Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kurzemes hercogu kapenēs Jelgavā iesvētīs Kurzemes prinču sarkofāgus un mirstīgās atliekas 4

Rundāles pils muzejā pabeigta divu Kurzemes prinču sarkofāgu restaurācija, informē Rundāles pils muzeja pārstāve Ilze Kusiņa. 2. jūlijā pulksten 14 Kurzemes hercogu kapenēs Jelgavā notiks svinīga ceremonija, kurā tiks iesvētīti Kurzemes prinču Vladislava Ludviga Frīdriha (4.12.1647.–31.3.1648.) un Leopolda Kārļa (14.12.1693.–21.7.1697.) restaurētie sarkofāgi un mirstīgās atliekas.

Ceremonijā piedalīsies LELB Liepājas diecēzes bīskaps Hanss Martins Jensons, Kurzemes bruņniecības priekšsēdētājs barons Nikolass fon Bērs, LLU pārstāvji, Rundāles pils muzeja direktors Dr. Imants Lancmanis, restauratori un citi muzeja darbinieki.

Kopš 2004. gada muzeja restauratori īsteno programmu, ko finansiāli atbalstījuši Kurzemes bruņniecības Apvienotie Kurzemes fondi (Vācija) un Valsts Kultūrkapitāla fonds (Latvija). Līdz šim programmā restaurēti jau 12 sarkofāgi.

2017. gada nogalē sākās darbs pie divu Kurzemes prinču sarkofāgu restaurācijas. Abi prinči miruši agrā bērnībā (Vladislavs Ludvigs Frīdrihs nepilnu četru mēnešu, bet Leopolds Kārlis – trīs gadu vecumā), tātad sarkofāgi ir izmēros nelieli un, salīdzinot ar lielajiem sarkofāgiem, ne tik krāšņi un sarežģīti. Tie ir pirmie no Kurzemes hercogu kapenēs novietotajiem bērnu sarkofāgiem, kurus restaurējuši Rundāles pils muzeja speciālisti. Nākamajā darba posmā turpināsies bērnu sarkofāgu atjaunošana.

Restaurāciju un konservāciju veica Rundāles pils muzeja speciālisti Daira Līdaka, Arvis Druviņš, Gunārs Grīnfelds, Jānis Līdaka un Vilnis Līdaka. Darbs noritēja Rundāles pils muzeja Zinātniskās restaurācijas nodaļas vadītājas Ainas Balodes pārraudzībā. Abu sarkofāgu stāvokli bija ietekmējuši gan dabiskie metāla novecošanās procesi, gan cilvēku ļaundarība. Sarkofāgiem bija dažādas deformācijas, plīsumi un lūzumi, alva daudzviet stipri oksidējusies, zudis zeltījums, daudzas detaļas atlūzušas un zudušas. Par to izskatu un izvietojumu liecina tikai seni fotoattēli.

Vispirms veikta sarkofāgu tehniskā restaurācija – rāmju labošana un balsta funkciju nostiprināšana, plaisu un caurumu aizlodēšana, slīpēšana, oriģinālās balsta sistēmas un dekoru atjaunošana, zudumu vietu apzināšana un aizpildīšana, virsmu līdzināšana un pēcapstrāde, oriģinālo dekoratīvo elementu restaurācija un jaunu alvas atlējumu izgatavošana zudušo vietā. Abiem sarkofāgiem bija nepieciešams atliet jaunas kājas, vadoties pēc vēsturiskajām fotogrāfijām, jo oriģinālās detaļas bija zudušas. Pēc tehniskās restaurācijas notika virsmu konservācija, atlikušā zeltījuma nostiprināšana, alvas attīrīšana no netīrumiem un oksidācijas produktu slāņa. Noslēgumā veikta sarkofāgu tonēšana, lai atjaunotās daļas neatšķirtos no oriģinālajām, un aizsargvaska uzklāšana. “Sarežģītākais uzdevums bija vara dekora restaurācija un zeltījuma atjaunošana prinča Leopolda Kārļa sarkofāgam,” informē Zinātniskās restaurācijas nodaļas vadītāja Aina Balode. Veikta arī koka šķirstu un tekstiliju konservācija, mirstīgo atlieku sakārtošana.

Princis Vladislavs Ludvigs Frīdrihs ir hercoga Jēkaba un hercogienes Luīzes Šarlotes pirmais dēls. Vārds Vladislavs dots par godu Polijas karalim Vladislavam IV, otrais vārds – par godu hercogienes Elīzabetes Magdalēnas tēvam, Pomerānijas hercogam Ernstam Ludvigam, bet trešais – par godu Kurzemes hercogam Frīdriham.

Sarkofāgs līdzīgs hercoga Frīdriha sarkofāgam, taču mazāks, to grezno reljefs Kurzemes ģerbonis un eņģeļu galviņas. Sarkofāga kājas veidotas kā lauvu figūras.

Nepilnus četrus mēnešu vecais princis bijis tērpts baltā atlasa kleitiņā ar sudraba brokāta mežģīnes nošuvēm. Galvā likts zīda vainadziņš – ar zīdu aptīta stieplīte, pie kuras piestiprinātas krāsainas zīda puķītes.

Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira un hercogienes Elīzabetes Sofijas otrais dēls Leopolds Kārlis miris Grobiņas pilī, apbedīts kapenēs 1698. gada 7. februārī. Alvas sarkofāgu, domājams, darinājis Jelgavas alvas lējējs H.Epners, bet zeltītos vara rotājumus – zeltkalis J.Kasels. Sarkofāga vāku grezno vara spilvens, uz tā kādreiz atradies hercoga kronis, kas zudis 1919. gadā. Bojā gājusi arī sarkofāga galvgaļa plāksne ar reljefiem Kurzemes un Brandenburgas ģerboņiem.

Koka zārks tapsēts ar sarkanu samtu, brokāta tresēm un bārkstīm, iekšpuse apvilkta ar rakstainu brošēta zīda brokātu.

Princis bijis tērpts ļoti grezni – apbedīšanas mētelis no sudraba un zelta brokāta, kas izmantots arī paša hercoga Frīdriha Kazimira mantijai, odere no zīda ar brokāta puķēm.


Publicitātes foto

Pievieno komentāru

Komentāri 4

Evija

Svētīts - tas nozīmē nošķirts Dievam, lai kalpotu viņam. Nekad neesmu sapratusi kā miruši kauli var kalpot Dievam.

pirms mēneša, 2018.06.28 17:19

demo

Bez šitā jau iztikt mēs nevarējām nekādi... Būs jāsasvēta arī kartupeļu kastes pagrabā

pirms mēneša, 2018.06.29 08:28

Patiesiibas ****s

Mironji un piishlji nav jaasveetii.jaasveetii dziivi cilveeki!cilveeki attopueties no tumsas varas!

pirms mēneša, 2018.06.29 10:53

Jelgava