Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ministrija: pašlaik lielākā atbildība par augstākās izglītības kvalitāti gulst uz pašu augstskolu pleciem

Lai arī par izglītības kvalitāti Latvijā atbild gan valsts, gan pašas augstskolas, lielākā daļa no atbildības par izglītības kvalitāti gulst uz pašu augstskolu pleciem, piektdien diskusijā ar augstākajā izglītībā iesaistītajām pusēm «Augstākās izglītības kvalitāte» atzina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstskolu un koledžu pārvaldības un finansēšanas nodaļas vadītāja Marina Mekša.

Viņa norādīja, ka Latvijas augstskolas ir vienas no tām Eiropas valstu augstskolām, kurām šajā jautājumā ir liela autonomija.Taču, neskatoties uz to, bieži vien sabiedrībā izskan negatīvi viedokļi par augstākās izglītības kvalitāti, un pēdējo gadu laikā ir sākti dažādi darbi, lai situāciju uzlabotu. Kā piemēru Mekša minēja sākto studiju programmu izvērtēšanu, kura sniegs iespēju uzlabot izglītības kvalitāti.Tāpat par augstākās izglītības kvalitātes uzlabošanos, pēc Mekšas teiktā, liecina arī cilvēku skaits, kas pēdējos gados ir ieguvuši doktora grādu – pērn šis skaitlis esot bijis daudz lielāks nekā citus gadus.Kā vienu no kavējošajiem faktoriem, kas traucē uzlabot izglītības kvalitāti, Mekša minēja zemo publisko finansējumu augstākajai izglītībai, kas esot viens no zemākajiem starp Eiropas Savienības (ES) valstīm. «Viena no problēmām ir arī pasniedzēju trūkums, tos ir samērā grūti piesaistīt,» uzsvēra Mekša.Diskusijas dalībnieki no Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra un augstskolām atzina, ka Latvijas akadēmiskajā vidē notiek pārāk maz sarunu par dažādu zinātnisko darbu kvalitāti. Lai arī ik pa laikam zinātniskajos darbos tiek atklāti kādi pārkāpumi, piemēram, plaģiātisms, tas netiek pietiekami plaši apspriests.Eksperti pieļāva, ka tas varētu būt saistīts ar to, ka iesaistītās personas baidās izteikt pamatotu kritiku par, iespējams, savu kolēģu, zinātnisko darbu kvalitāti.Vairāki sanākušie diskusijas dalībnieki gan teica – lai uzlabotu izglītības kvalitāti, vairāk arī jāpiestrādā pie augstākās izglītības un pašu augstskolu tēla, vairāk koncentrējoties uz pozitīvām lietām, nevis akcentējot tikai negatīvo.Diskusijas beigās eksperti vienojās pēc vairākām nedēļām tikties atkārtoti, lai turpinātu sarunu par augstākās izglītības kvalitāti.

Pievieno komentāru

Jelgava