Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Bariss: Valstij vienmēr būs nepieciešami sociālo un humanitāro zinātņu speciālisti 10

LLU Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Voldemārs Bariss augstskolas portālam atklāj, ka fakultātes uzdevums LLU un unikālais devums Latvijas tautsaimniecībai ir starpdisciplināru zināšanu un dažādu kompetenču sniegšana studentiem. Viņaprāt, novērtējams arī fakultātes ieguldījums valsts reģionos aktuālu problēmu izpētē.

«Ir jāsaprot, ka mūsdienās lauksaimnieks ir kas vairāk nekā tikai cūkkopis – viņš savā saimniecībā reizē pilda arī, piemēram, menedžera un ekonomista funkcijas. Lauksaimniekam tāpat kā inženierim vai citam speciālistam ir jāstrādā ar klientiem, sadarbības partneriem un projektiem, tādēļ arī eksakto zinātņu studiju programmās studējošajiem ir jāiegūst projektu izstrādes un vadīšanas kompetence, iemaņas orientēties likumdošanas jautājumos un politikā, jāapgūst komunikācijas, saskarsmes, lobēšanas, uzstāšanās un citas prasmes, ko viņiem var sniegt mūsu fakultātes mācībspēki,» portālam skaidro dekāns.V.Bariss norāda, ka Latvijas tautsaimnieciskajā profilā redzams pakalpojumu ekonomikas pārsvars, tādēļ viņš ir pārliecināts, ka valstij vienmēr būs nepieciešami sociālo un humanitāro zinātņu speciālisti. «Šāda veida ekonomikā pakalpojumu kvalitāti ļoti lielā mērā nosaka pakalpojuma sniedzēja spēja veiksmīgi komunicēt ar klientu. SZF studiju programmas ir orientētas uz cilvēku attiecībām, priekšplānā izvirzot arī komunikatīvās prasmes apguvi, kuras mūsu sabiedrībā sāk ļoti pietrūkt, radot tādu kā «cilvēcīguma deficītu.»«Būtisks SZF uzdevums ir veikt pētījumus par reģionos un īpaši lauku teritorijās aktuālām problēmām, kā arī aktivizēt ar sociālajām zinātnēm saistītas diskusijas, jo šobrīd sabiedrībā valda maldīgs uzskats, ka sociālās zinātnes kā mācību disciplīna un filozofija koncentrējas tikai Rīgā. Jāatzīmē, ka SZF studenti un mācībspēki veic unikālus pētījumus, jo pievēršas tieši Latvijas reģionu attīstībā būtisku problēmu izpētei,» tā V.Bariss.Dekāns uzsver, ka fakultāte ne tikai māca studentus, bet arī strādā ar daudziem projektiem un veic intensīvu pētniecības darbu: «Mēs veidojamies par nopietnu sociālo zinātņu centru, tādēļ esam izveidojuši arī Sociālo zinātņu pētījumu laboratoriju. Esam atraduši veidu kā sasaistīt reģionu problēmas un pētījumus sociālajās zinātnēs, un arvien vairāk pašvaldību darbinieku un uzņēmēju to sāk novērtēt.»Viņš arī piebilst, ka nesen veikta pētījuma rezultātā noskaidrots, ka LLU zinātnieku sadarbība ar reģionu uzņēmējiem ir ļoti intensīva un daudzos gadījumos pat ilggadēja. Tomēr šo sadarbību raksturo arī fragmentārisms un mazi mērogi: «Bieži vien vērojams, ka apkārt ap zinātnieku un viņa partneri rodas noslēgts loks, līdz ar to šai sadarbībai bieži trūkst liela mēroga. Šis fakts jāņem vērā plānojot LLU zinātnes politiku un domājot par to, kā universitāte nākotnē varētu kļūt par Eiropas līmeņa zinātnes centru.»

Pievieno komentāru

Komentāri 10

Jampazija

Sākoties degradācijas procesam, cilvēki jūt, ka kaut kas nav kārtībā, ka ir izsists pamats zem kājām, tāpēc mēģina rast pamatu kādā citā idejā (tas ir aizstāt zudušo metafizisko ideju ar kādu zemāka līmeņa idejiņu).

pirms 6 gadiem, 2012.03.07 17:03

viedoklis

Nav svarīga profesija, bet gan, cik cilvēks grib un spēj izdarīt.

pirms 6 gadiem, 2012.03.07 16:18

Inf no LM NVA par 2011.gadu

2011.gada 8 mēnešos darbu atraduši 56 599 bezdarbnieki. Darbu vieglāk atrast kvalificētiem darbiniekiem. Kvalificēti darbinieki ir cilvēki, kuriem ir kāda profesija.

2011.gada augustā visvairāk brīvo darba vietu bija apstrādes rūpniecībā, būvniecībā, vairumtirdzniecībā, mazumtirdzniecībā, automobiļu un motociklu remonta jomā,
transporta un uzglabāšanas nozarē, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā.

Visvairāk darbu meklēja palīgstrādnieki, veikalu pārdevēji, apkopēji, sētnieki, automobiļa vadītāji.
16 844 bezdarbniekiem ir augstākā izglītība. No viņiem visvairāk ir ekonomistu, inženieru, skolotāju.

Visvairāk bezdarbnieku ir Latgales reģionā, vismazāk - Rīgas reģionā.

pirms 6 gadiem, 2012.03.07 16:16

Andrim

nejauciet inženierus ar augstāko izglītību, ar tiem, kas sev piedēvē kādu profesiju, bet patiesībā nav izglītības. Un ne jau nu humanitāro zinātņu absolventi varēs strādāt par inženieriem.

pirms 6 gadiem, 2012.03.07 15:09

krokodils Gena

Atceros no studiju laikiem LLU. Tas ūdens, ko laida prof.A.Strods bija galīgākais sviests. Par to vēl saņēma profesora algu :D Nedo dies, ja studentam bija tāds latvisks uzvārds piem Rutks, tad t.s. semināros varēja klausīties vecā krabja komentārus par tēmu, kur un kā vecāki tevi ir iesējuši vai iedēstījuši. Lieki teikt, ka turpmākā dzīvē tās zināšanas par dekartismu piem nekur nav noderējušas. Var teikt ka ētiku mācīja citu fakultāšu studentiem tikai ķeksīša pēc.

pirms 6 gadiem, 2012.03.07 13:07

es

es esmu humanitāro zinātņu speciāliste un nejūtos nevajadzīga. darbs labs, alga laba, tāpat kā kolēģiem. kas nemeklē un kurn, arī inženierzinātnes beiguši neko neatradīs

pirms 6 gadiem, 2012.03.07 12:53

I...UK

Pietiktu vienkārši ar vairāku mēnešu kursiem ,kur varētu iegūt ES atzītu sertifikātu, par labu komunikāciju,lai nevajadzētu tērēt lieki vairākus gadus ,klausoties to ,kas nav nemaz pie lietas .
Atvieglotos pasniedzēju darbs ,nebūtu jāmaksā tās lielās profesoru algas mācot studentus četrus gadus ar uzpūstu programmu .Valstij būtu ļoti liela ekonomija.
Valstij vajadzētu uz to iziet .
Jo beidzot šo programmu darbu dabūt..........gandrīz nav iespējams ,kā tikai par" rakstītāju" .
Gala rezultātā vienalga jāizšķirās par aizbraukšanu,jo ēst tad gribās.........

pirms 6 gadiem, 2012.03.07 12:48

Vietējās ziņas