Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Sinoptiķi šogad prognozē plašus palus 1

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) arī šopavasar prognozē plašus palus - līdzīgi kā iepriekšējos divos gados, liecina otrdien publicētā prognoze.

Valsts rietumu pusē, īpaši Kurzemes un Zemgales dienvidu daļas upēs, jau šīs nedēļas otrajā pusē gaidāma samērā strauja ūdens līmeņa paaugstināšanās, kam sekos līmeņa svārstības līdz marta sākumam. Vēl straujāku ūdens līmeņa paaugstināšanos, kā arī ledus iešanu Kurzemes un Zemgales upēs LVĢMC hidrologi prognozē pēc 5.marta.Latvijas austrumu un centrālās daļas upēs ūdens līmenis tuvākajā nedēļā paaugstināsies samērā lēni un pakāpeniski, straujāka līmeņa celšanās iespējama pēc 5.marta, savukārt ledus iešana varētu sākties marta vidū.Tā kā ledus upēs ir biezs, ledus iešanas laikā daudzviet iespējama ledus sastrēgumu veidošanās un zemāko palieņu applūšana, brīdina LVĢMC speciālisti. Precīzas prognozes pagaidām nav iespējamas, jo ledus iešana un varbūtējo teritoriju applūšana būs atkarīga gan no gaisa temperatūras, gan nokrišņu daudzuma.Pašreizējās ilgtermiņa laika prognozes liecina, ka tuvākajās četrās nedēļās gaisa temperatūra būs caurmērā vienu līdz trīs grādus virs normas. Savukārt nokrišņu daudzums šonedēļ būs vismaz divreiz lielāks par normu.Aizvadītajā diennaktī ūdens līmenis upēs pārsvarā pazeminājās, neliela tā paaugstināšanās vai svārstības novērotas Baltijas jūrā un Rīgas līcī ietekošo upju lejtecēs, kā arī mazajās Latgales un Kurzemes upēs.Latvijas upes pārsvarā klāj ledus sega, vietām ledus segā ir lāsmeņi, daudzviet zem ledus vižņi. Straujākajos upju posmos gar krastiem ir piesalas un turpinās vižņu iešana. Daugavā pie Krāslavas nepilna ledstāve izveidojās tikai 19.februārī, otrdienas rītā tur bija vērojama bieza vižņu iešana.Jau ziņots, ka ezerus un upes vietām sedz vairāk nekā pusmetru bieza ledus kārta. 20.februārī ledus biezums Daugavā Krievijas un Baltkrievijas teritorijā bija 28-51 centimetrs (cm), bet Latvijā posmā no Baltkrievijas robežas līdz Pļaviņām - 28-55 cm. Aiviekstes augštecē ledus biezums pirmdien bija 45 cm, Gaujā - 41-48 cm, Lielupē - 31-45 cm, bet Ogres un Ventas lejtecē - 51 cm.Sinoptiķi brīdina, ka šīs nedēļas vidū, it īpaši ceturtdien, Latvijā daudz līs un snigs, vietām gaidāms arī stiprs sniegputenis un pat vētra. Lietus un kūstošā sniega ūdeņi daudzviet veidos lielas peļķes. Nav izslēgta iespēja, ka līdz ar strauju ūdens līmeņa paaugstināšanos dažās Kurzemes un mazākajās Zemgales upēs jau šonedēļ sakustēsies ledus.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

maris

kad Jūs beigsiet rakstīt (virs normas,zem normas),bet rakstiet cik un kā.

pirms 7 gadiem, 2012.02.22 16:31

Jelgava