Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Jelgavas pašvaldība kā pēdējā Zemgalē saskaņojusi deinstitucionalizācijas plānu 2

Jelgavas pašvaldība kā pēdējā Zemgalē pieņēmusi lēmumu par deinstitucionalizācijas plāna apstiprināšanu, intervijā aģentūrai LETA atzina projekta "Atver sirdi Zemgalē" vadītāja Dace Strautkalne.

Projekts ir Zemgales deinstitucionalizācijas plāna pamatā, un, Jelgavai nesaskaņojot plānu, projekta īstenotājiem bijušas bažas par nepieciešamās infrastruktūras izveides aizkavēšanos un pakalpojumu sniegšanai pieejamā finansējuma laicīgu apguvi.

"Es pat neteiktu, ka pašvaldība nesaskaņoja, bet drīzāk vēlējās atkārtotu diskusiju ar Veselības ministriju (VM) un Labklājības ministriju, jo pēc atgadījuma ar Ainažu psihoneiroloģisko slimnīcu, kas atspoguļoja speciālistu trūkumu, un īpaši psihiatru trūkumu, Jelgava vēlējās vēlreiz pārrunāt riskus, kādi ir, veidojot šos pakalpojumus, ja nav pieejami atbilstošie speciālisti. Panācām vienošanos, ka deinstitucionalizācijas plānā tiek atspoguļots arī VM atbildības lauks, un martā Jelgavas dome deinstitucionalizācijas plāna gala redakciju apstiprināja," stāstīja Strautkalne.

Pagājušajā nedēļā apstiprinātais plāns paredz, ka Zirgu ielā 47a, kur pašlaik atrodas Jelgavas bērnu sociālās aprūpes centrs, pašvaldība veidos daudzfunkcionālo centru, kur būs pieejami pakalpojumi pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Tāpat plānota 12 grupas dzīvokļu un specializēto darbnīcu izveidošana, liecina domes lēmums.

Lai radītu bērnunama bērniem ģimenei pietuvinātus apstākļus, deinstitucionalizācijas plānā ietverta trīs grupu izveide, un katrā no tām nebūs vairāk par astoņiem bērniem.

Projekts paredz arī Jelgavas 6. vidusskolas baseina pielāgošanu, lai tas būtu pieejams bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.

"Atbilstoši piešķirtajam finansējumam lielās pilsētas var izveidot vairāk pakalpojumu. Arī objektīvi pilsētu mērķa grupa ir daudzkārt lielāka nekā citās pašvaldībās, turklāt pilsētas citām pašvaldībām piedāvāja šos pakalpojumus pirkt. Plānojot pakalpojumus, ņemts vērā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas noteiktais pakalpojumu grozs atkarībā no pašvaldības attīstības centra līmeņa – vai tas ir nacionālās, reģionālās vai vietējās nozīmes centrs. Nacionālā līmeņa pašvaldības veido gandrīz visus pakalpojumus," par Jelgavas iecerēm klāstīja projekta "Atver sirdi Zemgalē" vadītāja.

Galvenais deinstitucionalizācijas plāna uzdevums ir radīt iestāžu klientiem ģimeniskai videi pietuvinātus apstākļus, jo lielas sociālās aprūpes iestādes ir pagātnes paliekas, atzina Strautkalne.

Zemgales deinstitucionalizācijas plāna pamatā ir Zemgales plānošanas reģiona projekts "Atver sirdi Zemgalē", kura īstenošanas gaitā jau izvērtētas pakalpojuma saņēmēju mērķa grupas vajadzības un pašvaldības plāno nepieciešamos pakalpojumus. Projektā iesaistīta 21 Zemgales pašvaldība, un vienīgā, kas nepiedalās, ir Jaunjelgavas novada pašvaldība.

"Viņi minēja, ka pašvaldībā nav tik daudz mērķa grupas personu un viņi pakalpojumus, kas nepieciešami, veidos paši par savu finansējumu. Pašlaik Jaunjelgavas novada pašvaldība ir iesaistījusies Latvijas-Lietuvas pārrobežu programmas sadarbības projektā un veidos grupu dzīvokļus personām ar garīga rakstura traucējumiem. Diemžēl projekta laikā apmaksātie pakalpojumi Jaunjelgavas iedzīvotājiem ies secen," pašvaldības neiesaistīšanos pamatoja Strautkalne.

Plānots, ka projekta noslēgumā vairāk nekā 200 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem būs nodrošināti sabiedrībā balstītie pakalpojumi, 356 bērni ar funkcionāliem traucējumiem un 50 vai pat vairāk ģimeņu saņems aprūpes un atelpas brīža pakalpojumu.

Turklāt, kā lēsa projekta vadītāja, arī bērnunamos dzīvojošo bērnu skaits turpinās samazināties. Piemēram, līdz šim Jelgavā bērnunamā bija vidēji 50, tagad bērnunamā dzīvo ap 30 bērniem.

"Es gribētu domāt, ka būs diena, kad nebūs bērnunamu un lielu aprūpes centru, tie būs maksimāli ģimeniskai videi pietuvināti. Mums nebūs jāņem cilvēku grupa un jāved kaut kur tālāk no centra, saliekot visus vienkopus. Tā ir pagātnes atlieka. Ir valstis, kurās šis process sen jau notiek. Zviedrijā, piemēram, ir izveidoti grupu dzīvokļi un viņi spēruši nākamo soli, veidojot tos nevis koncentrēti vienā vietā, bet atsevišķos dzīvokļos, samazinot kopienas skaitu. Soli pa solim strādājot, tas ir iespējams," pārliecināta Strautkalne.


Foto: Raitis Puriņš

Pievieno komentāru

Komentāri 2

Liekulei

Inesītei. Kā tad tā? Ai, ai, ai kāds kauns!!!

pirms gada, 2018.03.27 11:18

Jelgava