Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pētnieces: latviešu darba tikums mūsdienās kļuvis par mītu un netiek uzskatīts par vērtību 5

Tautasdziesmās apdziedātais latviešu darba tikums mūsdienās ir mīts, jo darbs laukos vairs netiek uzskatīts par vērtību, un, lai arī dati liecina, ka bezdarbs ir augsts, tomēr saimnieki reģionos sūdzas par darbaroku trūkumu, intervijā aģentūrai BNS pastāstīja Latvijas Universitātes pētnieces Agnese Cimdiņa, Ieva Raubiško un Dace Dzenovska.

Cimdiņa norādīja, ka darbaspēka laukos ļoti trūkst un saimnieki no pagasta uz pagastu par to sūdzas, īpaši papildu darbarokas nepieciešamas saimniecībās sezonas laikā.«Viņi būtu gatavi pat likumīgi algot, ar visu nodokļu maksāšanu, bet saimnieki atzīst, ka cilvēki vienkārši nav ieinteresēti strādāt, viņi labāk aiziet un pastrādā tā saucamajos simtlatniekos vai arī nedaudz tāpat pastrādā, ja vajag,» sacīja Cimdiņa.Raubiško informēja, ka daudzi vietējie, kas palikuši, diemžēl ir arī ar ļoti izteiktām alkoholisma problēmām.Viņa uzsvēra, ka latviešu tautasdziesmās apdziedātais latviešu darba tikums ir mīts.«Tas ir mīts, jo darbs vairs netiek uzskatīts par vērtību. Bet, protams, visi nav vienādi, ir arī izņēmumi,» teica Raubiško.Cimdiņa atzina, ka tie cilvēki, kuriem ir pašiem savas saimniecības, strādā vaiga sviedros, dara to ļoti kārtīgi, jo īpaši tad, ja ražo produkciju tirgum.«Piemēram, bioloģiskās produkcijas ražotāji, kuru klienti bieži vien ir ar dažādām veselības problēmām, saka: «Mēs varētu ražot šo produkciju daudz vairāk, jo ir pieprasījums. Bet mēs to divi vien nespējam. Savukārt pieņemt darbā kādu nevaram, jo nevaram būt droši, ka viņš savu darbu izdarīs tikpat labi kā mēs. Mums pat nav pārliecības, vai viņš rīt atnāks uz darbu. Varbūt viņš būs piedzēries.»,» klāstīja Cimdiņa.Raubiško teica, ka, no vienas puses, dzeršana daudziem ir dzīvesveids. «Tas jau ir sācies padomju laikos, un daudzi, kuri tad dzēra, turpina dzert arī tagad. Tiesa, padomju laikos kolhozu sistēmā viņus tomēr piespieda strādāt. Lai arī ir nomainījušās paaudzes, tas nekur nav pazudis,» paskaidroja pētniece.Viņa gan atzina, ka starp lauciniekiem ir arī tādi, kas nebūt nav alkoholiķi un labprāt arī strādātu, bet tā darba vienkārši nav.Pētniece Dzenovska norādīja, ka savā ziņā šie cilvēki ir lauku proletariāts, kuriem vienkārši nav kur palikt, jo vienīgais veids, kā tu vari laukos dzīvot un strādāt, ir būt par saimnieku. Savukārt tiem, kas nav šie saimnieki, ir citas izvēles.«Viņi jau labi saprot, ka kā proletariāts laukos viņi vairs nevar būt, jo nav darba. Savukārt, ja darbs ir tajā pašā citam piederošā saimniecībā, tad viņi uzskata, ka iet tur strādāt par kalpu,» klāstīja Dzenovska.Minētās pētnieces kopā ar citiem zinātniekiem Latvijas Universitātes paspārnē kopš 2010.gada sākuma veic pētījumu «Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes – Latvijas lauku iedzīvotāju attīstības stratēģijas un kultūrvides pārmaiņas». Pētījumā kopumā iesaistīti desmit zinātnieki – antropologi, politilogs, kulturologs, valodnieki un vides pētnieks.Viņu uzdevums ir triju gadu laikā izpētīt, kā mainījušies lauki un ko domā laucinieki. Zinātnieki ir braukuši pa laukiem un runājuši ar pašiem lauciniekiem. Patlaban jau sākusies rezultātu apkopošana.

Pievieno komentāru

Komentāri 5

xxx

Apsaubu musu darba deveju labo reputaciju. Ja nu kads gadas, tad tas ir nebijis iznemums. Pamata, musu darba deveji ir isti izspiedeji un kakla kungi, kam darba nemejs nav cilveks. Kapec tie jaunie aizbeg no Latvijas? Vini nekad nepienems TADU darba deveju attieksmi, ko biezi vien nakas paciest cilvekam pec 40, jo tas jau ir par vecu un jasamierinas ar to, ka vispar ir darbs.

pirms 7 gadiem, 2012.02.13 15:33

Jā, jā!

Tagad sāksim sev kaisīt pelnus uz galvas! Nu varēsim cits citu un Latviju kopumā nolamāt un nozākāt pēc pilnas programmas. Pētnieces no 2010 gqdq 3 gadus pētīs, bet nu jau svaidās ar kaut kādiem pieņēmumiem.

pirms 7 gadiem, 2012.02.13 14:09

emigrante

Latviešiem nav darba tikuma ne savā zemē ne ārzemēs.Tas ir palicis tikai mīts.Paši nestrādā ,bet aprunā un izsmej tos ,kas strādā.Dzērāji un slaisti-ar tādiem pilna Anglija.Pēdējā laikā pilnas Anglijas avīzes-atkal kāds latvietis kaut ko sastrādājis.Vai nu apzadzies,izkrāpis pabalstus ,noslepkavojis utt.Skaudība gan nav gājusi mazumā. Bet ja runājam par uzņēmējiem -Anglijā menedžeris nekaunas nostāties fabrikā uz līnijas blakus strādniekam un darīt vienkāršu darbu,bet Latvijā jūs esiet redējuši ,ka vadošs darbinieks to darītu?

pirms 7 gadiem, 2012.02.12 20:25

ks

Jaa, man ar liekas, ka taa "kungu/kalpu ideja ir stipri iesaknjonjusies no padomju laikiem un daudziem ir nepienjemama. Bet citur pasaulee tachu arii ir darba deveeji un darba njeemeeji. Un taa arii vinjus sauc, ne par kungiem un kalpiem!

pirms 7 gadiem, 2012.02.12 16:10

anna

....kad zemnieku saimniecību saimnieki sūkstās par slinkiem un citādi sliktiem strādniekiem - esmu jautājusi;, "vai Tu pie sevis gribētu strādāt"? - tad iestājās apmulsums un seko taisnošanās - jā, laiki tādi un tā.....vairāk maksāt nevaru...viņi ir slinki un tamlīdzīgi.

Uzskatu ka ir daļa uzņēmēju - kā laukos tā pilsētās kas ciena savus darbiniekus - un viņiem pieder nākotne....strādnieki un darba devēji viens ar otru ir apmierināti.....(diemžēl par to runā maz..., bet tādu nav maz.)
Kāpēc tie paši nosacīti 'nederīgie"strādnieki citās valstīs strādā, nopelna, atgūst pašapziņu un tt...

Nenoliedzami daudz kas ir darīts lai, jo īpaši, pēdējos 20, lai cilvēkus atradinātu no darba, bet viss nav zaudēts.....

pirms 7 gadiem, 2012.02.12 13:33

Jelgava