Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Dieva dota misija 3

“Tikai neslavējiet mani,” jau pašā mūsu tikšanās sākumā lūdz Vita Antāne, kura aizvadītajā gadā bija viena no brīvprātīgajiem, kas saņēma Jelgavas domes pateicības rakstu par aktīvu brīvprātīgo darbu pilsētā. Vēl Vitas kundze palūdz, vai rakstā varēs pieminēt arī citus cilvēkus, ar kuriem viņai izveidojusies cieša sadarbība.

Vita Antāne pēc savas iniciatīvas vairākus gadus palīdz audžuģimenēm, bet 2017. gada janvārī viņa kļuva par aizbildni pieciem vienas ģimenes bērniem.

“Tas bija ļoti negaidīti. No rīta saņēmu zvanu, ka pulksten 17 man jāierodas uz apbalvošanas ceremoniju. Apbalvošanas laikā klausījos, kā citi brīvprātīgie ir kalpojuši cilvēkiem. Uzzināju, ka mani apbalvošanai ieteikušas divas Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes sociālās darbinieces – Guna Ziemele un Helēna Prauda. Vēlāk aizgāju un pateicos viņām,” atceras Vita Antāne. 

“Bērnu māte bija slima. Viņa nomira 2016. gada 28. decembrī. Bez mātes palika seši bērni – viena pilngadīga meita un pieci nepilngadīgi bērni. Pirms tam pazinu tikai šīs ģimenes vecomāti, kuru biju aizgājusi apsveikt 75. dzimšanas dienā. Mājas pagalmā redzēju skraidām bērnus, nolēmu viņus uzaicināt uz savas Septītās dienas adventistu baznīcas draudzes pasākumu, kur viņi varētu saņemt Austrijas bērnu sagatavotās paciņas,” savu pirmo tikšanos ar audžubērniem atceras Vitas kundze.

Vēlreiz ciemojoties mājās pie bērnu vecmāmiņas, satikusi arī viņu māti, kura slimības dēļ vairs tikpat kā nespējusi runāt. Vitas kundze vēlējusies sievieti apciemot vēlreiz, taču viņa bija aizvesta uz slimnīcu. Smagi slimo sievieti viņa slimnīcā apmeklējusi divreiz, pēdējoreiz vēl 28. decembra rītā, bet jau tās pašas dienas vakarā uzzinājusi, ka viņa mirusi.

Palūgusi atļauju vecaimātei un audžutēvam, Vita Antāne bērnus uzaicinājusi uz savām lauku mājām Jelgavas novada Svētes pagastā. Atbraukuši visi seši bērni, kuri tikko pārdzīvojuši lielu psiholoģisku traumu. Bērni Vitas kundzei iepatikušies.

Pēc mātes bērēm aktuāls kļuvis jautājums: kas notiks ar nepilngadīgajiem bērniem? Kur viņi dzīvos? Kurš par viņiem rūpēsies? “Prasīju audžutēvam, vecaimātei. Viņi atzina, ka nav atbilstošu sadzīves apstākļu, lai visus bērnus paņemtu pie sevis. Tad nolēmām – sazvanīsimies ar Jelgavas bāriņtiesu un kopā izlemsim, kur bērniem palikt,” stāsta Vita.


Foto: Raitis Puriņš. Visu rakstu lasiet 22. februāra “Zemgales Ziņās”



Pievieno komentāru

Komentāri 3

Dzintra

Mēs ar Tevi lepojamies 10.c.klase. Tu jau zini ,kas mēs ar esam.

pirms gada, 2018.02.22 13:08

Bērnu nams

Lasu un priecājos par šo sirds cilvēku, un domāju- ja ir mīlestība, tad par to nebļauj kā bērnu nama direktore Kovaļevska.
Vitas kundze, pat no jūsu acīm staro siltums. Es lepojos, ka esat jelgavniece! Visa cieņa jums! Paldies, ka esat.

pirms gada, 2018.02.22 14:34

Māra Liepiņa

Vita ir mana pasniedzēja, vienmēr esmu ar viņu lepojusies. Sirsnīga, izpalīdzīga. Novēlu Tev labu veselību un dzīvesprieku!

pirms gada, 2018.02.23 08:35

Jelgava