Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Latvijas pirmais mobilais ganāmpulks pabijis arī Sieramuižā Jelgavā (FOTO) 4

Pļava, kurā starp lielākiem un mazākiem zāles kumšķiem manāms pa govs karašai, jūtama jāņuzāļu smarža un saklausāma mazputniņu čivināšana, – tādas lauku ainas spilgti atmiņā ne vienam vien. Jācer, ka tās drīz nekļūs tikai par atmiņām, jo tieši šādu sugām bagātu ganību pļavu Latvijā paliek arvien mazāk.

Latvijas Dabas fonda mobilais ganāmpulks jūnijā bija ieradies jau otrajā “darbavietā” – Sieramuižas apkaimē Jelgavā –, pēc kuras kopā ar bulli Asu devās uz vēl vienu pļavu Zvārtavā. Jelgavā ganāmpulks bija izvietojies pie Platones ietekas Lielupē un noganīja dabiskās pļavas, lai tās varētu uzplaukt dabas daudzveidības krāšņumā. Šī ir viena no Latvijas Dabas fonda dabisko pļavu atjaunošanas projektā “GrassLIFE” īstenotajām darbībām. Dabas fonda pārstāve Liene Brizga-Kalniņa skaidro, ka šajā projektā līdztekus mobilā ganāmpulka noganīšanai pļavās tiks īstenotas arī citas aktivitātes dabisko pļavu atjaunošanai. Projektā finansējums paredzēts piecu gadu garumā.

14 govis un Asus
“Esam ne tikai iecerējuši to pienesumu, ko dos govju ganīšanās pļavās, bet arī plānojam pēc tam veikt gaļas analīzes, lai noteiktu, vai lopiem, kas barojušies šādās pļavās, tā ir vērtīgāka. Ar to vēloties pateikt, ka dabiskajām pļavām ir arī produktu potenciāls, piemēram, gaļa, medus, ārstniecības augi,” projekta ieguvumus uzskaita L.Brizga-Kalniņa.

Sieramuiža izvēlēta par vienu no šīs sezonas mobilā ganāmpulka “darbavietām”, jo tajā ir vērtīgie un aizsargājamie biotopi – palieņu pļavu un sugām bagātu ganību komplekss. Turklāt Latvijas Dabas fondam jau ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar Jelgavu, apsaimniekojot palieņu pļavas Pils salā, kas pazīstama ar savvaļas zirgiem.

Sieramuižā ganījās 15 Galoveju šķirnes liellopu – 14 govis un arī viens bullis, vārdā Asus. Asus ieradies no Tērvetes novada Galoveju ganāmpulka. Bija paredzēts, ka pļavā Sieramuižā lopi uzturēsies aptuveni vienu līdz divus mēnešus, kamēr zāle būs noēsta. “Tiesa gan, viss ir atkarīgs no pašām govīm. Vienu ganāmpulku Vidzemē mēs arī ielaidām pļavās un domājām, ka lopiņi tur ganīsies vismaz mēnesi, bet viņi visu bija noēduši jau pusotrā nedēļā,” stāsta projekta reģionālā koordinatore Baiba Strazdiņa.

Teritorija, kurā uzturējās lopi, bija ierobežota ar elektrisko ganu. Vienai no govīm bija piestiprināts raidītājs, lai Dabas fonda darbinieki varētu arī no biroja Rīgā pārliecināties, ka ganāmpulks atrodas tam paredzētajā vietā. Tāpat ganāmpulks uz vietas tika regulāri apciemots, lai pārbaudītu, vai viss ir kārtībā, vai lopiņiem pietiek dzeramā ūdens.  

Ganās arī aitas
Dabas fonda mobilais ganāmpulks ir īpaši izveidots gaļas liellopu un aitu ganāmpulks, kurš ceļo pa Latviju, lai ar noganīšanu palīdzētu atjaunot dabiskās pļavas. Tiesa, Jelgavas pļavās aitas neganās. Dabas fonda mobilajā ganāmpulkā šobrīd ir aptuveni 60 Galoveju šķirnes liellopu un ap 200 Romanovas šķirnes aitu. To pastāvīgā mītnesvieta ir Līgatnes pagastā, bet, sākoties ganīšanas sezonai, ganāmpulks tiek sadalīts atsevišķās vienībās un dodas “strādāt” dabiskajās pļavās dažādās Latvijas “Natura 2000” teritorijās – tajās, kas atrodas nomaļās vietās, ir grūti pieejamas vai kādu citu iemeslu dēļ netiek atbilstoši apsaimniekotas.

Latvijas Dabas fonds izvēlēsies tieši tās vietas, kuras ir kritiski apdraudētas un bez apsaimniekošanas – noganīšanas – izzudīs. Teritorijā, kur ganāmpulks izvietots Jelgavā, tas nogana gan valstij piederošas, gan privātu saimnieku īpašumā esošas dabiskās pļavas. “Šis ir pirmais projekta gads, un vēl tikai sākam iestrādāties. Šajā gadā īpašniekus atsevišķi uzrunājām par iespēju savās pļavās laist mobilo ganāmpulku, bet ceru, ka nākotnē pļavu saimnieki arvien vairāk pieteiksies arī paši. Pašlaik gan šī iespēja attiecas tieši uz “Natura 2000” teritorijām,” skaidro B.Strazdiņa.

Kā ļoti veiksmīgu ideju Latvijas Dabas fonda pārstāves vērtē arī pašvaldību un privāto zemju īpašnieku iniciatīvu dažādos parkos un teritorijās palaist ganīties aitas. Šāda prakse kļūst arvien populārāka ne tikai citur Eiropā, bet arī Latvijā.

Savukārt iedzīvotāji tiek aicināti cienīt liellopus, netraucēt tos darbā un ievērot drošības noteikumus – turēties noteiktā attālumā no lopiem, nebarot un nekaitināt tos, sargāt sevi un bērnus no elektrības elektriskajā ganā, neļaut aplokā iekļūt suņiem un, esot ganību tuvumā, vislabāk turēt tos pavadā, kā arī būt saudzīgiem pret aplokiem un ganību infrastruktūru. 

Lai nepaliktu bez Jāņu vainaga
“Ar šo projektu gribam vērst Latvijas iedzīvotāju uzmanību uz dabiskajām pļavām, iemācīt novērtēt tās. Mums visiem liekas pašsaprotami, ka Latvija ir zaļa, tajā ir daudz pļavu, taču ikdienā neaizdomājamies, ka to kļūst arvien mazāk,” projekta būtību ieskicē L.Brizga-Kalniņa.
Dabiskās pļavas ir viena no izcilākajām Latvijas vērtībām – augu daudzveidība ir līdzvērtīga tai, kāda sastopama tropiskajos mežos. Latvijā kvadrātmetrā dabiskās pļavas atrastas apmēram 50 augu sugas, savukārt 15 putnu sugām, piemēram, ķikutam, mērkaziņai un griezei, šādas pļavas ir vienīgā piemērotā dzīvotne. Dabiskās pļavas ir ne tikai viena no sugām bagātākajām dzīvotnēm pasaulē, tā veido arī brīnišķīgu ainavu, puķu un kukaiņu krāsainību, ar ko cieši saistās Latvijas identitāte.

Kā skaidro projekta īstenotāji, dabisko pļavu un ganību Latvijā palicis ļoti maz. Tās aizņem tikai, augstākais, 0,7 procentus no Latvijas teritorijas jeb 67 000 hektāru, bet pirms 100 gadiem šādas pļavas sedza 30 procentu. Līdz ar to ir ļoti svarīgi saglabāt un uzturēt visas mūsu dabiskās pļavas, lai Latvija šo vērtību nezaudētu.

“Piemēram, sugām bagātās ganībās ir ļoti daudzveidīgs graudzāļu klāsts, bet rūpīgi gadiem pļautā pļavā tādas var būt tikai divas līdz trīs sugas, tāpēc šādas ganību pļavas ir ļoti būtiskas daudzveidības saglabāšanā,” teic B.Strazdiņa.

Savukārt L.Brizga-Kalniņa piebilst: “Tautasdziesmās saka “pīt trejdeviņu zāļu vainadziņu”, bet tas drīz vien var kļūt neiespējami, jo pļavā nemaz nebūs šo trejdeviņu zālīšu un var nākties samierināties vien ar – visa laba jāņuzāle!” 

Projekta mērķi
● Atjaunot biotopus un uzlabot to aizsardzības statusu 1320,5 hektāros ES nozīmes prioritāro zālāju, izmantojot pārbaudītas metodes, kā arī testējot inovatīvas atjaunošanas metodes pilotteritorijās.
● Izveidot ilgtermiņa un ilgtspējīgu apsaimniekošanas (noganīšanas) sistēmu atjaunoto zālāju teritorijās sadarbībā ar zemnieku saimniecībām.
● Sagatavot rekomendācijas zālāju aizsardzības statusa uzlabošanai un zālāju konektivitātei Latvijā.
● Veicināt izpratni par ilgtspējīgas zālāju apsaimniekošanas ekonomiskajiem aspektiem.
● Uzlabot sabiedrības zināšanas un informētību par prioritāro zālāju saglabāšanu Latvijā un ES.


Foto: Raitis Puriņš

Pievieno komentāru

Komentāri 4

Milda

Rāviņam Jelgavas novadā arī derētu padomāt par tādu ganāmpulku,un apganīt visus nepļautos un aizaugušos laukus pilsētas tuvumā,tad būtu mazāk kūlas ugunsgrēku un vide sakoptāka.

pirms gada, 2018.08.28 18:32

Mildai,

šim jādomā par vēlēšanām,kādi ganāmpulki,viņa ganāmpulki ir pilsētas iestādēs strādājošie,aizies smuki nobalsos...

pirms gada, 2018.08.28 20:53

Sieramuiža nenovērtēja

Neredzu jēgu. Atzīšos, mums tikai ierobežoja pastaigu platību pie upes un piek.a.kāja un piesmi.r.dināja apkārtni. To, ka liellopu gaļa kādam tiks pēc bezmaksas ganībām, tas ir fakts. Bet pļavām labumu neredzu. Aug puķe XX, tai nobriest un izbirst sēklas, Nākamgad riņķī izaug 10 puķes XX. Tā bija un bija labi. Kas tagad - auga puķe XX, atnāca to apēda govs, kamēr tai sēklas vēl nebija nobriedušas - čau, nav ne puķes ne sēklu- nākamgad puķe XX šajā vietā vairs neaugs. Vai, apēda puķi XX jau ar nobriedušām sēklām, daļu sēklu sagremoja, daļu nesagremoja un izvadīja govs pļekas veidā. No iespējamām 10 puķēm XX divdesmit metru attālumā no sākotnējās puķes izaugs vēl viena puķe XX. Nestāstiet man, ka ar šādu pļavu apstrādi, kaut kas tur florā-faunā mainīsies uz labo. Tas ir kaut kāds projekts, kurā pe.l.na tie, kas raksta papīrus, kas vadā govis, un kas tās govīs pētīs un ēdīs. Bet ne jau pļavas ir ieguvēji, vai tuvākās apkaimes ļaudis, kas vairs pļavā netiek.

pirms gada, 2018.08.29 07:04

Jelgava