Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pedagogi Jelgavā un citur novēro pirmās grūtības, mācot Latvijas vēsturi kā atsevišķu mācību priekšmetu 10

«Domāju, ka šodien būs pasaules vēstures stunda, jo pagājušo nedēļu nebiju skolā vai arī «aizmirsu» un ieliku somā nepareizo grāmatu,» šādu putrošanos, mācot Latvijas un pasaules vēsturi blokos, atstāsta Aknīstes vidusskolas vēstures skolotāja Aija Voitišķe. Savukārt, ja arī abus priekšmetus pasniedz paralēli, esot grūti izveidot vēsturisko notikumu koptēlu. Latvijas vēsturi kā atsevišķu priekšmetu visās skolās māca no septembra un šīs esot pirmās novērotās grūtības, tomēr sniegt pilnīgu vērtējumu jaunievedumam skolotāji pagaidām nesteidzas, otrdien raksta laikraksts «Diena».

Līdz pagājušā gada beigām pamatskolēni no 6. līdz 9. klasei Latvijas un pasaules vēsturi apguva vienotā priekšmetā, taču pirms nepilna gada valdībā pieņemtie grozījumi Latvijas vēsturi izdalīja kā atsevišķu priekšmetu. Kā viens no argumentiem priekšmetu dalīšanai bija minēta patriotisma un Latvijas vēstures izpratnes veicināšana. Pirms grozījumu pieņemšanas sākotnēji plānoja, ka 6. un 7. klasē apgūs pasaules vēsturi, bet 8. un 9. klasē - Latvijas vēsturi. Taču šis ierosinājums izpelnījās asu Rīgas vēstures skolotāju un vēstures skolotāju metodisko apvienību vadītāju kritiku, jo, viņuprāt, tas nebija optimāls. Skolotāji norādīja, ka XX un XXI gadsimta vēsture ir pārāk sarežģīta 7. klases skolēniem. Tiktu apgrūtināts arī darbs ar mācību grāmatām, jo tās nodrošina abu priekšmetu apguvi, taču vienlaikus būtu nepieciešamas gan 6., gan 7. klases skolēniem. Tādēļ nolēma, ka abus priekšmetus apgūs paralēli.«Pilnīgi precīzi sniegt atbildi uz šo jautājumu vēl nevar, jo pagājis tikai nedaudz vairāk kā pusgads. [Pagaidām] varu runāt par grūtībām, kas rodas pedagogiem,» uz jautājumu, vai atsevišķā priekšmetu mācīšana ir sasniegusi mērķi, atbild A. Voitišķe. Arī Jelgavas 2. pamatskolas vēstures skolotāja Jeļena Rjazanceva saka - rezultātus pilnībā izvērtēt šobrīd neesot iespējams, bet, ņemot vērā skolēnu vecumposma īpatnības, redzams, ka viņiem ir grūti nodalīt Latvijas un pasaules vēsturi.Ieviešot atsevišķu Latvijas vēstures mācīšanu, tika cerēts, ka tas veicinās «atbildīga un toleranta Latvijas demokrātiskās sabiedrības locekļa izaugsmi». «Ja skolēns saņem vērtējumu, gatavojas eksāmenam, viņš uztver vēsturi kā mācību priekšmetu. Vai tas ceļ patriotismu? Man precīzas atbildes uz šo jautājumu nav. Patriotismu mācām ar ģimenes, valsts, visas skolas attieksmi pret cilvēkiem, tautas tradīcijām un vērtībām,» pauž A. Voitišķe. Viņai piebiedrojas arī kolēģe no Jelgavas 2. pamatskolas: «Nedrīkst uzskatīt, ka vēstures stunda ir galvenais patriotisma audzināšanā. Tas ir ģimenes, sabiedrības, kā arī visas izglītības sistēmas uzdevums.»Viedoklis par atsevišķu Latvijas vēstures priekšmetu pagaidām nav izveidojies Siguldas Valsts ģimnāzijas vēstures skolotājai Inesei Bergai, jo viņa to sāks mācīt nākamgad. Atsevišķā priekšmeta ieviešana notiek pakāpeniski, sākot ar 6. klasi, savukārt ģimnāzijā sāk mācīties no 7. klases. «Tomēr daži komentāri man ir. Dažas lietas šajā projektā ir sasteigtas un nepārdomātas,» pauž skolotāja. Tā kā finansējums grāmatu iegādei, lai būtu iespējams nodrošināt atsevišķu priekšmetu mācīšanai, pašvaldībām tika piešķirts, ņemot vērā 2010./11. mācību gada skolēnu skaitu 5. klasēs, Siguldas Valsts ģimnāzijai tas aizgājis secen, jo 6. klašu skolēni uzreiz tajā nenonāk. Tas nozīmē, ka ģimnāziju audzēkņiem vajadzīgs dubults finansējums, jo pirms tam viņi mācījušies citā skolā un viena vēstures grāmata ir paredzēta vairākiem mācību gadiem. Valsts izglītības satura centra (VISC) pārstāve Baiba Bērziņa norāda, ka centrs no savas puses esot izdarījis visu un par to bijis jādomā pašvaldībai, kura naudu sadala skolām. Papildu līdzekļu šogad nebūšot.Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) skolās veiktās pārbaudes atklājušas, ka aptuveni piektdaļā no 510 pārbaudītajām mācību iestādēm nav zināms, vai Latvijas un pasaules vēsture tiek mācīta atsevišķi, jo dienestam nav izdevies iegūt informāciju par tur īstenotajām programmām. Tāpat dažviet skolotāji neizmanto atbilstošus mācību materiālus. Iemeslus neatbilstībām IKVD izdibinājis neesot, taču skolas brīdinātas, ka tas ir jāmaina. Izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa padomnieks komunikācijas jautājumos pauž, ka vēsture ir viens no mācību satura kodoliem, tāpēc neesot pamata domāt, ka līdz ar ministra iecerēto skolu autonomijas palielināšanu šī priekšmeta skolotājiem tiks dota lielāka vaļa.

Pievieno komentāru

Komentāri 10

Beibe

Bet man vēl bija jāmācās tāds murgs kā zinātniskais komunisms un neviens nejautāja viegli vai grūti.Atbilde bija viena:nado potomu čto nado.

pirms 7 gadiem, 2012.02.14 20:08

Patriotu audzinātāji-ha

Nu baigās problēmas, smiekli nāk. Ka bija jāmācās, Krievijas vēsture, pskp vēsture, drusku pasaules vēstures, tad problēmas neradās. Tagad jāmācas Latvijas vēsture - šausmas!, sākas problēmas. Ne skolotāji, bet sviests. Pirmkārt Latvijas valsts pilsoņiem jāzin savas valsts vēsture, pārējo pakārtoti.

pirms 7 gadiem, 2012.02.14 19:35

micro

@Gaļina
pēdējo 20 gadu laikā Latvijas skats uz vēsturi nav ticis mainīts. Te tik Krievija katru gadu pirms 16. marta nāk klajā ar jauniem atklājumiem, it kā tie kristu paši no gaisa. Lai gan tuvu jau ir - no gaisa paņemti ...

pirms 7 gadiem, 2012.02.14 13:59

Interesanti

Vai tad vienīgo pareizo vēsturi raksta tikai Maskavā?

pirms 7 gadiem, 2012.02.14 11:00

Ance

Ne jau nacionālā valdība pie vainas, bet gan cilvēki, kas pabraukāja pa ārzemēm un paši NESAPROTOT vai NEGRIBOT saprast sagrābstījās nez kādu "pieredzi". Tālāk metās to īstenot kā nez ko. Patiesībā tās bieži bija programmas, kuras ir ATVIEGLOTAS bērniem ar īpašām vajadzībām. IZM ir cilvēki, kam par to būtu jāatbild. Cik daudz stundu normālai zināšanu apguvei IR ATŅĒMUŠAS tās sociālās zinības un ētika, tas vienkārši ir ārprāts. Patiesībā nav ne ētikas, ne zināšanu. Agrāk katrā stundā skolotājs ar savu izturēšanos un piemēru bija dzīva ētika.

pirms 7 gadiem, 2012.02.14 10:56

Галина

Если бы наши политики каждые 4 года не переписывали историю...И вообще такое ощущение, что у нас в Латвии не история, а сплошная "вечная боль". Такое ощущение, что учебники пишут не историки, а националисты-политики.

pirms 7 gadiem, 2012.02.14 10:54

xxx

100% piekrītu Ziga teiktajam! Sekojot līdzi sava dēla mācību programmai no 1kl. līdz šim brīdim;.---haos!

pirms 7 gadiem, 2012.02.14 09:07

zaqw

tikai pēdējos 20 gados tajās ir "iedēti" brīnumi - tas, paldies, mūsu nacionālajai latviešu valdībai.
Tādus eksperimentus izglītības sistēmā taisa, ka nenobrīnīties, ik pa pāris gadiem, ta skries pēc amerikāņu modes, ta pēc angļu modes, ta paši vairs nezin, ko. Tagad ķīļa mode sāksies. Ko var gribēt, ja nav saprašanas tur augšā? Jebkurš "jaunais" politiskais ministrs nāk ar savu "pareizo" reformu.

pirms 7 gadiem, 2012.02.14 09:02

Ziga

Latvijas vēsturi bija jāsāk mācīt jau no 4.klases un, protams, kā atsevišķu priekšmetu. Tieši šajā vecumā bērni sāk uzdot pirmos nopietnos vēstures jautājumus. Tad arī var radīt interesi par savu valsti. VĒLĀK JAU IR PAR VĒLU.

Nesaprotu, kāpēc, nezin cik gadus pēc kārtas māca sociālās zinības, pie tam vēl 2 stundas katru nedēļu. Tā ir nelietderīga laika nosišana, jo gadu no gada tiek atkārtotas vienas un tās pašas lietas.

Daudzas mācību programmas pēdējos 20 gados ir aizgūtas no ārzemju tautai vai pat skolēniem ar īpašām vajadzībām domātām skolām, kuras nevar lepoties ar tādām tradīcijām, kādas ir , piemēram, angļu privātskolās. Zinām, taču, ka vecāki bērnus cenšas izglītot tieši šajās privātskolās, lai vēlāk nebūtu problēmu, stājoties universitātēs.

Latvijā bija laba izglītības sistēma un apgūstamās programmas, tikai pēdējos 20 gados tajās ir "iedēti" brīnumi.

pirms 7 gadiem, 2012.02.14 08:37

Jelgava