Tagad šis maisījums ir mana dēliņa ikdienas pārtika, bet tā ļoti dārgi maksā. Es nevaru izglābt savu dēlu viena pati. No visas sirds lūdzu Jūs palīdzēt manam dēlam!

Pēc reanimācijas mēs atgriezāmies mājās. Un pēc dažām dienām Artūram atkal parādījās problēmas ar plaušām – viņam bija smagi elpot. Un atkal mēs nonācām slimnīcā. Šoreiz mūs nosūtīja uz pulmonoloģijas nodaļu. Tad ārsts man teica, ka manu mazuli nedrīkst barot ar karotīti, jo viņam ir grūtības ar norīšanu, kā dēļ ēdiens iekļūst elpceļos. Tas rada atkārtotus iekaisuma riskus, kuri var novest pie skābekļa līmeņa krišanās asinīs. Tādēļ turpmāk Artūrs ir jābaro tikai ar specializēto pārtiku Nutrison caur zondi, ko viņam ievietos 23. novembrī. Es negrasos padoties. Mans dēls ir smagi slims, bet es darīšu visu, lai viņam kļūtu labāk. Es ļoti lūdzu Jūs nepalikt vienaldzīgiem pret mana puikas likteni! Palīdziet mums, lūdzu Jūs!

Manam dēliņam ir vajadzīga ne tikai specializētā pārtika. Viņam ir nepieciešams arī skābekļa koncentrators, bez kura viņš būs pastāvīgās briesmās skābekļa trūkuma dēļ. Turklāt mans puika var pārvietoties tikai invalīdu ratiņos, un viņam ir ļoti vajadzīga speciālā gulta ar pretizgulējumu matraci. Tas viss maksā ļoti daudz naudas. Es lūdzu Jūs – glābiet manu bērnu! No visas sirds Jūs lūdzu.

Vairāk informācijas var uzzināt, pārejot pa linku:
http://labdaris.lv/lv/funds/view/127

Ziedojumu tālruņi: 90006881 (maksa par zvanu – 1,42 EUR) un 90006771 (maksa par zvanu – 7,11 EUR).

Jūs varat palīdzēt Artūram arī ziedojot jebkuru Jums pieļaujamu summu ar bankas pārskaitījumu, ierakstot maksājuma mērķī: „Veselības fonds: Artūrs Pelše».

Rekvizīti:
Nosaukums: Biedrība "Latvijas Labdaru Asociācija Labdaris.lv"
Reg. Nr: 40008173130
Jur. adrese: Akadēmijas laukums 1- 1011, Rīga, LV-1050 

-SWEDBANK- Swift: HABALV22
LV43HABA0551037990069
-CITADELE- Swift: PARXLV22
LV79PARX0016130480002

Paypal paypal@labdaris.lv

labdaris@labdaris.lv
(+371) 27031058

Reklāmraksti