Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

IZM: 36,9% vidusskolu absolventu neturpina mācības 8

Ar katru gadu palielinās to skolēnu skaits, kuri pēc vidusskolas beigšanas neturpina mācības un 2010.gadā jau 36,9% absolventu mācības neturpināja, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ziņojumā «Par situāciju skolēnu sekmībā vispārējā izglītībā» apkopotie dati.

Prezentējot ziņojumu Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) valdei IZM Profesionālās un vispārējās izglītības departamenta Vispārējās izglītības nodaļas vadītāja Inita Juhņeviča norādīja, ka IZM nav zināms, cik daudzi Latvijas jaunieši studē ārvalstīs. Viņa pieļāva, ka daļa absolventu uzreiz pēc vidusskolas aizbrauc uz ārvalstīm strādāt.4,2% no 2010.gada absolventiem izvēlējušies iegūt arodu profesionālās izglītības iestādēs, bet 58,9% studē augstskolās un koledžās.Statistikas dati rāda, ka 2006.gadā studēt augstskolās un koledžās izvēlējās 73,1% vidusskolu absolventu, 3,2% - profesionālās izglītības iestādes, un 23,7% neturpināja izglītoties.Apkopotie dati liecina, ka situācija pasliktinājās, sākoties ekonomiskajai krīzei. 2009.gadā mācības neturpināt vai studēt ārzemēs izvēlējās 31,3%, mācīties profesionālajās skolās - 2,3%, bet studēt augstskolas un koledžās - 66,4%.Turklāt 9% vidusskolēnu dažādu iemeslu dēļ pārtrauc mācības un aiziet no vidusskolas.Vidusskolas dienas skolās absolvē 99,3% skolēnu, savukārt vakarskolas 2010./2011.mācību gadā pabeidza 92,6% skolēnu.Lai uzlabotu situāciju un iespējami vairāk skolēnu nepamestu vidusskolu un pareizi izvēlētos savu turpmāko dzīves ceļu, IZM rosinās, ka tā uzraudzīs un veicinās karjeras izglītības sistēmas attīstību, kas palīdzētu jauniešiem labāk apzināties savas spējas, dotības, intereses un darba tirgus pieprasījumu, lai viņi varētu mērķtiecīgāk izvēlēties atbilstošu tālākās izglītības ceļu, īpaši pēc pamatizglītības ieguves.IZM informatīvo ziņojumu «Par situāciju skolēnu sekmībā vispārējā izglītībā» ir iesniegusi valdībā, taču tas vēl nav izskatīts.

Pievieno komentāru

Komentāri 8

8846

Par līmeni masu medijos - nezinu, kādas augstskolas beidz žurnālisti. Klausoties radio, skatoties TV liekas, ka šajos amatos nonāk tieši no bērnudārza. Kēmošanās, nekompetence, kļūdas, u.t.t. Vai nu vecā, labā blatu sistēma. Kad jāremontē Valsts mākslas muzejs, arī tur pat projektu leiši taisa. Laikam vietējo nav. Tādu piemēru ir daudz.

pirms 7 gadiem, 2012.04.23 10:05

eks

izmaksas augstas - jāņem kre'dits, kvalitāte zema - darbu nevar dabūt pēc tam. koledžas profsionālās tādā ziņā ir labākas. protams, ka liela daļa mauc strādāt uz ārzemēm.

pirms 7 gadiem, 2012.04.23 08:58

Doma

Tieši tā ir celtniecības koledžas, medicīnas koledžas u.c izvēle ir laba un atliek tikai meklēt sev piemēroto !Tas ir visprātīgākais , ja nav lielu līdzekļu ko prasa studijas.Galu galā dzīve gara un līdz pensijas 65 gadiem var arī augstskolu beigt kaut vai neklātienē!

pirms 7 gadiem, 2012.04.22 22:14

xxx

Pēc vidusskolas koledža ir daudz prātīgāk nekā augstskola. Mūsu augstskolas sen nekam neder, varbūt, vēl turas RTU un LU. "'Bŗīvā pastaiga" augstskolās ir ieviesusi izcilu "kvalitāti".

pirms 7 gadiem, 2012.04.22 17:43

zvierdam

Tāpēc, ka ir zināmi daudzi, kas beiguši profskolas, bet savā profesijā strādājuši tikai praksi, tad kāda jēga dzīties uz pilsētu , ja pēc tam izvēlētajā profesijā nevēlas strādāt?
Tad jau labāk beigt to lauku vidusskolu un ja neesi galīgs muļķis pameklēt labu koledžu, kas neizmaksās apmal dārgi (ir daudz valsts apmaksātu programmu )un būs kāds pamats sākumam.

pirms 7 gadiem, 2012.04.21 20:43

zvierds

loģiskajam
un kāpēc tad jātērē laiks vidusskolā,ja neturpina mācības? tad loģiskāk ir mācīties profesiju un sākt strādāt, nevis deldēt vidusskolas beņķi.

pirms 7 gadiem, 2012.04.21 18:56

v

un vidusskolā paliek jo nevar izbraukāt uz profskolu. Vidusskolas jau ir katros laukos, bet amatu skolas pilsētās. Novads transportu nodrošina uz vidusskolām, bet uz prof skolām tiec kā gribi. Tāpēccccccccccccc arī laucinieki paliek lauku vidusskolās kas ir tuvāk mājām, kaut arī jau 9.klasē visi zina ka uz augstskolu neies pēc beigšanas.
Bez IZM statistikas tas redzams un sen zināms.

pirms 7 gadiem, 2012.04.21 15:27

loģiski , ka nemācās

bet sāk strādāt, jo nevar atļauties astronomiskās izmaksas
un arī nevar saprast par ko maksāt, ja mācības notiek 2-3 dienas nedēļā un vēl tikai dažas lekcijas, bet ne pilna diena!Augsskolas ir tikai maksas slaukšana , jo tas viss saliekams 2,5 vai 3 gados, ko viņi dod

pirms 7 gadiem, 2012.04.21 14:30

Jelgava