Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

67 procenti zemgaliešu šķiro atkritumus, kļūstot par aktīvākajiem šķirotājiem Latvijā

Lai gan vairāk nekā puse jeb 56 procenti Latvijas iedzīvotāju šķiro mājsaimniecības atkritumus un šim rādītājam kopš 2011. gada ir tendence vienmērīgi pieaugt, joprojām liela daļa sabiedrības atkritumu šķirošanā iesaistās visai kūtri, liecina “Latvijas Zaļā punkta” pētījums par Latvijas iedzīvotāju zaļas dzīvošanas paradumiem. Zemgale apsteidz pārējos Latvijas reģionus vairākos rādītājos – zemgalieši ir visčaklākie atkritumu šķirotāji, to dara 67 procenti aptaujāto, un arī visatbildīgāk izturas pret videi īpaši bīstamiem atkritumiem, informē “Latvijas Zaļā punkta” preses sekretāre Daiga Buča.

 

Kā vienu no galvenajiem šķēršļiem vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju, kuri nešķiro mājsaimniecības atkritumus, norāda nepietiekamu šķirošanas konteineru daudzumu savas dzīvesvietas tuvumā. To atzīst arī teju puse jeb 48 procenti Zemgales iedzīvotāju, kuri nešķiro atkritumus.

 

Tiesa, ikvienam iedzīvotājam ir iespēja vērsties pie sava atkritumu apsaimniekotāja vai pašvaldības ar lūgumu nodrošināt atkritumu šķirošanas konteinerus dzīvesvietas tuvumā, un zemgalieši šādu iespēju ir izmantojuši visaktīvāk – kopumā tie ir 16 procenti iedzīvotāju, lielākoties sievietes vecumā no 45 līdz 54 gadiem ar augstiem ienākumiem, kuras strādā publiskajā sektorā.

 

Otrs populārākais iemesls, kāpēc cilvēki nešķiro atkritumus, ir ieradums izmest visus atkritumus vienuviet. Kaut arī 62 procenti zemgaliešu atzīst, ka informācija par šķiroto atkritumu apsaimniekošanu ir pietiekama un saprotama, nelāgajā paradumā izmest visus atkritumus vienuviet zemgalieši uzrāda visaugstākos rādītājus Latvijā – tajā atzinušies 41 procents to, kuri atkritumus nešķiro. Turklāt aptuveni trešā daļa zemgaliešu, kuri atkritumus nešķiro, apšauba, ka sāktu to darīt arī pie labākas infrastruktūras.

 

“Ņemot vērā mūsdienu iespējas un pieejamo informāciju, tendencei izmest visu vienuviet vajadzētu mazināties. Diemžēl, izmetot visus atkritumus kopā, mēs nodarām būtisku kaitējumu videi. Viena zemē nomesta pirkstiņbaterija rada augsnes piesārņojumu kvadrātmetra platībā, kas saglabājas apmēram 100 gadus.

 

Bet nepareizi apsaimniekotas un dabā nonākušas sadzīves elektroiekārtas, kas ikdienā ir cilvēka palīgs, izdala ievērojamu daudzumu toksisku vielu, kas ar ūdeni, augu un dzīvnieku valsts produktiem atgriežas pie cilvēka, tikai šoreiz jau kā uzturs. Turklāt cilvēki par zemu novērtē atkritumu pārstrādi kā iespēju taupīt resursus, tāpēc visu atkritumu izmešana vienuviet ir ne tikai bīstama, bet būtībā arī liek cilvēkam pašam sevi un nākamās paaudzes apzagt,” skaidro “Latvijas Zaļā punkta” direktors Kaspars Zakulis.  

 

Saskaņā ar aptaujas datiem tieši nolietotās baterijas zemgalieši apsaimnieko daudz rūpīgāk nekā pārējie Latvijas iedzīvotāji: tikai 15 procenti respondentu tās izmet kopā ar citiem atkritumiem, toties visvairāk – pieci procenti – ir tādu, kuri vecās baterijas neizmet, bet glabā.


Jāņem vērā, ka arī, ilgstoši glabājot izlietotās baterijas, tās sāk sadalīties un no tām izdalās bīstamās vielas, tāpēc tās nevajadzētu ilgstoši uzglabāt, bet nodot pārstrādei. Kopumā visaktīvāk zemgalieši šķiro stikla pudeles un burkas (90 procenti), bet visretāk, tikai 25 procentos gadījumu, nolietotās autoriepas, kas tomēr ir ievērojami augstāks rādītājs nekā citviet Latvijā (salīdzinājumam – Vidzemē tie ir 18 procenti, Rīgā – 15 procenti, Kurzemē – 14 procenti, bet Latgalē tikai četri procenti). Zemgaliešiem svarīgāk nekā citiem Latvijas iedzīvotājiem ir arī tas, lai atkritumu konteineri būtu izvietoti lauku teritorijās – to atzīst 49 procenti (salīdzinājumam – tuvākie sekotāji kurzemnieki to vēlas 40 procentos gadījumu).

 

Kā iespējamos pamudinājumus sākt atkritumu šķirošanu līdzās labākai infrastruktūras pieejamībai iedzīvotāji min bargāku sodu sistēmu (45 procenti), dažādas akcijas specifisku atkritumu savākšanai (20 procenti) un biežāku talku rīkošanu (16 procenti).

 

“Latvijas Zaļā punkta” pētījumu “Cik zaļi dzīvo Latvijas iedzīvotāji?” 2018. gada oktobrī veica pētījumu centrs SKDS, aptaujājot 1002 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.


Foto: publicitātes

 

 

Pievieno komentāru

Vietējās ziņas