Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Foto: Piemin nacisma sagrāvi un Otrā pasaules kara upurus 3

Atzīmējot Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu, Jelgavas pilsētas vadība šorīt nolikusi ziedus piemiņas vietās Jelgavā.

Ziedi nolikti pie Lāčplēša pieminekļa Stacijas parkā, pie pieminekļa Rūpniecības un Tērvetes ielas krustojumā, pie Fašisma terora upuru pieminekļa RAF dzīvojamajā masīvā, Miera kapsētā un Zandera kapsētā, informē pašvaldības Sabiedrisko attiecību sektors.Aģentūra LETA atgādina, ka Eiropā un kopš 1995.gada oficiāli arī Latvijā 8.maijā tiek svinētas Otrā pasaules kara beigas. Vienlaikus Latvijā svētku pasākumi tiek organizēti arī 9.maijā jeb Uzvaras dienā, kas iekļauta Krievijas svētku dienu kalendārā.

Pievieno komentāru

Komentāri 3

Кurmis

Re cik daudz cilvēku atnakuši, visa domes vadiba. Tas nozime-driz bus velešanas.

pirms 6 gadiem, 2012.05.10 10:09

Okupācijas režīms iznīcināja nevainīgus cilvēkus

Pretēji starptautiskajām konvencijām par okupētas neitrālas valsts statusu kopš 1943.gada Latvijas pilsoņi tika mobilizēti Vācijas armijā, bet 1944. - 1945.gadā sarkanajā armijā. Frontē viņi bija spiesti cīnīties cits pret citu.1944.-1945.gadā notika otrreizējā komunistiskā okupācija, jo valsts juridiski turpināja pastāvēt. Uz valsts pastāvēšanu de jure visā okupācijas laikā deklarācijā „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" 1990. gada 4.maijā atsaucās arī LPSR Augstākā Padome, norādot, ka Latvijas Republikas iekļaušana Padomju Savienībā no starptautisko tiesību viedokļa nav spēkā esoša. Saeima 1996.gada 22.augusta deklarācijā par Latvijas okupāciju atzina, ka: „..Otrā pasaules kara beigu posmā PSRS atjaunoja savu okupācijas režīmu Latvijā.." un „..Visā okupācijas laikā PSRS mērķtiecīgi īstenoja genocīdu pret Latvijas tautu, tā pārkāpjot 1948.gada 9.decembra Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to. Okupācijas režīms iznīcināja nevainīgus cilvēkus, vairākkārt veica iedzīvotāju masveida deportācijas un citas represijas, nežēlīgi sodīja tos, kuri bruņotā vai citādā veidā iestājās par Latvijas neatkarības atjaunošanu, prettiesiski un bez atlīdzības atsavināja Latvijas iedzīvotājiem īpašumus un apspieda brīvas domas izpausmes..".
Deklarācijā minētais balstīts uz vēstures faktiem. 1944.gadā PSRS kontrolētajā Latvijas teritorijā nacistu teroru un represijas nomainīja komunistu terors un represijas. Holokaustā izdzīvojušajiem ebrejiem vairs iznīcināšana nedraudēja. Represijas vairs neskāra komunistiski noskaņotos cilvēkus. Taču par tā saukto „dzimtenes nodevību" un „kontrrevolucionāro darbību" varēja notiesāt jebkuru bijušo Latvijas Republikas pilsoni.
1944.-1945.gadā uzreiz pēc Sarkanās armijas ienākšanas darbību sāka PSRS represīvās iestādes un iekšlietu karaspēks. Notika cilvēku pārbaudes un represēšana, veicot Latvijas teritorijas „tīrīšanu". Arestēja gan tos, kuri bija dienējuši Vācijas armijā, darbojušies nacistiskā režīma pašpārvaldē, gan arī cilvēkus, kurus režīms vienkārši uzskatīja par politiski neuzticamiem. Tika īstenota PSRS izstrādātā taktika: izrēķināšanās ar politiski aktīviem iedzīvotājiem, par ieganstu izmantojot apsūdzības kara noziegumos un sadarbībā ar nacistiem.
1945.gada 8.maijā Latvijas Rietumu daļā kapitulēja Vācijas armijas grupa „Kurland". Komunistiskais režīms 1945.gada vasarā lielu uzmanību pievērsa arī to Kurzemes civiliedzīvotāju, kuri ilgāku laiku bija atradušies nacistu okupētajā teritorijā, represēšanai, veicot tā saukto teritorijas „tīrīšanu". Atbilstoši PSRS pavēlēm komunistiskajām represīvajām iestādēm vajadzēja veikt pasākumus, lai arestētu t. s. vācu spiegus, teroristus un diversantus, Vācijas armijas militārpersonas, "dažādu pretinieka organizāciju dalībniekus" (kategorija, kurai varēja pieskaitīt arī Kurzemes civiliedzīvotājus), kā arī "citus aizdomīgus elementus".
Izplūdušie formulējumi pavēra iespējas visplašākajām represijām. Karaspēka vienības ķēdēs sistemātiski pārstaigāja Kurzemes teritoriju, aizturot un filtrēšanas punktos nogādājot visus 16 līdz 60 gadus vecus vīriešus: Kurzemes iedzīvotājus, bēgļus, bijušās Vācijas armijas militārpersonas, vācu gūstā nonākušos sarkanarmiešus u.c. Bēgšanas gadījumā viņi tika nogalināti.
Tā sauktā teritorijas „tīrīšana" Sarkanās armijas tikko iekarotajā teritorijā nebija nekas īpašs arī fronšu aizmugurē PSRS teritorijā. Taču Latvijā 1945.gadā teritorijas „tīrīšanai" bija spēka tās pašas pavēles un paņēmieni, kādi PSRS okupētajā Vācijā. Līdz ar to PSRS Iekšlietu karaspēks vērsās pret Latvijas iedzīvotājiem kā pret ienaidnieka teritorijas iedzīvotājiem. Pret Latvijas civiliedzīvotājiem 1944.-1945.gadā daudz noziegumu veica arī Sarkanā armija - līdzīgi kā notika okupētajās Vācijas un Austrijas teritorijās.
1944.-1945.gadā politisku iemeslu dēļ arestēja 18 410 cilvēkus. Arestēto vairums bija 19 - 45 gadus veci vīrieši. Minētais vecuma posms atbilst militārā iesaukuma gadiem un vislielākajai sabiedriski politiskajai aktivitātei. Šī vecuma cilvēki potenciāli varēja izrādīt visefektīvāko pretošanos komunistiskajam režīmam un līdz ar to traucēt okupācijas varas nostiprināšanos. 1945.gadā no Latvijas uz PSRS filtrācijas nometnēm nosūtīja 58 410 cilvēkus, 1945.gada 5. un 6.februārī uz Krieviju izsūtīja 521 Latvijas vāciešu kategorijā ieskaitīto un 145 bezpavalstniekus, 1945.gadā no Latvijas uz Krieviju izsūtīja 67 tā sauktos notiesāto "dzimtenes nodevēju" ģimenes locekļus.
Neapmierinātība ar PSRS politiku un represijām jau kopš 1944.gada vasaras Latvijas Austrumu daļā radīja aktīvu bruņotu pretošanos. 1945.gada janvārī Latvijas Nacionālo partizānu apvienības cīnītājus skaits sasniedza vairāk nekā 300 vīru. Pēc 1945.gada 8.maija ap 4000 bijušie leģionāri sāka mežabrāļu gaitas Kurzemē. 1945.gadā cīņā pret režīmu visā Latvijā krita 715 nacionālie partizāni.

pirms 6 gadiem, 2012.05.08 19:35

Vietējās ziņas