Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Eiropa ar aizturētu elpu gaida Īrijas referenduma rezultātus

Dublina, 13.jūn., LETA--AFP. Eiropa un arī pati Īrija piektdien ar aizturētu elpu gaida īru referenduma par Eiropas Savienības (ES) reformu jeb Lisabonas līguma rezultātus.

Referendumā nodoto balsu skaitīšana sāksies piektdienas rītā pulksten 9 pēc vietējā laika (pulksten 11 pēc Latvijas laika), bet galīgie rezultāti gaidāmi pēc pulksten 15 (pulksten 17 pēc Latvijas laika).Pēc mediju aprēķiniem referendumā nobalsojuši aptuveni 40% īru vēlētāju, dažiem politiskajiem komentētājiem norādot, ka zemā vēlētāju aktivitāte ir labvēlīga Lisabonas likuma pretiniekiem.Īrijas trīs miljonu vēlētāju rokās faktiski ir visas ES nākotne, jo Lisabonas līgumu nepieciešams apstiprināt visām 27 ES dalībvalstīm.Līguma atbalstītāji ar grūtībām spēja uzrunāt īrus, kaut arī kampaņu vadīja premjerministrs Braiens Kovens un visas, izņemot vienu, politiskās partijas.Tomēr daudzi īri norādīja, ka nesaprot, ko Lisabonas līgums nozīmē un sabiedrības domas aptaujas pirms tautas nobalsošanas rādīja, ka līguma atbalstītāju un pretinieku skaits ir faktiski vienāds.Kaut arī sakāve referendumā visdrīzāk neapdraudēs tikai mēnesi premjera amatā esošā Kovena amatu, viņu sagaida problēmas ar citiem Eiropas līderiem.Daži Eiropas politiķi jau iepriekš norādīja, ka būtu neparasti, ja Īrija, kuras deviņdesmito gadu "Ķeltu Tīģera" ekonomisko uzplaukumu daļēji veicināja Eiropas nauda, noraidīs līgumu. Francijas ārlietu ministrs Bernārs Kušnē šonedēļ izteicās, ka īru "nē" līgumam Eiropā izraisītu lielu neizpratni."Pirmie upuri tam būs paši īri. Viņi ir guvuši labumu [no ES] vairāk nekā citi," sacīja Kušnē.Īri arī agrāk ir sagādājuši pārsteigumus referendumos par ES jautājumiem. 2001.gadā tās vēlētāji noraidīja Nicas līgumu, tomēr gadu vēlāk referendumā tautas nobalsošanas rezultāti bija pretēji.Šoreiz Kovens un ES līderi norāda, ka Lisabonas noraidījuma gadījumā nav nekāda "B plāna". Lisabonas līgumu jau ratificējušas 18 ES valstis. Gandrīz visās valstīs līgums tiks apstiprināts parlamentā - tikai Īrija rīko referendumu, jo to pieprasa valsts konstitūcija. ES valstu vidū vienošanās par tā dēvēto Lisabonas līgumu tika panākta Portugāles ES prezidentūras laikā un un parakstīts Portugāles galvaspilsētā.Lisabonas līgums, kuram jāaizstāj neveiksmi cietusī Eiropas konstitūcija, tika parakstīts pagājušajā gadā, un tā mērķis ir atvieglot lēmumu pieņemšanas procedūru pēc lavīnveida ES paplašināšanās. ES līderi vēlas, lai jaunais līgums stātos spēkā 2009.gadā, taču pirms tam tas jāratificē visām 27 dalībvalstīm.Iepriekšējais mēģinājums īstenot ES reformas bija neveiksmīgs, jo Nīderlandes un Francijas vēlētāji 2005.gada referendumos noraidīja toreizējo konstitucionālo līgumu.Līdzīgi noraidītajai ES konstitūcijai, reformu līgums paredz izveidot bloka ārlietu ministra posteni un pastāvīgu prezidenta institūciju, ar to aizstājot pašreizējo prezidentūru, kuru rotācijas kārtībā uz sešiem mēnešiem uzņemas viena no dalībvalstīm.Līgums samazina Eiropas Parlamenta deputātu skaitu, kā arī ierobežo to lēmumu loku, kuri pieņemami vienbalsīgi, tādējādi samazinot dalībvalstu veto tiesības. Lisabonas līgums ietver arī Eiropas pamattiesību hartu, taču Lielbritānija un Polija atteikušās to uzskatīt par tiesiski saistošu. Vienlaikus reformu līgumā atmestas jebkādas norādes uz ES karogu un himnu, kas vairoja eiroskeptiķu bažas par kārtējo soli federālas Eiropas virzienā.

Pievieno komentāru

Ozolnieku novadā