Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Jelgavā organizē Kiberdienu skolēniem, vecākiem un pedagogiem (FOTO)

88 procenti vecāku Zemgalē, tostarp Jelgavā, uzskata, ka kibermobings jeb emocionālā pazemošana internetā ir aktuāla problēma bērnu un pusaudžu vidū, jo viņi daudz laika pavada virtuālajā vidē, liecina aptaujas dati (tā īstenota septembrī, aptaujājot 700 Latvijas iedzīvotāju, kuriem ir bērni vecumā no astoņiem līdz 16 gadiem). Tomēr 63 procenti aptaujāto atzīst, ka nezinātu, kā rīkoties, ja viņu bērnus skartu kibermobings. Lai veicinātu atbildīgu mobilo ierīču un interneta lietošanu, kā arī mazinātu kibermobingu bērnu un pusaudžu vidū, mobilo sakaru operators “Bite”, sadarbojoties ar dažādu jomu ekspertiem, ir uzsācis iniciatīvu “Iekod pirkstā!”. Tās laikā Jelgavā tika organizēta Kiberdiena skolēniem, vecākiem un pedagogiem.

Kiberdiena Jelgavas 4. vidusskolā bija “Bites”, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, Valsts policijas un Latvijas Drošāka interneta centra uzsāktās iniciatīvas “Iekod pirkstā!” trešais pasākums Latvijas skolās. Eksperti atzīst, ka kibermobings kļūst par aizvien aktuālāku problēmu bērnu un pusaudžu vidū, tāpēc šajā pasākumā tika runāts gan par kibermobinga raksturīgākajiem izpausmes veidiem, gan arī svarīgākajiem rīcības soļiem tā novēršanai.

“Līdzīgi kā reālajā dzīvē, arī virtuālajā vidē savstarpējā saziņā ir būtiski ievērot cieņpilnas attiecības. Pieredze liecina, ka ne visiem tas izdodas. Tieši tāpēc esam uzsākuši šo iniciatīvu ar mērķi veicināt atbildīgu ierīču lietošanu bērnu un jauniešu vidū, skaidrojot gan skolēniem, gan viņu vecākiem un pedagogiem, kas ir kibermobings, kāpēc ar to ir jācīnās un kā to darīt vislabāk. Ņemot vērā, ka no kibermobinga nav pasargāts neviens, bet virtuālajā vidē mūsu galvenais komunikācijas instruments ir pirksti, viens no efektīvākajiem risinājumiem ir iemācīties “iekost pirkstā” – tajā pašā, ar kuru nosūtām ziņu, nospiežam “sūtīt” vai “patīk” pogu,” norāda “Bites” pārstāve Karīna Javtušenko.

Viņa stāsta, ka īpaši lielu interesi bērnos raisīja gan TV personības un pasākumu vadītājas Leldes Ceriņas un citu iniciatīvas kibersargu pieredzes stāsti, gan izglītojoši izklaidējošā Rīgas Improvizācijas teātra aktivitāte, kuras laikā tika atspoguļotas tipiskākās kibermobinga situācijas, liekot skolēniem iejusties upura, varmākas un klusējošā vairākuma lomā.

“Pēdējā laikā ar kibermobingu saskaros ļoti bieži, sevišķi interneta portālos, kur atļauti anonīmie komentāri un varmākas jūtas daudz drošāk. Lai neļautos negācijām, vienmēr atgādinu sev divas lietas. Pirmkārt, kibermobingu īsteno cilvēki ar kompleksiem, tie, kuri virtuālajā vidē cenšas būt pārāki par tevi arī tad, ja patiesībā tā nemaz nav. Otrkārt, komentāru sadaļa un citas vietas internetā, kur mūs kāds pazemo, ir kā gružu kaste, un mēs taču ikdienā nerakājamies pa miskasti, vai ne? Tieši tā arī vajag uztvert kibermobingu – mēs esam pārāki par to,” pieredzē dalās L.Ceriņa.

Arī Latvijas Drošāka interneta centra vēstnese Sandra Magrina uzsver, ka bērniem ir ne vien atbildīgi jāizvērtē, kādu informāciju publicēt virtuālajā vidē, bet arī jāiemācās atpazīt kibermobinga situācijas un pareizi rīkoties, saskaroties ar tām: “Ir svarīgi arī neatbildēt uz varmākas ziņām un komentāriem. Ir svarīgi nepalikt vienaldzīgam un iesaistīt kibermobinga situāciju risināšanā pieaugušos – vecākus, pedagogus –, neatkarīgi no tā, vai ar šīm situācijām esi saskāries pats vai arī emocionālā pazemošana internetā tiek vērsta pret tavu draugu, skolasbiedru un tamlīdzīgi. Tāpat būtiski saglabāt pierādījumus – ekrānuzņēmumus, kuros redzamas varmākas aktivitātes.”

Tāpēc, piedaloties kopīgā foto aktivitātē, bērni simboliski pauda apņemšanos ikdienā ievērot Kibermobinga baušļus, kuru pamatā ir gan cieņpilnas savstarpējās attiecības, gan rīcība, saskaroties ar kibermobinga situācijām.

Lai gan vairums respondentu atzīst, ka viņus kibermobinga kontekstā visvairāk uztrauc tā izpausmes formas, 71 procents aptaujāto vecāku Zemgalē norāda, ka satraucošs ir arī bērnu un pusaudžu vidū valdošais uzskats, ka virtuālajā pasaulē var darīt visu, par to nesaņemot sodu. Tāpat 54 procenti atklāj, ka viņiem nav pieņemama sabiedrības, jo īpaši vecāku un pedagogu, vienaldzība pret šādiem gadījumiem, piemēram, uzskats, ka kibermobings ir normāla bērnu un pusaudžu savstarpējo attiecību izpausme.

Eksperti norāda, ka pieaugušajiem ir ļoti nozīmīga loma kibermobinga mazināšanā, tāpēc Kiberdienas laikā Jelgavā norisinājās arī izglītojoša saruna par emocionālo vardarbību interneta vidē bērnu vecākiem un pedagogiem. Tās laikā bērnu un pusaudžu psiholoģe Gunita Kleinberga uzsvēra, ka vecākiem un pedagogiem ir vienlīdz svarīgi aktīvi iesaistīties ne vien kibermobinga situāciju risināšanā, bet arī preventīvā bērnu izglītošanā par atbildīgu interneta un mobilo ierīču lietošanu. Tāpat ir jāveicina bērnu uzticēšanās pieaugušajiem, jo tā kibermobinga situācijas iespējams identificēt un novērst laicīgāk.

Savukārt Valsts policijas Jelgavas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektores Marita Vītola un Inga Umbraška pastāstīja vecākiem gan par spilgtākajām kibermobinga situācijām, kas nonākušas policijas redzeslokā, gan par to, kurā brīdī kibermobinga situāciju risināšanā jāiesaista likumsargi. Viņas arī izskaidroja varmākas un viņa vecāku atbildību likuma priekšā, kas saistīta ar emocionālo pazemošanu internetā, jo pieredze liecina, ka liela daļa sabiedrības, ieskaitot pašus bērnus, nav informēta par to, ka kibermobinga izvēršana pret kādu personu ir rīcība, par kuru var tikt piemērota kriminālā atbildība.

Sarunas laikā vecāki un pedagogi atzina, ka audzēkņu vidū ir bijuši vairāki gadījumi, kas saistīti ar emocionālo pazemošanu virtuālajā vidē. Visbiežāk kibermobings īstenots, veidojot slēgtās sarakstes grupās, no kurām kāds bērns tiek izslēgts, bet pārējie tikmēr turpina viņu apsmiet. Tāpēc viņi aktīvi iesaistījās diskusijās par to, kā veicināt atbildīgu mobilo ierīču un interneta lietošanu bērnu un pusaudžu vidū.

Lielu interesi raisīja arī jautājums par vecumu, no kura bērni var sākt lietot dažādus sociālos tīklus un saziņas vietnes, kā arī rīcība situācijās, ja bērns jau sācis lietot kādu no šīm platformām, bet vēl nav sasniedzis atbilstošu vecumu.

Ņemot vērā pasākumā bērniem un sarunā ar vecākiem pārrunāto, eksperti skolēniem un pieaugušajiem ir sagatavojuši “Kibermobinga baušļus”, kas jāņem vērā, lai mazinātu kibermobingu.

Kibermobinga baušļi bērniem un pusaudžiem:

# Es domāju, pirms sūtu un publicēju internetā.

# Es ziņoju par kibermobingu – vecākiem, pedagogiem, vietnē drošsinternets.lv vai zvanot uz Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas bezmaksas uzticības tālruni 116111.

# Es rūpīgi glabāju savas paroles.

# Tiklīdz ieraugu riebīgu komentāru vai ziņu, es bloķēju vai ziņoju par agresīvo komentētāju.

# Es neatbildu uz riebīgām ziņām, lai neprovocētu agresoru un, aizstāvot sevi, netīšām nekļūtu par tādu.

# Es saglabāju kibermobinga pierādījumus – fotogrāfijas, ekrānšāviņus u.c.

# Es neesmu vienaldzīgs, ja manu draugu vai skolas biedru ir skāris kibermobings.

Kibermobinga baušļi vecākiem un pedagogiem:

# Es izglītojos pats un stāstu bērnam par atbildīgu mobilo ierīču un interneta lietošanu.

# Es iesaistos, jo kibermobings nav tikai bērna problēma, kas jārisina viņam pašam.

# Es biežāk runāju ar bērnu par notiekošo viņa reālajā un virtuālajā dzīvē.

# Es uzskatu, ka kibermobingu var mazināt, darbojoties kopā – vecāki, pedagogi, jaunieši.

# Es pavadu vairāk laika kopā ar bērnu.

Kopumā šogad iniciatīvas “Iekod pirkstā!” aktivitātes plānotas Valmieras, Jēkabpils, Jelgavas, Alūksnes un Liepājas skolās.


Publicitātes foto

Pievieno komentāru

Jelgava