Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pašvaldību vadītāji vēl lems par Zemgales plānošanas reģiona juridisko statusu 1

Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) administrācijai pagaidām nav skaidra lēmuma par plānošanas reģiona juridisko statusu, un iestādes nākotnes modeļa risinājumus paredzēts meklēt kopīgi, sadarbojoties pašvaldībām ar citām organizācijām.

ZPR sabiedrisko attiecību speciālists Juris Kālis aģentūru LETA informēja, ka pēc plānošanas reģionu vadītāju tikšanās ar valsts prezidentu Andri Bērziņu notika ZPR Attīstības padomes sēde, kurā ZPR izpilddirektors Staņislavs Šķesters un Attīstības padomes priekšsēdētājs un Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks citu jautājumu starpā pašvaldību vadītājus informēja par Valsts prezidenta aicinājumu rast risinājumus plānošanas reģionu juridiskajam statusam.ZPR Attīstības padomes sēde notika 16.oktobrī Tērvetes novadā, taču konkrētu lēmumu attiecībā par plānošanas reģionu iespējamo nākotnes modeli, to juridisko statusu Zemgales politiķi vēl nepieņēma, jo jautājums ir jāizdiskutē gan pašvaldībās, gan Latvijas Pašvaldību savienībā, gan pārraugošajā institūcijā - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Visi priekšlikumi ir jāapkopo un jāizstrādā kopīgs, visām ieinteresētajām pusēm, tostarp pārējiem reģioniem, pieņemams risinājums.Vairums Zemgales politiķu uzskata, ka ir jāsaglabā plānošanas reģioni ar pašreizējo vai citu nosaukumu, bet nostiprinot juridisko statusu, jo tikai tā ir īstenojama Eiropas Savienības (ES) reģionālā politika, kas ir vērsta uz varas decentralizāciju, nevis centralizāciju, skaidroja Kālis.Tālab arī plānošanas reģioniem Latvijā, līdzīgi kā daudzās citās ES dalībvalstīs, jāparedz pienācīgs bāzes finansējums, kas ir atbilstīgs veicamajām funkcijām, ko tiem deleģē nozaru ministrijas, uzskata Zemgales pašvaldību vadītāji.Par to, ka reģionā ir jābūt institūcijai, kas bez plānošanas veic arī sadarbības koordināciju gan pašvaldību starpā, gan ar valsts iestādēm un nevalstiskajām organizācijām, liecina pēdējo pētījumu rezultāti radošo industriju attīstības, pilsētu un lauku iedzīvotāju mobilitātes nodrošināšanas, tūrisma, mūžizglītības, arodizglītības, energoresursu attīstības un vēl citās jomās, skaidroja Kālis.Viņš atgādināja, ka par to iestājas gan darba devēji, gan darba ņēmēji. Turklāt, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi un jau izveidotos sadarbības tīklus, plānošanas reģioni dod būtisku pienesumu teritorijas ilgtspējīgai un līdzsvarotai attīstībai ar reģionālu un starptautisku projektu ieviešanu, kas ir vērā ņemams finanšu piesaistes instruments, ko būtu muļķīgi neizmantot arī turpmāk.Kā ziņots, 15.oktobrī Valsts prezidents tikšanās laikā ar plānošanas reģionu vadītājiem aicināja jau tuvākajā laikā rast risinājumus plānošanas reģionu juridiskajam statusam, aģentūru LETA informēja Prezidenta preses dienestā.«Pašvaldībām un pašvaldības pārstāvošajām organizācijām ir jāatrod kopīgs risinājums plānošanas reģionu modelim, jo šis nav tāds, kas var ilglaicīgi funkcionēt,» uzsvēra Bērziņš, solot arī turpmāku sadarbību ar plānošanas reģionu vadītājiem jautājumos, kur abas puses būs vienisprātis.Plānošanas reģionu pārstāvji informēja, ka patlaban valsts modelis tiek virzīts uz iespējami plašāku centralizāciju, kas, viņuprāt, ir pretrunā ar reģionālo politiku un decentralizāciju, ko pārstāv plānošanas reģioni. Tostarp virzība uz sabiedriskā transporta maršrutu organizēšanas pilnīgu nodošanu autotransporta direkcijai, kas plānošanas reģionos rada bažas par nerentablo maršrutu turpmāku pastāvēšanu.Vienlaikus reģionu vadītāji atzina, ka Latvijas Pašvaldību savienība atbalsta plānošanas reģionu nepieciešamību arī turpmāk, jo plānošanas reģionu ir nepieciešams starpposms un viedokļu harmonizācijas forums reģionu pašvaldībām gan nozīmīgu infrastruktūras objektu būvniecības, gan citos ar iedzīvotāju labklājību saistītos jautājumos.Valsts prezidents atzina, ka ir jāatrod risinājums, kas atbilstu laikam un situācijai, vienlaikus piebilstot, ka pašlaik Latvijā pašvaldību ir par daudz un optimizācijas process ir dabiski neizbēgams.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

:))

Lustes sākas! :)
17.00: Lembergu atstādina no Ventspils domes priekšsēdētāja amata

pirms 7 gadiem, 2012.10.19 17:33

Jelgava