Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pavadīt svētkus bez vilšanās izjūtas

Citam ātri pieskrējuši, citam lēni pietipinājuši pie durvīm stāv Ziemassvētki, nesot līdzi visdažādāko izjūtu dāvanu maisu, kurā samests satraukuma pilns prieks, sagaidīšana, ko tur liegties - arī daudz steigas, noguruma, stresa un vēlmes, kaut tas viss ātrāk beigtos. Kā šajā burzmā sevi nepazaudēt, bet piepildīt svētku būtību, prātojam kopā ar psiholoģi Ingu Birkmani.

Laiks, kad saasinās attiecībasMēs visi gribam svētkus, jo tas ir ļoti labs veids, kā «kopā savilkt» lietas, tās pārdomāt un izvērtēt, pateikt ko iepriekš nepasacītu, apsveikt, atcerēties, izrādīt mīlestību un uzmanību. Tā ir kā oficiāla atļauja - ja ikdienā ko nu tur daudz bučosimies un apkampsimies, tad svētkos to drīkst, tāpēc notikumu gaida ar prieku.No otras puses, svētki rada papildus garīgu, fizisku un emocionālu slodzi, jo jāizdomā, kā visu noorganizēt un sagādāt dāvanas. Šajā laikā saasinās attiecības, ļoti bieži tās izjūk, sastrīdas laulātie, jo gaida un nesaņem vai neprot izrādīt savas jūtas. Ikdienā parasti zinu, ko gaidīt no otra, - viņš atgriezīsies mājās vēlu, iedos buču, pateiks «čau», paēdīs vakariņas, pajautās, kā gāja, paskatīsies televīziju, iedzers alu un ies gulēt. Svētkos jāpavada kopā pat vairākas dienas, tāpēc bieži rodas jautājums - ko iesākt? Pēkšņi otrs pajautā - vai tu dusmojies, vai esi skumjš? Kaut kas uzkrīt uz nerviem, un lielā kopā būšana izvēršas par ko citu, kad uz āru nāk diezgan daudz negatīvā.Kāpēc gada beigās?Ziemassvētkiem apakšā ir stāsts, kas paredz prieku. Šajā laikā atceramies, ko nozīmē būt laimīgiem un mīlētiem, domājam par eksistenciālām lietām, pamatvērtībām - ticību, cerību un mīlestību, kas ir pasaule, kas esmu tajā, kas ir Dievs un mans tuvākais. Tomēr bieži, cenšoties šo stāstu pacelt pirmajā vietā, tas rada papildu stresu. Piemēram, tuvojas svētki, bet viss, ko es vēlos, ir miers. Man pat nav spēka atcerēties, ka jāpriecājas un jāvelta papildus uzmanība līdzcilvēkiem, jo jūtu, ka man tā pašai nepieciešama. Esmu pārstrādājusies, tuvojas gada beigas, un viss sanācis kopā. Labprāt viena mājās divas dienas gulētu, bet tas rada vainas izjūtu, jo ir taču Ziemassvētki. Tā varētu justies daudzi, kam gada beigās jāsakārto audits vai grāmatvedība. Pēc idejas vajadzētu atpūsties, nevis stresot, kur dabūt dāvanas...Plašāk par šo tēmu lasiet sestdienas, 22.decembra, «Zemgales Ziņās».

Pievieno komentāru

Citas ziņas