Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Latvijā sabiedrība ir vāji iesaistīta valsts pārvaldes procesos, secināts ziņojumā

Latvijā inovatīvo sabiedrības iesaistes formu attīstība nav apmierinoša un var draudēt pārvaldības atsvešināšanās no iedzīvotājiem, secināts Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam Uzraudzības ziņojumā.

Lai gan e-pārvaldības pakalpojumu izmantošana Latvijā strauji pieaug un valsts tuvojas Eiropas līderu līmenim, šos procesus būtu jāpavada intensīvākai sabiedrības iesaistīšanai visu līmeņu pārvaldības procesos. Ja tā nenotiks, e-pārvaldībai var sekot arī negatīvs efekts - notiks arvien lielāka pārvaldības atsvešināšanās no iedzīvotājiem, kā rezultātā iedzīvotāji arvien mazāk uzticēsies valsts pārvaldei.Pēdējos gados ir bijušas daudzas tradicionālas aktivitātes, piemēram, darba grupas, konsultatīvās padomes, sabiedriskās apspriešanas, taču inovatīvo sabiedrības iesaistes formu attīstība ir neapmierinoša, jo Latvijā ir salīdzinoši vājš to nevalstisko organizāciju sektors, kas tieši nodarbojas ar pilsoniskas sabiedrības veidošanu, secinājuši ziņojuma autori.Ziņojumā ir analizēta vēlētāju aktivitāte un salīdzināta ar citām valstīm. Latvijā vēlētāju aktivitāte ir salīdzinoši zema, jo, piemēram, aktīvu politisko procesu un pilsonisko tradīciju valstīs tā ir augstāka. Piemēram, Francijas prezidenta vēlēšanās aktivitāte sasniedza 81%, kamēr Latvijā pēdējās Saeimas vēlēšanās tā bija zem 60%. Ziņojuma sagatavotāji spriež, ka aktivitātes kritums ir skaidrojams ar vēlētāju politisko «nogurumu», jo Saeimas ārkārtas vēlēšanas notika salīdzinoši īsu laika periodu pēc kārtējām vēlēšanām.Tāpat analizēts jautājums par e-pārvaldību un sabiedrisko inovāciju, kur ziņojuma sagatavotāji norāda, ka, lai rastu jaunus pārvaldības risinājumus, ko ieviest Latvijā un veiksmes gadījumā «pārdot» citām valstīm, inovatīvu ideju ģenerēšanai un apspriešanai jākļūst par valsts pārvaldē strādājošo ikdienas praksi. Tas nozīmē, ka būtiski ir ne tikai veicināt ideju radīšanu pašā valsts pārvaldē, bet arī nodrošināt, lai arī ārpus pārvaldes radušās idejas tiktu sadzirdētas un būtu iespēja tās īstenot.Ziņojumā apkopti arī būtiskākie statistikas dati saistībā ar sabiedrības līdzdalību valsts pārvaldības procesos un e-pārvaldību, piemēram, 2011.gadā 15,3% iedzīvotāju uzskatīja, ka spēj ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu Latvijā, 31,2% no iedzīvotājiem 2010. gadā pēdējo 3 mēnešu laikā, sadarbojoties ar valsts institūcijām, to darījuši ar interneta palīdzību, kā arī Latvijā vidēji ir 6,6 nevalstiskās organizācijas uz 1000 iedzīvotājiem.

Pievieno komentāru

Jelgava