Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Gorbunovs: referenduma apturēšana var izraisīt tikai negatīvu pretreakciju 5

Apturot referendumu, var izraisīt tikai negatīvu pretreakciju, laikrakstam «Neatkarīgā Rīta Avīze» izveidojušos situāciju komentējis bijušais politiķis Anatolijs Gorbunovs.

Savukārt publiciste Marina Kostaņecka šādu scenāriju nosauc par ļoti lielu kļūdu.30 Saeimas deputāti ir parakstījuši pieteikumu Satversmes tiesai (ST) apstrīdot referenduma par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, likumību. Pašlaik pieteikumu vērtē ST kolēģija un iepriekš tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris ir atzinis, ka pastāv teorētiska iespēja, ka 18.februārī izsludinātā tautas nobalsošana, tiek apturēta.Gorbunovs norāda, ka tautas nobalsošanas procesu jau ir apstiprinājusi Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) un pēc pieredzes zināms, ka demokrātiskas un likumīgas norises aizkavēt ir ļoti grūti.«To darot, var izraisīt tikai negatīvu pretreakciju. Ja process sācies, tad mums ir jāpauž sava pārliecība. Es personiski piedalīšos referendumā un balsošu pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai,» laikrakstam sacīja bijušais Augstākās padomes priekšsēdētājs un 5.Saeimas priekšsēdētājs Gorbunovs.Arī publiciste un Atmodas laika aktīviste Kostaņecka uzskata, ka referenduma apturēšana būtu latviešu politiķu liela kļūda un slikts pakalpojums valstij.«Visi trumpji, kas piedalās šajā politiskajā spēlē, simtprocentīgi nonāktu tieši pie [Vladimira] Lindermana. Tālākajā perspektīvā – Eiropas Cilvēktiesību tiesā – Latvija viņam noteikti zaudētu. Savukārt tuvākajā perspektīvā uz ielām var iznākt Lindermana piekritēji, un sekas tādējādi kļūtu neprognozējamas. Mēs arvien dziļāk brienam purvā, mēģinot pierādīt, ka mīlam Latviju vairāk nekā citi. Piedodiet, mēs visi mīlam Latviju – tad kāpēc pašiem visi trumpji jāieliek Lindermana rokās?!» jautā Kostaņecka.Savukārt Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš «Neatkarīgajai» uzsver, ka ekspertu un atbildīgo amatpersonu diskusijām par referenduma rīkošanas nepieciešamību bija jānotiek, vēl pirms CVK pieņēma lēmumu un izsludināja referenduma norises laiku.«Pašreizējie mēģinājumi apstrīdēt referenduma likumību un rīkošanas lietderību ir nokavēti un pilnīgi lieki. Domāju, ka Latvijas sabiedrība, kas pērn, atlaižot Saeimu, skaidri pauda savu gribu, aktīvāk līdzdarboties sabiedriski politiskos procesos, ir gatava paust savu viedokli arī šajā nozīmīgajā jautājumā. Tāpēc ceru, ka šajā referendumā piedalīsies un savu attieksmi par valodas jautājumu izteiks liels pilsoņu skaits. Referendums, kurā Latvijas iedzīvotāji būs pauduši savu gribu, būs loģisks šīs situācijas atrisinājums,» uzskata Auziņš.Vēlētāju rosinātais likumprojekts paredz grozīt Satversmes  4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu. Satversmes grozījumus izstrādāja un iesniedza CVK biedrība «Dzimtā valoda», kuras viens no līderiem ir Lindermans.Tautas nobalsošana izsludināta 18.februārī.

Pievieno komentāru

Komentāri 5

Madris

Vai tad tagad vēl vajag pierādījumus, ka NA strādā Krievijas interesēs. Jautājums, tas ir smalks aprēķins(Krievijas specdienestu darbs), jeb analfabētiska politika no nacionāļu puses.

pirms 7 gadiem, 2012.01.14 07:18

Vārds

Hmm, man kaut kā likās, ka Satversme NOSAKA, ka Latvija NAV valsts ar diktatorisku, autoritāru režīmu un pastāv pulcēšanās brīvība. Līdz ar to es ar saviem domubiedriem varu pulcēties pie jebkura pieminekļa ar jebkuru simboliku, kas NAV aizliegta likumdošanā. Cik zināms, tad Krievijas karogi nav aizliegtās simbolikas grupā.
Līdz ar to man ir dziļa interese, ko tavuprāt tajos "Eiropas birojos" ar to video darīs? paskatīsies, paraustīs plecus, bet, ja čiepstēsi, ka tie maitas pulcējas ne tajā datumā, ne ar tiem karogiem, labākajā gadījumā pagrozīs pie deniņiem, sliktākajā pateiks, ka Latvijā švaki ar cilvēktiesībām. Un viņiem būs taisnība.

Par tiem n-tajiem izraidāmo bariem.
Pieņemu, ka Tev IR plāns, kā aizbraukušo tūkstoši veiks iemaksas valsts budžetā, lai šejienes pensionāriem būtu ko maksāt pensijas, kad visi tavuprāt n-tie bari būs aizsūtīti.

Bet vispār skumji par mums, letiņiem.

pirms 7 gadiem, 2012.01.13 19:01

to zzz

Piekrītu. Tad varētu nofilmēt 9.maijā notiekošos mītiņus - kā tas viss notiek ar Krievijas karogiem, un video aizsūtīt uz Eiropas birojiem, savukārt Drošības policija mierīgi varētu organizēt n-to baru izraidīšanu no valsts, un nevienam nebūtu, ko iebilst, jo - video "fakti na ļico"...

pirms 7 gadiem, 2012.01.13 14:54

nja

Vai dibināsim Latvijas Apvienoto Latviešu un Krievvalodīgo Republiku?!?? :DDDD

Izskatās, ka Lindermanam būs jāorganizē jauna parakstu vākšana par jaunas Satversmes sastādīšanu un jaunas valsts dibināšanu (vispār argumenti juridiski pamatoti un loģiski):

Pieteikumā norādīts, ka tautas nobalsošanai nevar tikt nodoti jautājumi, kas groza valsts konstitucionālos pamatus, tostarp jautājumu par valsts valodas statusa maiņu, pat ja Satversmē vārdiski tas nav paredzēts. Lai arī Satversme to tieši neparedz, tautas nobalsošanai nevar tikt nodoti ne tikai tie jautājumi, kas tieši minēti Satversmes 73.pantā un ir konstitucionāli, bet vēl jo vairāk jautājumi, kas ir antikonstitucionāli.

Satversmes 73.pants nosaka, ka tautas nobalsošanai nav nododami jautājumi par budžetu un likumi par aizņēmumiem, nodokļiem, muitām, dzelzceļa tarifiem, kara klausību, kara pasludināšanu un sākšanu, miera noslēgšanu, izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un tā izbeigšanu, mobilizāciju un demobilizāciju, kā arī līgumi ar ārvalstīm.

Deputāti uzsver, ka likumprojektus, kas ir antikonstitucionāli un maina Satversmes kodolu, nevar pieņemt ne likumdevējs, ne tauta, īstenojot likumdošanas iniciatīvas tiesības.

Pieteikumā norādīts, ka Latvijas valsts latviešu valodu kā konstitucionālu vērtību 1922.gada Satversmē iestrādājusi 1998.gada 15.oktobrī. Iekļaujot valsts valodas aizsardzību Satversmē, valsts ir uzsvērusi tās konstitucionālo vērtību. Tāda valodai bijusi arī līdz 1998.gadam.

Deputāti norāda, ka Satversmes konceptuālā pamata augstākā juridiskā spēka avots atrodas ārpus Satversmes un konceptuālā pamata grozīšana vai paplašināšana, iekļaujot tajā otru valsts valodu, ir nelikumīga, jo, izdarot atbilstošus grozījumus Satversmē, ir jāgroza arī proklamēšanas akts un deklarācija par Latvijas valsti. Saeimas un tautas vienotas gribas rezultāts var būt Satversmes kodola grozījums, kas izpaužas kā jauna Satversme.

Ievērojot to, ka grozījumi Satversmes 4. pantā nav izdarāmi bez jaunas Satversmes izstrādāšanas un atbilstošu grozījumu izdarīšanas Latvijas Republikas proklamēšanas aktā, Valsts prezidentam nebija likumīga pamata nodot grozījumus Satversmē izskatīšanai Saeimā un Saeimas Prezidijam nebija tiesību sniegt atzinumu, ka šis likumprojekts ir izskatāms, teikts pieteikumā.

Tāpat, ja likumprojekts par otras valsts valodas - krievu valodas - ieviešanu tiktu pieņemts un pēc tam ST secinātu, ka atsevišķas likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" normas ir uzskatāmas par tādām, kas groza valsts pamatus un tādējādi ir pretrunā Satversmei un proklamēšanas aktam, Saeimai būtu pienākums nekavējoties gādāt par iepriekšējās situācijas atjaunošanu.

Tomēr šādā situācijā Saeimas rīcībā nebūtu piemērotu līdzekļu, lai atgrieztu situāciju, kāda bija pirms tautas nobalsošanas sarīkošanas, jo Saeimai nav tiesību vienpersoniski grozīt valsts pamatus, norādīts pieteikumā.

pirms 7 gadiem, 2012.01.13 14:30

zzz

Лучше всего отложить референдум до 9го мая...

pirms 7 gadiem, 2012.01.13 13:57

Jelgava