Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Medicīnas darbinieki atkal satraukti

Līdztekus citām medicīnas nozarē samilzušām problēmām pēdējā laikā aktualizējies jautājums par vidējā medicīnas personāla trūkumu ārstniecības iestādēs. Jelgavas slimnīcās stāvoklis vēl nav gluži kritisks, bet daudzas medmāsas ir vai nu pensijas vecumā vai spiestas strādāt ar lielu pārslodzi, lai nodrošinātu gan medicīnas iestādes funkcionēšanu, gan savas materiālās vajadzības.

Par nepietiekamo medicīnas darbinieku atalgojumu tiek «lauzti šķēpi» ne pirmo gadu. Vienu brīdi šķita, ka starp mediķiem un valdību panākts saprātīgs kompromiss, taču pēdējā laika notikumi atkal liek mediķiem saspringt. Iepriekšējā nedēļā Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē tika aktualizēts jautājums par nepietiekamo nodrošinājumu ar vidējo medicīnisko personālu. Noklausoties veselības ministra Vineta Veldres ceturtdienas rītā televīzijā sacīto par to, ka nebūs iespējams izpildīt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) prasības par iepriekš solīto darba algas paaugstinājumu nākamajā gadā, kaislības uzvirmojušas no jauna.Grūtības personāla komplektācijā, kas saistītas ar nepietiekamo atalgojumu, pastāv arī valsts SIA «Slimnīca «Ģintermuiža»». Šī ārstniecības iestāde ir ar savu specifiku, tomēr nozares problēmas rod atbalsi arī Filozofu ielas kompleksā. Minētās iestādes 8.nodaļas virsmāsa Rasma Derkusova, kas šajā medicīnas iestādē strādā jau no 1971.gada un pēdējos 29 gadus pavadījusi virsmāsas amatā, apstiprina skumjo faktu, ka daudzi kadri no vidējā medicīniskā personāla (nodaļā tādu ir pat puse) ir pensijas vecumā, bet liela daļa no jaunāka gada gājuma medicīnas māsām paralēli strādā citur. Iemesls gaužām prozaisks - ar samaksu par vienu slodzi nepietiek, lai augošās inflācijas apstākļos nodrošinātu puslīdz pieklājīgu eksistenci. Gaužām neiepriecinošs ir konstatējums, ka kopš 1991.gada strādāt uz nodaļu nav atnākusi neviena tikko māsu skolu beigusi medmāsa.Izjūtams ne tikai vidējā, bet arī jaunākā medicīniskā personāla trūkums. Pēc R.Derkusovas domām, sanitāram par darbu tādā sarežģītā nodaļā (tur uzņem akūtos slimniekus, un uz šo nodaļu nereti tiek pārvesti arī pacienti no citām nodaļām slimības saasinājuma stāvoklī), būtu jāsaņem vismaz 500 latu mēnesī. Attiecīgi augstāks atalgojums pienāktos medmāsām. Asi izjūtams sanitāru - vīriešu trūkums, pēc kuriem nodaļā, ņemot vērā specifiku, ir pieprasījums. Tajā pašā laikā šeit nevar strādāt kurš katrs, jo atbildība ir liela, un pavirša attieksme ne pret pacientu, ne izpildāmajiem pienākumiem nav pieļaujama.Attiecībā uz iespējamām arodbiedrības aktivitātēm sakarā ar paredzamajām mediķu protesta akcijām R.Derkusova pauž ne tikai savas domas, ka «Ģintermuižas» kolektīvs principā atbalsta streiku kā galēju līdzekli savu mērķu sasniegšanai. Par to runāts arī 1.oktobrī notikušajā slimnīcas darbinieku arodbiedrības sapulcē. Pēc ceturtdienas sarunām starp LVSADA un Veselības ministrijas pārstāvjiem tiks lemts par formu, kādā protesta akcijas varētu notikt.«Mēs gluži labi saprotam, ka nevaram iet mājās un izlaist mūsu slimniekus uz vairākām dienām pastaigāties, tāpēc jādomā, kā citādi paust savas aktivitātes,» secina R.Derkusova. Virsmāsa uzsver, ka streiks nekādā gadījumā nebūs vērsts pret slimnīcas «Ģintermuiža» vadību, kas ir saprotoša un pretimnākoša, bet pret nesakārtoto sistēmu kopumā.

Pievieno komentāru

Citas ziņas