Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Četras dienas pēc 30 grādu karstuma Jelgavas novērojumu stacijā reģistrēts pirmais sniegs

Otrdien, 25. septembrī, novērojumu stacijā "Jelgava", kas atrodas Staļģenē, reģistrēts pirmais sniegs, pavēstīja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Tikai četras dienas iepriekš – 21. septembrī – gaisa temperatūra šajā vietā sasniedza +30 grādu atzīmi, pārspējot mēneša otrās puses karstuma rekordu Latvijā.

25. septembrī Ventspilī novēroti sniega graudi. Daudzviet Latvijā šīs nedēļas sākumā krita krusa, kas atsevišķās vietās pat noklāja zemi baltu.

Sniegs septembrī ir reta parādība. Pārsvarā pirmais sniegs izkrīt kā slapjš sniegs kopā ar lietu vai sniega graudiem, kas bieži vien izkūst un neveido sniega segu. Visagrāk – 1969. gada 19. septembrī – pirmais sniegs reģistrēts Ainažu novērojumu stacijā. Savukārt agrākā sniega sega novērota 1973. gada 23. septembrī Rēzeknē, kur sniegs zemi pārklāja trīs centimetru biezumā.

1986. gada 26. septembrī īslaicīgi sniga daudzviet Latvijā, tai skaitā galvaspilsētā, un tas ir agrākais oficiāli reģistrētais pirmais sniegs Rīgā.

Dažos iepriekšējos gados agrākais sniegs novērojumu stacijās fiksēts 2013. gadā, kad 26. septembrī Griškānos krita sniega graudi un 30. septembrī Lielpeču novērojumu stacijā sniga slapjš sniegs.

Šogad Ventspils un Jelgavas meteoroloģiskajā stacijā sasniegts agrākā sniega rekords. Pirmais sniegs septembrī reģistrēts gandrīz visās novērojumu stacijās, vienīgi Liepājā un Mērsragā agrākais sniegs ir bijis oktobra sākumā.

Meteorologi skaidro, ka sniega graudi ir nokrišņi necaurspīdīgu, matētu graudu veidā, parasti divu līdz piecu milimetru diametrā, un tos var viegli saspiest ar pirkstiem. Savukārt ledus graudi ir nokrišņi caurspīdīgu, mazu ledus lodīšu veidā. Šīs lodītes ir cietas, un tās nevar sadrupināt ar pirkstiem.

Krusa ir dažādas formas ledus gabaliņi, kas var sastāvēt no vairākiem caurspīdīgiem un necaurspīdīgiem slāņiem. Krusas graudi var būt pat vairākus centimetrus lieli. Krusa parasti vērojama gada siltajā laikā reizē ar pērkona negaisu un lietu.


Foto: Raitis Puriņš

Pievieno komentāru

Jelgava