Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Deputāti bažījas par augstajām komisijas maksām, liekot iedzīvotājiem iemaksāt bankā skaidras naudas uzkrājumus virs 10 tūkstošiem latu 2

Trešdien Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēdē deputāti, uzklausot Finanšu ministrijas (FM) informāciju par skaidras naudas iemaksas kredītiestādē kārtību un termiņu sākumdeklarēšanās ietvaros, pauda bažas par augstām banku komisijas maksām.

Komisijas deputāti pieņēma zināšanai FM  izstrādāto kārtību, taču atzina, ka vēl ir nepieciešamas diskusijas Ministru kabinetā pirms skaidras naudas iemaksas kredītiestādē kārtības apstiprināšanas. Deputāti norādīja, ka pagaidām nav atrisināti konceptuāli jautājumi, lai tiktu īstenots vissaudzīgākais variants privātpersonas interesēm. «Es neredzu kārtību, kā iemaksāt, kādās bankās, vai ir iespēja valsts bankās veikt šo operāciju bez komisijas maksas. Man šķiet, ka likumā šie jautājumi ir plašāk izvērsti nekā deleģējumā,» sacīja komisijas vadītājs Jānis Reirs.FM nodokļu politikas eksperte Dace Avotiņa minēja, ka, izvērtējot jautājumu par to, kurās bankās skaidras naudas iemaksas ir veicamas, tika nolemts nenoteikt vienu banku, lai nekropļotu tirgus konkurenci. «Ministrijā tika skatīs arī priekšlikums naudas iemaksu noteikt kā pienākumu vienai bankai, taču tas tika noraidīts, jo tādā gadījumā kredītiestāde gūst priekšrocības, salīdzinot ar citām bankām,» viņa pastāstīja un piebilda, ka šādas naudas iemaksa palielina bankas aktīvus. Savukārt deputātu priekšlikums naudas iemaksu veikt Valsts kasē nav iespējams, jo tā neapkalpo fiziskas personas un tai ir ierobežota reģionālā pieejamība.Pēc viņas teiktā, nav pamata noteikt, ka kredītiestādei naudas iemaksas apkalpošana būtu jāveic bez maksas. «Izvērtējot šo jautājumu ar kredītiestādēm, ekspertiem un atbilstoši Eiropas Komisijas regulām par banku funkciju izpildi, kas paredz samērīgu samaksu par bankas pakalpojumu veikšanu, nav pamata noteikt, ka kredītiestādei tas ir jāveic bez maksas,» sacīja Avotiņa un uzsvēra, ka bankām tas ir papildu pienākums. Viņa arī paskaidroja, ka nav paredzēts kompensēt komisijas maksu, jo cilvēki, uz kuriem attiecas sākumdeklarēšanās, nav mazturīgie.Avotiņa informēja, ka atbilstoši FM aprēķiniem 10 tūkstošu latu iemaksa kredītiestādei varētu aizņemt 30 minūtes darba un izmaksāt aptuveni 100 latu. Savukārt deputāts Imants Parādnieks norādīja, ka, veicot aptaujas komercbankās par līdzvērtīgas summas ieskaitīšanu kontā, cilvēkam tas varētu izmaksāt aptuveni 17‒27 latus.Komisijas sēdes dalībniekiem radās diskusija par laika intervālu, kurā bankas kontā ir jāieskaita līdzekļi, kas pārsniedz 10 tūkstošus latu. Tā kā sākumdeklarēšanās attiecas arī uz Latvijā nedzīvošajiem cilvēkiem, varētu rasties jautājumi par to, kādā laika intervālā līdzekļi ir jāiemaksā to valstu bankās, kuras neatrodas Latvijā un darbojas citā laika zonā. FM sagatavotajos noteikumos minēts, ka skaidas naudas iemaksa būs jāveic 2012.gada 1.jūnijā laika posmā no plkst.24 līdz 00.00.Jau vēstīts, ka Saeima 1.decembrī pieņēma jauno Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumu, kas liek deklarēt mantisko stāvokli visām fiziskām personām, kuru rocība pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas jeb 10 tūkstošus latu.Saskaņā ar jauno likumu mantiskā stāvokļa deklarācija būs jāiesniedz Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem un visām fiziskām personām, kurām izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja. Mantiskais stāvoklis jādeklarē par īpašumiem, kas ir personas rīcībā 2011.gada 31.decembrī pulksten 24.Paredzēts, ka mantiskais stāvoklis būs jādeklarē, ja persona Latvijā ir iegādājusies nekustamo īpašumu, kura iegādes vērtība pārsniedz 10 tūkstošus latu un uz kuru nav nostiprinātas īpašumtiesības, kā arī īpašumu ārvalstīs. Būs jādeklarē arī skaidras naudas uzkrājumi, iegādātās kapitāla daļas Latvijā un ārzemēs, parāda vērtspapīri, aizdevumi, parādsaistības un citi īpašumi, kuru vērtība pārsniedz 10 tūkstošus latu. Nebūs jādeklarē tie īpašumi, kas jau ir reģistrēti valsts reģistros.Likumā noteikts, ka personai deklarācijā uzrādītā skaidrā nauda, kas pārsniedz 10 tūkstošus latu, būs jāiemaksā kredītiestādē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā. Attiecīgi noteikumi Ministru kabinetam būs jāizdod līdz 1.februārim.

Pievieno komentāru

Komentāri 2

Onslovs kasa pakausi

Piekrītu. Šitā norma ož pēc cilvēktiesību pārkāpuma - kad kāds var paredzēt sankcijas par manu brīvību izvēlēties, kādā veidā glabāju man piederošās vērtības...

No otras puses - kāda jēga tai sākumdeklarācijai? Nedeklarēju un viss. Man nav. Iztērēju. Tāpat bez pamatota tiesas ordera manās mājās to piķi nedrīkst meklēt.

:D Īpaši ja uzkrāts +/- tieši ap 10 000. Nopērku mašīnai jaunas riepas, un paliek 9800, kas vairs nav jādeklarē... :)

pirms 7 gadiem, 2012.01.11 16:28

kuku ciems

l;iekas, ka daži no deputātiem vai valdības vīriem ir garā vāji vai vienkārši debīli....saprotu daža laba deputāta vēlmi vēlmi kādu banku pasildīt....kādu latiņu kaudzīti par to ieraut..


a kur paliek mans cilvēka tiesības manu naudu glabāt tā kā es to vēlos?? Kāpēc es naudu nedrīkstu turēt zeķē vai kādā ārzemju bankā ???

pirms 7 gadiem, 2012.01.11 15:11

Jelgava