Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pieminēs 1969. gada 12. janvārī gāzes sprādzienā bojāgājušos 10

Pieminot 1969. gada 12. janvārī gāzes sprādzienā daudzdzīvokļu mājā Raiņa ielā 9 bojāgājušos 39 iedzīvotājus, šodien pulksten 18 pie šīs mājas notiks piemiņas brīdis, ko rīko tagadējie iedzīvotāji. Vairāki no tiem ir šīs traģēdijas liecinieki.

Gāzes noplūdi aukstajā 1969. gada ziemas dienā izraisīja gāzes vada plīsums Raiņa ielā. Sasalusī zemes virskārta neļāva noplūstošajai gāzei iziet gaisā un tā, spiežoties caur irdeno zemi gar pazemes gāzes vadu, nokļuva un sāka uzkrāties Raiņa ielas 9. nama pagrabā un citās telpās. Katastrofas galvenais cēlonis bija speciālistu un sabiedrības pieredzes trūkums dabas gāzes lietošanā. Tolaik cilvēki nevarēja iedomāties, ka gāzes smaka dzīvokļos, pagrabā un kāpņu telpās var būt priekšvēstnesis ļoti postošam sprādzienam, kurā pilnīgi sagruva 15, bet daļēji – pieci dzīvokļi. Pēc šīs katastrofas visā Padomju Savienībā, kur tajā laikā bija inkorporēta Latvija, būvniecībā tika mainīti vairāki noteikumi. Pirmkārt, pagrabiem bija jābūt vēdināmiem. Otrkārt, dabas gāzes pievadi tika pievienoti ēkām caur ārsienu, nevis caur pagrabu, kā tas bija līdz tam. Stingrākas prasības tika izvirzītas arī pazemes komunikācijām, kā arī parādījās operatīvais gāzes avārijas dienests.

Jāpiebilst, ka informāciju par šo notikumu tolaik Latvijā publicēja vienīgi augstskolas laikraksts “Plēsums”. Tajā bija publicētas desmit bojāgājušo LLU pārstāvju Haralda un Lilijas Kausu, Velgas Ozoliņas, Sarmītes Reķes, Voldemāra Tiltiņa, Edgara Vējiņa, Zilvija Radziņa, Aurēlijas Rūķes, Modra Vēroņa un Leonīda Oša fotogrāfijas un īsas biogrāfijas. Četrpadsmit no bojāgājušajiem bija bērni, no kuriem viens arī tika pieminēts šajā publikācijā. Turpat arī publicēta augstākstāvošo institūciju PSRS un LPSR Lauksaimniecības ministriju, kā arī pilsētas varas pārstāvju līdzjūtības. Par notikumu ziņoja arī ASV raidstacija “Amerikas balss”.


Foto: Gaitis Grūtups

Pievieno komentāru

Komentāri 10

andris

Lai man bija tikai 11.gadi ,šo notikumu atceros ļoti labi, ar skumjām sirdī,jo toreiz daudzi no bojā gājušajiem bij man labi zināmi cilvēki, tie bij manas skolas skolotāji,manu klases biedru vecāki ,tāpat vienkārši paziņas.Kad dodos garām šim namam, mani pārņem skumjas un atmiņas pa tām dienām.Lai bojā gājušajiem piemiņa ,vēl manī kaut kā nepatiku izraisa vieta kur tika aizvestas drupas un kur šad tad rīko masu pasākumus. Zinot ka ne visus atrada drupās, tatad kādam šī vieta ir arī atdusas vieta un es tur jūtos slikti.Laiks skrien, paliek atmiņas.

pirms 5 mēnešiem, 2018.01.12 11:09

Ita

Man tolaik bija 8 gadi. Labi atceros to rītu. Ar tēti nācām no tirgus, kad nesen bija noticis sprādziens. Atceros, kā rosījās mediķi, ugunsdzēsēji un, manuprāt, arī armijas pārstāvji. Mammai todien bija dežūra ātrajā palīdzībā. Pēc tam mamma stāstīja emocionālus un sirdi plosošus mirkļus no šī notikuma, kā cilvēki meklēja savējos slimnīcā un morgā.

pirms 5 mēnešiem, 2018.01.12 11:22

ita

Man toreiz bija 17 gadi un es ļoti labi atceros to auksto ziemas dienu! Tā bija milzīga nelaime un visi jelgavnieki bija šokā. Lai arī nebija interneta un mobilo telefonu šī traģiskā ziņa vienā mirklī apskrēja visu pilsētu. Ejot garām šai mājai, vienmēr atmiņā nāk šī traģiskā diena. Atmiņas jau nevar izdzēst.

pirms 5 mēnešiem, 2018.01.12 13:26

Interese

Varbūt varētu pārpublicēt Plēsuma rakstu?

pirms 5 mēnešiem, 2018.01.12 15:08

Valdis

Neesmu pilsētas iedzīvotājs, man bija 8 gadi. Tajā dienā mamma bija Jelgavā un pārbraukusi mājās teica,ka autoostā bijusi gāzes smaka un sagrauta māja kurā dzīvoja LLU pasniedzēji. Tagad māja ir renovēta un nevar redzēt šuvi, bet nesen tās veco un jauno pusi varēja redzēt īpaši neieskatoties.

pirms 5 mēnešiem, 2018.01.12 17:31

Violeta

Kapec pie sis majas vel lidz sim nav izveidota pieminas vieta ar aizgajeju vardiem ,vai tas ir kaut kas biedejoss....un neaizsniedzams .............valdibas viriem .Kapec vini butu jasarga,jo vini tacu vel ir starp dzivajiem............!!!

pirms 5 mēnešiem, 2018.01.12 21:36

Rita

Es arī atceros to drūmo dienu. Man bija 18 gadi. Braucu no mācību iestādes Rīgā uz mājām caur Jelgavu. Ejot no dzelzceļa stacijas uz autoostu, ar intuīciju sajutu ka Jelgavā notiek kaut kas ļoti drūms un smags, kaut neko vēl nezināju. Tikai vakarā mājās klausoties pa radio "Amerikas balsi", uzzināju, kas noticis Jelgavā.

pirms 5 mēnešiem, 2018.01.12 23:59

Jānis.

Atceros kā toreiz mēģināja slēpt notikušo. Nedrīkstēja vairākus reizē glabāt. Presē informācija bija ļoti skopa. Ar dažu dienu atstarpi Anneniekos bandīti noslepkavoja taksometra šoferi un paslēpa mežā. Tieši tāpat pie varas bijušie centās noslēpt šos traģēdijas upurus. Bojā gāju

pirms 5 mēnešiem, 2018.01.13 19:48

...

Biju bērns, bet atceros, ka mamma stāstīja par māju ar lievenīšiem, par briesmīgo nelaimi un pilsētas inteliģenci, kura cieta un gāja bojā- tas bija neizsakāmi smagi, to es atceros.Mamma stāstīja par zaldātu iesaistīšanu un mājas atlieku izvešanu uz pļavu pretī pilij. Un to, ka neviens pa ķieģelītim neņēma, bet uzreiz ar tehniku. Un minēja zobārsti Andersoni...Tas bija tik sen, lai mūžīgs miers dvēselītēm.

pirms 5 mēnešiem, 2018.01.14 21:42

Jelgava