Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Darba svētkus svin pie Raiņa pieminekļa 19

Šodien, atzīmējot Darba svētkus, politisko partiju apvienības «Saskaņas centrs» biedri nolika ziedus pie Latvijas kreisās politiskās kustības aizsācēja – Raiņa – pieminekļa, aktualizējot valsts katastrofālo sociālekonomisko situāciju.

«Latvija joprojām nav atguvusies no ekonomiskās krīzes sekām, kas izpaužas ar augstu bezdarbu un strādājošo atalgojumu zemāku par reālo iztikas minimumu. Rezultātā joprojām nav apturēta iedzīvotāju emigrācija, bet dzimstība katru gadu sasniedz arvien jaunus antirekordus,» uzskata politiskās organizācijas pārstāvji.Viņi ir pārliecināti, ka valdošajām labējām partijām jāievieš diferencēta nodokļu politika, jārealizē valsts atbalsta plāns jaunu darbavietu radīšanai un sociālās palīdzības sistēmu trūcīgajiem.

Pievieno komentāru

Komentāri 19

membrāns

DAZDRAPERMA!!!!!!URRRRRRRRrrrrrrrraaaaaaaaaa!!!!!SERP I MOLOT=SMERĶ I GOLOD.

pirms 6 gadiem, 2012.05.02 07:59

Rebriks

Visu zemju proletarieši (bomži) savienojieties!

pirms 6 gadiem, 2012.05.02 07:04

Mums

1. maijs ir prelūdija 9.maija svinībām, ura !

pirms 6 gadiem, 2012.05.01 20:03

Oktobra revolūcija

1. maijs ir Darba svētki vai Starptautiskā strādnieku solidāritātes diena. Strādnieku svētki, lai atzīmētu sasniegumus cīņā par darba apstākļu uzlabošanu. Bija ilgam laikam jāpaiet, lai fabrikas strādniecei vairs nevajadzētu dziedāt par savu darba vidi, kurā «lēni, tā kā pulkstens sit, / Man velkas stundas sešpadsmit». Tomēr 1. maijs, kādu mēs to redzam mūsdienās, rāda tikai to, ka cīņa par strādnieku tiesībām ir apstājusies pusceļā.
Ilgais ceļš līdz astoņām stundām
1. maijs kā sarkans datums kalendārā atgādina par laikiem, kad astoņu stundu darba diena vēl bija jāizcīna. Jau 19. gadsimta pirmajā pusē Roberts Ovens radīja saukli «Astoņas stundas darba, astoņas stundas atspirgšanai, atstoņas stundas atpūtai», tādējādi formulējot mūsdienu darba dienas optimālo sadalījumu. Tomēr tanī laikā tā drīzāk bija utopija. Britu sievietes un bērni kopš 1847. gada drīkstēja strādāt «tikai» desmit stundas dienā. Franču strādnieki pēc 1848. gada Februāra revolūcijas strādāja līdz 12 stundām dienā.
Starptautiskā strādnieku asociācija 1866. gadā deklarēja, ka «likumiska darba dienas ierobežošana ir priekšnoteikums, bez kā visi tālākie uzlabojumi un strādnieku šķiras emancipācija būs lemta neveiksmei».
Jaunzēlandē un Austrālijā augsti kvalificētajiem strādniekiem astoņu stundu darba diena kļuva par realitāti jau 19. gadsimta 40. un 50. gados, tomēr pārējie visā pasaulē par to vēl sapņot nevarēja. 1868. gadā ASV Kongress pieņēma likumu par astoņu stundu darba dienu federālo iestāžu darbā nodarbinātajiem, tomēr tā realizācija dzīvē bija mazefektīva.
1886. gada 1. maijā Čikāgas organizācijas «Darbaspēka bruņinieki» vadītājs Alberts Pārsonss kopā ar ģimeni sarīkoja darbaļaužu gājienu astoņu stundu darba dienas atbalstam. Gājienā piedalījās aptuveni 80 tūkstoši cilvēki, un tā tiek uzskatīta par pirmo Maija parādi. Nākamo dienu laikā Čikāgas strādniekiem visās ASV pievienojās aptuveni 350 tūkstoši strādnieku no 1 200 fabrikām, kurās sākās streiki.
Starptautiskā darbaļaužu asociācija, pazīstama arī kā Otrā internacionāle, tikšanās laikā Parīzē 1889. gadā noteica 1. maiju par dienu, kad strādniekiem doties demonstrācijās, tādējādi sākot starptautisko 1. maija tradīciju. Amerikāņu darba federācija 1888. gadā Sentluisā pasludināja, ka, sākot ar 1890. gada 1. maiju, amerikāņu strādniekiem nevajadzētu strādāt ilgāk par astoņām stundām, un šis gads uzskatāms par Maija svētku sākuma gadu.
Astoņu stundu darbadienu amerikāņu dažādu nozaŗu strādnieki sāka iegūt no 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Eiropā gāja vēl grūtāk, un vairumā Eiropas valstu astoņu stundu darba diena parādījās 20. gadsimta sākumā. Padomju Krievijā astoņu stundu darba diena tika ieviesta 1917. gadā, dažas dienas pēc Oktobra revolūcijas.

pirms 6 gadiem, 2012.05.01 19:43

Strādnieks

Proletariata - kolchoznieku, stradnieku aizstāvis Ivars Jakovels
politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs”
sociāldemokrātiskās partijas „Saskaņa”
Jelgavas nodaļas valdes priekšsēdētājs

pats strādā Rīgas Centrāltirgū. Baltrocītis.
Darbaļaudis vai mēs varam uzticēties Tirgus kalpotājam ?

pirms 6 gadiem, 2012.05.01 18:16

Krievijas šovinistu intereses

grib atjaunot Krievijas lielvaras, impērijas pieminekļus, pārdēvēt Džohara Dudajeva ielu, regulāri tiekas ar Krievijas spiegiem, saņem un izplata saviem atbalstītājiem latus, dolārus no Krievijas vēstniecības, bijušajiem Pareks īpašniekiem lobē speciālus likumus miljonāru, naudas maisu interesēs, balsojumos vienmēr atbalsta oligarhu intereses. Realizē Maskavas norādījumus par to, ka krievu valodai ir jākļūst par Latvijas valsts valodu.

pirms 6 gadiem, 2012.05.01 17:25

Cita pensionāre pensionārei

Padomju laikā jebkurā laikā jebkuram cilvēkam bija darbs un iztikšana. Arī laukos kūsāja dzīve, visiem bija darbs, un cilvēki bija dzīvespriecīgi. Dzīvokļus iedalīja par velti, bet tiem, kuri bija sevi labi pierādījuši ar darbu. Kartiņu nebija, bet apgrozībā bija vairāk naudas nekā preces, kas radīja mākslīgu preču deficītu. 80. gadu beigās sākās masu psihoze uz rūpniecības preču izpirkšanu, kā rezultātā parādijās taloni, kas radīja vēl lielāku ažiotāžu, jo visus talonus visi centās realizēt. Vēl tagad daudziem mājās ir pirms 20 gadiem uz taloniem sapirktas saimniecības ziepes, zeķes un tamlīdzīgi sīkumi, kurus nemaz nevajadzēja, bet izķēra.

pirms 6 gadiem, 2012.05.01 17:16

Janina

Un Jelgavas Socdemokrāti ir zem viena "Saskaņas" jumta ar Lindermani ?

pirms 6 gadiem, 2012.05.01 16:57

bezdarbinieks

Pensionārei:
Atšķirībā no padomju gadiem, desu un gaļu tagad nevaru nopirkt. Kāda jēga, ja veikalu plaukti, vai plīst no šiem neaizsniedzamajiem labumiem?

pirms 6 gadiem, 2012.05.01 16:54

Janīna

Šitie ir Jelgavas Nacionāl-boļševiki Ļimonovieši- Lindermanieši ?

pirms 6 gadiem, 2012.05.01 16:41

Pensionārei

Un kam tā retorika par PSRS??? Kādā sakarā tā vispār būtu jāpiemin 1. maija sakarā? Darba svētki tiek svinēti visā Eiropā. Jokaina domāšana!

pirms 6 gadiem, 2012.05.01 16:33

- Отберём у Нурсултана русский север Казахстана!

pirms 6 gadiem, 2012.05.01 16:25

поздравляет рабочий класс

Ливанская шиитская террористическая организация "Хизбалла" поздравила рабочих с Первомаем. В заявлении, опубликованном группировкой, указывается, что "Партия Аллаха" поздравляет рабочий класс Ливана, арабских стран и угнетенных народов с Днем Труда

pirms 6 gadiem, 2012.05.01 15:52

Pensionāre

Tik tiešām, ka tās nebija kartiņas, bet taloni, bet ja sociķis , domā,ka ziepes,milti, putraimi un viss pārējais bija deficīts, tad laikam ar galvu sliktāk. Desu un gaļu vispār nevarēja nopirkt.Apskataties kā tie "nabagie" sociķi tagad dzīvo: mājas, mašīnas, labi apmaksāti darbi, tikai latviešu valoda nepatīk.

pirms 6 gadiem, 2012.05.01 15:25

Robis Š.

Lūk kā darba ņēmēji 1. maiju svin Oslo (Norvēģija):
http://www.norwaypost.no/news/may-1st-labour-day-26854.html

P.s. Darba svētkus svin visā pasaulē. Īpaši zemēs, kur strādnieki paši izcīnījuši sociālās tiesības un apzinās to vērtību. Latvijā līdz tam mums vēl jānonāk.

pirms 6 gadiem, 2012.05.01 15:03

a

Komunisti svinēja, nacisti svinēja, tagad saskaņa svin 1.maijā svētkus.

pirms 6 gadiem, 2012.05.01 14:58

Pensionārei

Kartiņas padomu Savienībā bija 2. pasaules kara laikā līdz 1947. gadam un deficīta preču iegādei pēc "Atmodas" sākuma 1988. gadā. Pensionārei acīmredzot atmiņa pieklibo, ja neatminas, ka neviens zem tilta nedzīvoja un grūti bija apjaust, ko nozīmē tas svešvārds - bezdarbs!

pirms 6 gadiem, 2012.05.01 14:30

Pensionāre

Lai nesvin, bet lai strādā un rāda priekšzīmi citiem. Un tie pensionāri.
kuri tur ir, viņiem gan vajadzēja zināt un stāstīt jaunajai paaudzei kā mēs padomju gados dzīvojām, kad veikala plaukti bija tukši un pārtika uz kartiņām.Bet viss labais ko saražojākm tikai aizsūtīts uz Maskavu un citām Krievijas pilsētām.Kauns Saskaņas centram, ka darba svētkos ar darbu nerāda piemēru citiem. Bet ko gan no viņiem var gaidīt?

pirms 6 gadiem, 2012.05.01 14:09

Vietējās ziņas