Jau divdesmito gadu skolēni pēta sev interesējošas tēmas (FOTO) 2

«Jelgavas rātsnama modelēšana, izmantojot vēsturiskās fotogrāfijas», «Stādīto un dabiski atjaunojušos jaunaudžu īpatsvars valsts un privātajos mežos», «Jauniešu neformālā izglītība Jelgavā» – daži no kopumā 43 Jelgavas skolēnu zinātniski pētnieciskajiem darbiem, kas pēc prezentēšanas 20. pilsētas zinātniski pētniecisko darbu konferencē Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā izvirzīti dalībai Zemgales konferencē.

Jau 20. reizi pilsētas vidusskolēni tikās Jelgavas Skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konferencē, lai iepazīstinātu ar savu pētījumu rezultātiem vienaudžus un nozares ekspertus. Konferencei 102 skolēni no pilsētas izglītības iestādēm (Valsts ģimnāzijas, Spīdolas ģimnāzijas, Tehnoloģiju vidusskolas, 4. vidusskolas, 5. vidusskolas, 6. vidusskolas un Amatu vidusskolas) iesniedza kopumā 75 darbus, kas izstrādāti humanitāro, socioloģijas un dabaszinātņu cikla sekcijās. Darbus vērtēja 52 eksperti, kuru vidū ir skolu pedagogi, pašvaldības iestāžu speciālisti, LLU un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas mācībspēki.

Uz Zemgales konferenci, kas notiks 22. martā Jelgavā, izvirzīta arī Spīdolas ģimnāzijas 10. klases skolniece Lāsma Mazūre, kura pētīja latviešu tautas tērpa izmantošanu mūsdienu kāzu tradīcijās. «Mani interesē latviešu kultūra, interesējos par tautas tērpiem, esmu dejojusi tautas dejas. Nolēmu izpētīt, cik populāri tautas tērpi ir mūsdienu kāzu tradīcijā,» stāsta Lāsma. Ar radošās apvienības «Dzīvotprieks» palīdzību izdevies atrast pārus, kas savā kāzu dienā izvēlējušies vilkt tautas tērpu. Pēc viņu aptaujāšanas Lāsma secinājusi – no iespējām kāzas svinēt arheoloģiskā, etnogrāfiskā vai stilizētā tautas tērpā biežāk izvēle bijusi par labu pēdējam. «Taču cilvēki cenšas ieviest arvien vairāk seno tradīciju, piemēram, izvēloties Lielvārdes jostu vai uzšujot tērpam vai aubei latvju rakstus,» stāsta jauniete. Viņa bijusi pārsteigta par respondentu atsaucību un ļoti priecājas par iespēju tikt uz reģiona konferenci.

Savukārt Bērvircavas muižas likteni kā bezsaimnieka kultūrvēsturisku objektu skatījusi Spīdolas ģimnāzijas topošā absolvente Arnita Žukauska. Izpētot muižas vēsturi, tās īpašnieku maiņu un apzinot kultūrvēsturiska objekta īpašnieku pienākumus un ar kādām grūtībām viņi sastopas, Arnita secinājusi, ka Bērvircavas muiža, par kuru atbild pašvaldība, ir uz sabrukšanas robežas. Dzīvojot netālu no muižas, jaunietei rūp tās liktenis, tāpēc viņa atsaucās skolotājas Litas Vēveres pamudinājumam atgriezties pie jau 10. klasē aizsāktās tēmas.

Par ilggadēju ieguldījumu skolēnu zinātniski pētnieciskās darbības veicināšanā konferences apaļās jubilejas gadā tika teikts paldies astoņiem ekspertiem – Aldai Spirģei, Jānim Ķusim (Valsts ģimnāzija), Aijai Pridānei (4. vidusskola), Ilzei Vilkārsei, Intai Jorniņai, Andrejam Sālzirnim (Spīdolas ģimnāzija), Regīnai Baltušītei (LLU) un Jānim Vērzemniekam (Jelgavas Sociālo lietu pārvalde).

Par pasākuma muzikālo noformējumu gādāja grupa «Trīs vīri gumijas laivā».

Visus rezultātus meklējiet ŠEIT.


Foto: Raitis Puriņš

Pievieno komentāru

Komentāri 2

..

Muzikālais noformējums bija galīgi garām - pušiem vēl daudz jāmācās, lai kādos pasākumos spēlētu...

pirms 8 mēnešiem, 2017.03.07 17:51

j

Interesanti būtu zināt, vai iepriekšējos 3 gadus šis pats subjekts pasniedza atzinības rakstus? Vai tikai šogad sasparojies?

pirms 7 mēnešiem, 2017.03.14 13:30

Jelgava