Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Sinoptiķi: Jelgavā plosījusies velna slota, nevis virpuļviesulis

Virpuļvējš, kas ceturtdienas pēcpusdienā novērots Jelgavā, bija parādība, ko Latvijā izsenis dēvē par velna slotu, skaidro sinoptiķi.

Šī parādība ceturtdienas pēcpusdienā norāva jumtu divām SIA "Jelgavas tipogrāfija" piederošām ēkām. Daļa norautā jumta uzkrita kādai uzņēmuma darbinieka automašīnai, to sabojājot. Iespaidīgā velna slota, pēc aculiecinieka stāstītā, bijusi redzama Langervaldes ielā un Rubeņu ceļā.

Arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs šādas parādības sauc par velna slotām vai virpuļstabiem. Angliski tās dēvē par putekļu velniem ("dust devil"), jo virpuļojošais vējš parasti ir redzams tikai tādēļ, ka tas pacēlis gaisā smiltis un citus putekļus. Velna slotas ir līdzīgas nelieliem virpuļviesuļiem jeb tornādo, taču šīs parādības veidojas atšķirīgos apstākļos. Velna slotas rodas tikai sausā un saulainākā laikā, bet virpuļviesuļi – zem gubu mākoņiem, parasti zem negaisa mākoņiem.

Virpuļvējš izplatīts visā pasaulē, kā arī uz citām planētām. Velna slotas rodas, gaisam nevienmērīgi sasilstot saulainā laikā, dominējot lēnam vējam. Saules sasildītais gaiss no zemes virskārtas strauji ceļas augšup – cauri vēsākam gaisa slānim. Ja apstākļi ir piemēroti, rodas un pastiprinās gaisa riņķveida kustība.

Visbiežāk virpuļstabi ir nelieli un izzūd pāris minūtēs, neradot postījumus, bet dažkārt tie var noraut māju jumtus vai aiznest siltumnīcas.



Aculiecinieka foto


Pievieno komentāru

Jelgava