Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Rāviņš pēc tikšanās ar Ķīli: Jelgavā jau notikusi profesionālo skolu inventarizācija

Četrās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darba grupās, kuras izstrādā reformas, piedalīsies arī Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvji, piektdien pēc tikšanās ar Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvjiem norādīja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

Pašvaldību vadītāji ministram arī nav pauduši negatīvu attieksmi pret Ķīļa iecerētajām reformām izglītībā.Darba grupās turpmāk darbosies delegāti no Latvijas Lielo pilsētu asociācijas un nepieciešamības gadījumā tiks pieaicināts arī kāds cits speciālists. «Aptuveni reizi mēnesi notiks arī plašāka tikšanās, kurā detalizētāk tiks pārrunāti ar reformām saistīties jautājumi,» teica Ķīlis.Lielāko pilsētu pārstāvji darbosies darba grupās, kuras strādā pie nepieciešamajām reformām sporta, augstākajā, profesionālajā un vidējajā izglītībā. «Pagaidām notikusi pirmā tikšanās ar darba grupu, kas strādā pie nepieciešamajām izmaiņās vidējā izglītība,» informēja Ķīlis.Darba grupās tāpat pārstāvēti Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku asociācijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas un IZM pārstāvji.Ķīlis pauda pārliecību, ka pirmos reformu plānus darba grupas varētu piedāvāt jau aprīlī.Savukārt Ventspils mērs Aivars Lembergs žurnālistiem norādīja, ka Ķīla iecerētās reformas ir atbalstāmas.«Izglītības sistēma nekad nav bijusi ideāla un nekad arī nebūs ideāla. Izglītības sistēmā ir problēmas – profesionālā izglītības sistēma Latvijā ir iekonservēta no padomju laikiem. Tās tīkls ir tāds, kāds tika izveidots padomju laikos, ar to ekonomisko struktūru, kas pašlaik ir absolūti cita,» teica Lembergs.Viņš arī norādīja, ka pašreizējais augstskolu skaits ir pārāk liels. «Piekrītu, ja tur ir 60 augstskolu, ka tas ir par daudz, taču tas, kādu reformu ceļu iet, ir cits jautājums, galvenais nav augstskolu skaits, galvenais ir, cik konkurētspējīgi darbaspēka tirgū ir skolu absolventi,» sacīja Lembergs.Jelgavas mērs Andris Rāviņš žurnālistiem pastāstīja, ka tikšanās laikā visvairāk pārrunātas iespējamās reformas profesionālajā izglītībā. Vienlaikus gan viņš atzina, ka Jelgavā ir jau veikta šo skolu inventarizācija, un jau ir noteiktas tās kompetences, kādās tām būs jāattīstās.«Mēs esam diezgan vienoti domās ar ministra kungu, ka ir jābūt gan ekonomiskās attīstības aspektam, kurš ir saskaņots ar dažādām asociācijām, gan ar valsts ilgtermiņa attīstības projektu, kurš ir iezīmēts,» viņš uzsvēra.Ķīlis klāstīja, ka ar lielo pilsētu mēriem arī panākta vienošanās, ka profesionālās izglītības iestāžu finansējumam un attīstībai jāiet vienā solī ar ilgtspēju, plānošanu un ekonomiskajām perspektīvām un, lai izmaiņas varētu veikt daudz raitāk, pašvaldībām tām ir jāpauž lielāks atbalsts.«Panācām zināmu izpratni attiecībā uz galvojuma sistēmu, vienojāmies, ka tas jautājums ir plašāk apspriežams, tomēr tas nav steidzamākais jautājums. Mēs acīmredzot ar pārstāvjiem dosimies uz Zviedriju apskatīt, kā viņiem ir, es nākšu klajā ar saviem aprēķiniem, un tad mēs sāksim lietišķi runāt, bet tā nav tā pirmā steidzamākā lieta,» paskaidroja Ķīlis.Viņš arī norādīja, ka lielo pilsētu mēri izturējas ar sapratni pret plānotajām reformām un negatīvu attieksmi nepauda. «Nejutu īpašu nepatiku vai iebildumus,» piebilda Ķīlis.Jau vēstīts, ka piecas ekspertu grupas, kas darbu sākušas janvārī, šogad pirmajā ceturksnī izstrādās sīku un aprēķinos balstītu reformu piedāvājumu vispārējā, profesionālajā un augstākajā izglītībā.«Praktiski tas nozīmē, ka no konceptuālas un vispārējas sarunas par nepieciešamajām reformām mēs nonāksim pie ļoti konkrētiem un sīkiem izmaiņu piedāvājumiem,» atzina Ķīlis.Darba grupās izvērtēs, kādas jaunas prasmes skolēniem būtu jāapgūst un no kurām varētu atteikties, vai un kā būtu jāpilda mājas darbi, kā varētu organizēt mācību gadu, cik tas izmaksātu pašvaldībām un valsts budžetam un kā Latvijas ekonomiku ietekmētu augstākās izglītības reforma.Eksperti arī meklēs risinājumu, lai palielinātu skolotāju atalgojumu.

Pievieno komentāru

Jelgava