Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ģimenes ārstus satrauc valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimuma būtiska samazināšana 1

Latvijas Ģimenes ārstu asociāciju (LĢĀA) satrauc valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimuma būtiska samazināšana, izslēdzot speciālistu konsultācijas, speciālistu diagnostiskos izmeklējumus, ārstēšanās dienas stacionārā un slimnīcā, un valsts līdz šim kompensētos medikamentus.

Kā norādīja asociācijas prezidente Sarmīte Veide, Veselības ministrija (VM) ar kavēšanos ir nodevusi apspriešanai Ministru kabineta noteikumu projektu "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība". Turklāt projekts liecinot, ka VM ignorējusi Pasaules veselības organizācijas (PVO) 2016.gada atzinumā sniegto viedokli, ka "veselības apdrošināšanas maksājumu ieviešana nedrīkst nevienu nostādīt sliktākā situācijā, salīdzinot ar pašreizējo".

Pēc Veides paustā, PVO norādījusi, ka Latvijai būtu jāsaglabā visaptverošu iedzīvotāju veselības aprūpi, ka nedrīkst izslēgt nemaksājošās iedzīvotāju grupas. Turklāt starptautiski neesot gūti viennozīmīgi pierādījumi par to, ka veselības pakalpojumu sasaiste ar nodokļu maksāšanu palielinātu vēlmi veikt iemaksas, norāda Veide, kura uzskata, ka īstenotā reforma vēl vairāk apdraudēs nabadzīgākos un slimākos Latvijas iedzīvotājus, un kavēs Latvijas attīstību.

Veide atgādināja, ka jaunā sistēma paredzēs, ka ārstēšana visiem būs tikai pie atsevišķām saslimšanām, piemēram, psihiskās un onkoloģiskās saslimšanas, cukura diabēts, kā arī infekcijas slimības.

Vienlaikus LĢAA vadītāja norāda, ka, neskatoties uz to, ka ģimenes ārstu sniegtie pakalpojumi ir iekļauti minimumā, ģimenes ārstu iespēja pilnvērtīgi palīdzēt pacientiem būs atņemta. "Ja būs nepieciešama citu speciālistu piesaiste diagnozes precizēšanai un ārstēšanai, pacientam, kas nebūs viena nodokļa maksātājs, tā būs iespējama tikai par maksu. Pacienti ar slimībām, kuras ir ārpus minimuma groza, piemēram, reimatoloģiskās slimības, acu slimības, vairogdziedzera slimības, nesaņemot valsts atbalstu izmeklēšanai, operācijām un zālēm, zaudēs darbspējas, iespējams, kļūs par invalīdiem. Ja viņiem izdosies sasniegt pensijas vecumu, novēlota ārstēšana par valsts līdzekļiem būs daudz dārgāka un mazāk efektīva," norāda Veide.

Komentējot jauno VM izstrādāto noteikumu projektu "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība", Veide norādīja, ka jaunā regulējuma apjoms ir līdzvērtīgs līdzšinējam un tikai laiks rādīs, vai un kādā apjomā ārstniecības iestādes varēs vienoties ar valsti par pakalpojumu sniegšanas nosacījumiem.

VM sabiedriskajai apspriedei nodevusi jauno noteikumu projektu "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība", un priekšlikumi tam iesūtāmi līdz 19.jūlijam.

Patlaban spēkā ir ilgstoši veselības aprūpes kārtību regulējošie noteikumi "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība", kuri saskaņā ar pagājušā gada nogalē pieņemto Veselības aprūpes finansēšanas likumu spēkā vairs ir tikai līdz šī gada 31.augustam. Savukārt no 1.septembra spēkā jāstājas jaunajai kārtībai, kas patlaban nodota sabiedriskajai apspriešanai.

Kā ziņots, VM plāno veikt virkni dažādu būtisku izmaiņu veselības aprūpes organizēšanas kārtībā, piemēram, iecerēts noteikt, ka nosūtījumus uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem varēs izrakstīt arī ārsta palīgs.

Ka norāda ministrija, noteikumu projektā lielākoties saglabātas tiesību normas, kas tika noteiktas noteikumos "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība", tomēr jaunajos noteikumos veiktas vairākas būtiskas izmaiņas attiecībā uz noteiktu veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanu un finansēšanu.

Likumprojektā, iespējams, lielākās izmaiņas saistītas ar to, ka par daudziem jautājumiem ārstniecības iestāde un valsts varēs vienoties, slēdzot līgumu ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. VM uzskata, ka tas atvieglo normatīvā akta uztveramību, kā arī samazina nepieciešamību veikt grozījumus normatīvajā aktā.

Pagājušā gada beigās pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums paredz no nākamā gada ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu, tostarp nosakot sasaisti starp veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu, proti, sociālo iemaksu nemaksātāji vairs nevarēs bez maksas saņemt pilnu valsts apmaksāto medicīnisko pakalpojumu klāstu.

Visiem Latvijas iedzīvotājiem pienāksies veselības aprūpes pamata grozs, proti, kurā tiek iekļauta neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Tāpat šajā grozā plāno iekļaut arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.

Savukārt pilnajā grozā, kas pienāksies valsts apdrošinātajām cilvēku grupām, legālajiem darba ņēmējiem un brīvprātīgo iemaksu veicējiem, būs primārā aprūpe, veselības aprūpe mājās, laboratoriskie izmeklējumi ar speciālista nosūtījumu, ārstēšanās dienas stacionārā un slimnīcā, medicīniskā rehabilitācija, vecmāšu un ārstu speciālistu palīdzība, visas kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces, psihoterapeitiskā un psiholoģiskā palīdzība, kā arī izdevumu segšana par ārstēšanos Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs.

Personām, kuras neveic sociālās iemaksas un nav automātiski apdrošinātas, veselības apdrošināšanai no nākamā gada šogad iemaksas jāveic 1% apmērā no minimālās mēnešalgas jeb 51,60 eiro gadā, 2019.gadā - 3% no minimālās mēnešalgas jeb 154,80 eiro gadā, bet 2020.gadā - 5% no minimālās mēnešalgas jeb 258 eiro gadā. Pirmās brīvprātīgās iemaksas iedzīvotāji varēs sākt maksāt no šī gada 1.septembra.

Foto: no arhīva

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Vietējās ziņas