Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Šaubās par referenduma likumību 3

Šaubas par 18.februārī izsludinātās tautas nobalsošanas likumību ir izteikuši vairāki valdošās koalīcijas politiķi. Taču dienu pēc «Visu Latvijai!»-TB/LNNK paziņojuma par nodomu apstrīdēt tautas nobalsošanas procedūru Satversmes tiesā vēl nav zināms, kas varētu parakstīsies zem prasības pieteikuma. Vispārliecinošāk par šādu iespēju runā «Vienotības» pārstāvji. Zatlera Reformu partijas vadība pret to izturas ievērojami rezervētāk, bet Zaļo un Zemnieku savienība pagaidām noskatīsies, par ko vienosies koalīcija.

Skaidru atbildi neviens nevar dot, jo VL-TB/LNNK vēl nav atklājusi prasības pieteikuma saturu un līdz ar to nav skaidrs, tieši kas tiek apstrīdēts - Centrālās vēlēšanu komisijas vai varbūt Valsts prezidenta lēmums no CVK saņemto projektu nodot Saeimai. Tiklab iebilst esot iespējams arī pret Saeimas prezidija lēmumu. Viens no prasības iniciatoriem, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) arī otrdien «Dienai» neatklāja prasības saturu, kas tikšot darīts zināms nedēļas otrajā pusē. Līdz ar to vēl nav zināms, vai tiks lūgts apturēt referenduma procedūru līdz Satversmes tiesas lēmumam. Prasību Satversmes tiesā var iesniegt ne mazāk kā 20 Saeimas deputātu. VL-TB/LNNK frakcijā ir 14 deputātu.Uz vaicāto, kāpēc Nacionālā apvienība tikai tagad nāk ar ierosmi referendumu apstrīdēt, G. Bērziņš atbildēja, atgādinot, ka VL-TB/LNNK jau drīz pēc Saeimas sanākšanas iesniedza Satversmes grozījumus, lai noteiktu vairāku Satversmes pantu negrozāmību. Taču, tā kā atbildi nav saņēmusi, tā spērusi nākamo soli. Šie Satversmes grozījumi, kuri liegtu grozīt arī to pamatlikuma pantu, kas paredz latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, ir nodoti izvērtēšanai Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijai. Tā savu atzinumu gan par šo projektu, gan vairākiem citiem ar valsts konstitucionāliem pamatiem saistītiem jautājumiem plāno sniegt februāra sākumā, liecina neoficiāla informācija.Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne («Vienotība») vēl nevarēja pateikt, vai parakstīs prasību Satversmes tiesai, jo esot jāredz, cik tā ir juridiski korekta. «Ja tā būs populistiska, tad nelikšu zem tās savu parakstu,» piebilda I. Čepāne, kura arī domā, ka referenduma likumība ir apšaubāma. Viņasprāt, to varēja apturēt Centrālā vēlēšanu komisija un, iespējams, arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš, nododot Satversmes grozījumus Saeimai, savā vēstulē ir norādījis uz to neatbilstību «Satversmes kodolam». Valsts prezidents teica, ka nevar tos nenodot tālāk, ko viņa juristi Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājai skaidrojuši ar piemēriem no Latvijas brīvvalsts laika. Taču I.Čepāne uzskata, ka Valsts prezidentam nevar ierādīt tikai tehniska starpnieka lomu un situācija Latvijā pa šiem gadiem ir būtiski mainījusies.

Pievieno komentāru

Komentāri 3

Greex

Labāk mazliet pēc 9. maija - jo pēc kārtējā pretvalstisko elementu dzerstiņa Rīgā balsot aizies daudz vairāk latviešu.

pirms 7 gadiem, 2012.01.11 17:37

to BB

Bet varbūt beigās izrādīsies, ka referendums būs mūžīgais nākotnes sapnis tāpat, kā savulaik Krievijas fantazētais komunisms. :D
Ja nē, tikpat labi Satversmes tiesa to referendumu var novilcināt līdz 18.novembrim... ;)

pirms 7 gadiem, 2012.01.11 10:13

ВВ

Это ТБшники молодцы! Очень хорошо, если референдум отложат и назначат поближе к 9 мая. Тогда уж точно наберём нужное колличество голосов. Спасибо ТБ!

pirms 7 gadiem, 2012.01.11 10:05

Jelgava