Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Elīna Pinto: nešķirosim latviešus pēc pases krāsas! 13

Turpinot reemigrācijas tēmu, “Ziņas” uz sarunu aicināja Eiropas Latviešu apvienības (ELA) vicepriekšsēdi juristi bijušo jelgavnieci Elīnu Pinto, kura nu jau gandrīz 15 gadu dzīvo ārpus Latvijas, pašlaik Luksemburgā. “Ar vienu sirds pusi esmu šeit, ar otru – tur, man nav skata no malas, “ tā par sevi saka Elīna.

Viņa ir vadījusi Luksemburgas Latviešu biedrību, ir viena no Luksemburgas latviešu kora ”Meluzīna” izveidotajām. Elīnas dzīve norit starp Latviju un Luksemburgu, un viņai padomā daudz ieceru, kā pilnveidot emigrējušo tautiešu un Latvijas latviešu sadarbību.

– Izstāstiet savu stāstu! Kā nokļuvāt Luksemburgā?
Studēju Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē Eiropas tiesības un cilvēktiesības. 2003. gadā, kad Latvija pievienojās Eiropas Savienībai (ES), pieteicos darbā ES Padomē, un man bija iespēja šo procesu vērot savām acīm. Tad devos papildināt zināšanas, studējot cilvēktiesību maģistrantūras pro­grammā  Venēcijā un Strasbūrā, un pēc tās beigšanas  man piedāvāja strādāt Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) Ženēvā un Ņujorkā.

Uz īsu brīdi atgriezos Latvijā, lai strādātu pie Tiesībsarga biroja izveides, bet pēc tam atkal turpinātu darbu ES Padomē ar ārlietu un drošības politikas jautājumiem. Tur nostrādāju četrus gadus, un šajā laikā arī iepazinos ar savu vīru, kurš ir no Luksemburgas. Kad vīram kā diplomātam bija jāatgriežas savā valstī, devos viņam līdzi un strādāju Eiropas Komisijā (EK).

Vienlaikus iesaistījos latviešu sabiedriskajā dzīvē – Luksemburgas Latviešu biedrībā, palīdzēju nodibināt Luksemburgas latviešu kori “Meluzīna”. Korī dzied 40 cilvēku, pārsvarā latvieši, bet ir arī vairāki cittautieši – luksemburgietis, dānis, vācieši un slovāki, jo viņus fascinē latviešu kormūzika, patīk būt uz “vienas nots” ar tik lielu cilvēku skaitu. Mēs no visas sirds gatavojamies Dziesmu svētkiem. Arī mums būs skate un mūs vērtēs žūrija, tikai attālināti – videoierakstā.

Domāju, ka mums arī ikdienā vairāk vajadzētu dzīvot līdzīgi kā korī – ar lielāku pleca sajūtu, saliedētību, ar izjūtām, kas balstītas ziemeļnieciskajā estētikā, ar vienotību un labestību.

Pēc kāda laika mani lūdza pārņemt Luksemburgas Latviešu biedrības vadību un deleģēja pārstāvēt biedrību Eiropas Latviešu apvienībā.


Foto: Raitis Puriņš. Visu interviju lasiet 12. aprīļa “Zemgales Ziņās”

Pievieno komentāru

Komentāri 13

,,,

kam šis stāsts,kāda nākamā politiķe?,lai viņa laimīgi dzīvo ārzemēs,kam mums šis?

pirms 8 mēnešiem, 2018.04.12 18:58

Ka tik žulti paskalot, ne? Ļoti jauki, ka aizbraukuši tautieši atceras par Latviju un palīdz kā vien var. Kas tur slikts?

pirms 8 mēnešiem, 2018.04.13 13:21

Pičus

Mums ir kas jāzin par šo miltu klimpu?

pirms 8 mēnešiem, 2018.04.12 23:04

andris

Esmu otrās šķiras latvietis-kāpēc, vienkārši, mani seņči ne pirms kara , ne pēc kara nekur neaizmuka,vecmuteri un opi izdzina no lauku mājām ,visu atņēma ,tēvu izsūtija ,gan pa laimi no 48.gada līdz 53.gadam,tāpat arī otrus senčus kuru izsūtija ,kuru izdzina,kuru noblieza.Te piepeši pēc deviņdesmitajiem atbrauc kaut kādi ārzemnieki un māca mani smuki dzīvot ,paši vaimanā cik grūti viņiem Kanādā ,ASV un Anglijā bij dzīvot.Toties man Latvijā gan bij viegli-krievs drāza pa visiem caurumiem un pamēģini kam sūdzēties.Dzīvo savā komunalkā , vai sovhozā un buģ čāsļiv,labi , perestroika un Latvija brīva ,varēsim kaut basām kājām ,nu tik traki jau nebij, tāpat sava iztikšana bij , jo letiņš jau nav ne slinks ,ne muļķis, un gan ārzemēs māk iegrozīties gan šeit.Nu kā gāja ,kā negāja -krīze visu iztaisnoja.Un atkal mūsējie bariem ar kuli uz muguras aizplēsa meklēt laimi,es viņus nekad neapskaudu un arī sliktu pa viņiem nedomāju.Pašam nu tā sanāca ka Anglija bij ciet un atslēga bij nolauzsta-paliku un laimīgi visām krīzes bedrēm un pauguriem tikām pāri. Un atkal puskoka lēcēji skrien mājā un māca atkal mani dzīvot -paši pie tam uztur teiku pa grūto dzīvi svešumā .Jums pašiem nav riebīgi no tā visa.Tur slikti, te arī švaki- nu tad čikājaties prom uz mēnesi , tur vēl nēsat sa****uši dzīvi. Aita -sadomājusi šķirot Latviešus pēc pases, puķītēm būtu atstājusi.

pirms 8 mēnešiem, 2018.04.13 09:27

vārds

Tieši tā - nevajag škirot. Līdz ar to nevajag uzskatīt, ka ārvalstu pasu īpašniekiem latviešiem pienākas kaut kādas priekšrocibas

pirms 8 mēnešiem, 2018.04.13 10:30

ES

Parēdusies eiroparazīte, kas zaudējusi sajēgu, kā ir dzīvot Latvijā.

pirms 8 mēnešiem, 2018.04.13 11:46

Padalies, kā ir dzīvot? Darba dienā plkst 11 komentējam rakstiņus zz.lv
Tāds smalkais tonis? Visus kam dzīvē iet labi, tos vajag nod. un tā pamatīgi.

pirms 8 mēnešiem, 2018.04.13 13:24

Švimpāzijs

Jā, padalies - kā ir 13:24 nevis taisīt naudu bet atbildēt uz komentāriem?

pirms 8 mēnešiem, 2018.04.17 19:47

hmm

Un par ko ir šis raksts? Izskatās pēc reklāmas, deram ka drīz šī persona parādīsies vēlēšanu sarakstos!

pirms 8 mēnešiem, 2018.04.13 15:51

Vietējās ziņas