Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Dobeles Valsts ģimnāzija gatavojas jauna korpusa celtniecībai un skolas 95 gadu jubilejai

Dobeles Valsts ģimnāzijā «Ziņas» viesojas vēsturiskajā martā, kad 1922. gadā tika pieņemts lēmums dibināt ģimnāziju. Tolaik tā atradās kopā ar policiju ēkā, kur patlaban mājvietu radusi Dobeles Mūzikas skola. Savukārt uz Dzirnavu ielu 2, kas paslēpusies uzreiz aiz pagājušā gadsimta 60. gadu beigās celtās plašās un savulaik par Pasaules Bankas līdzekļiem renovētās Dobeles 1. vidusskolas, skolēni pārcēlās, kad tika pabeigts 1938. gadā sāktais skolas būvniecības projekts. Jāpiebilst, ka tā autors bija toreizējais Izglītības ministrijas būvtehniskā biroja vadītājs Indriķis Blankenburgs. Nu skola, kas padomju gados bija cieši savijusies ar pašreizējo vidusskolu, piedzīvojusi pat 1500 skolēnu soļus, 1998. gadā ieguva ģimnāzijas, bet vēl pēc pieciem gadiem Valsts ģimnāzijas statusu, ir jaunu pārmaiņu priekšā. Direktore Inese Didže un viņas vietnieki Kristīne Pakule un Andris Jakovļevs pārliecināti, ka tas ļaus pulcēt vēl vairāk zinātkāru bērnu un gūt vēl lielākus mācību sasniegumus.

– Kā izvēlaties savus skolēnus un vai viņu dēļ «nekarojat» ar blakusesošo Dobeles 1. vidusskolu?
I.Didže: Ar kaimiņiem sadzīvojam labi un par skolēniem necīnāmies. Lai mācītos mūsu skolā, notiek zināma atlase. Kritēriji ir dažādi, bet galvenie ir mācību sasniegumi. Līdz ar to pie mums ierodas bērni, kuri to spēj un mērķtiecīgi vēlas. Nav tā, ka mums vajadzētu viņus no kaut kurienes raut, mānīt un piedāvāt nezin kādus labumus. Līdz šim pašvaldība ir noteikusi, cik klases varam atvērt, un skola ir pilna. Patlaban no 7. klases pie mums mācās 350 bērnu. Vidusskolā piedāvājam trīs izglītības programmas. Lielākais pieprasījums ir matemātikas un dabaszinātņu programmai. Tā no trim 10. klasēm šī programma ir divās, bet trešajā klasē – komercizglītība kopā ar humanitāro programmu. Līdzīga situācija ir 11. klasēs. Savukārt 12. klases mums ir divas – viena ar matemātikas, bet otra komercizglītības un humanitāro programmu. Šis ir gads, kad piedzīvojām tā saucamo demogrāfisko bedri, no kuras kāpjam ārā, un skolēnu skaits mums jau ir ar mazu plusiņu. Vidusskolā atlase nav liela – drīzāk neviens nepaliek pāri, jo viņi zina, kāpēc šeit atnākuši, un tādu, kas nevēlas mācīties, praktiski nav. Savukārt 7. klasēs gan paliek aiz svītras. Piemēram, šajā mācību gadā atteicām 16 bērniem. Skolēni pamatā ierodas no Dobeles novada, bet ir arī no Jelgavas novada, Auces un citām pašvaldībām. Ja nepieciešams, ir iespēja palikt Dobeles Amatniecības un vispārizglītojošās vidusskolas kopmītnē, bet patlaban nevienam nav šādas vajadzības.

Foto: Raitis Puriņš. Visu rakstu lasiet 23. marta «Zemgales Ziņās»

Pievieno komentāru

Dobeles, Tērvetes un Auces novadā